Atzinums

Projekta ID
22-TA-2336
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
05.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Vienlaikus norādām, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešanai nepieciešamie tiesību aktu projekti (kas pievienoti informatīvā ziņojuma projekta pielikumā) ir jāprecizē, tos vispusīgi izvērtējot, tai skaitā attiecībā uz administratīvo un kriminālatbildību jauniešiem, lai tie atbilstu Latvijā pastāvošajai sodu politikai, judikatūrai un tiesību doktrīnai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Kaut arī no informatīvā ziņojuma projekta izriet, ka likumprojektam “Valsts aizsardzības dienesta likums” (turpmāk – likumprojekts) ir informatīvs raksturs, vēlamies paskaidrot, ka likumprojektā ietvertais regulējums par personas datu apstrādi (sevišķi 9. un 44. pants) ietekmē personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet konkrētāk personu tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Līdz ar to, piemēram, Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk – AM iestāde) piekļuve dažādām valsts informācijas sistēmām par iesaucamo veselības stāvokli, sodāmību u.c. personas datiem ir jāatbilst visiem kritērijiem, kas normatīvajos aktos un tiesu praksē noteikti attiecībā uz jebkuru pamattiesību ierobežojumu noteikšanu.
Tā, piemēram, vērtējot personu pamattiesību ierobežošanas aspektu kontekstā ar valsts informācijas sistēmās apstrādājamajiem personas datiem, secināms, ka vienmēr būs jāvērtē un jāpamato tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanas tiesiskumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau vairākos spriedumos ir definējusi specifiskus priekšnosacījumus, uz kuriem būtu jābalsta  rūpīgs šāda ierobežojuma pamatotības izvērtējums[1]. Tādejādi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību varēs ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Ievērojot minēto, likumprojekta anotācijā nepieciešams norādīt informāciju par to, vai likumprojektā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, šī mērķa sasniegšanu nevar panākt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī ar citiem ar samērīguma principu saistītiem aspektiem.
Papildus norādāms, ka bez minēto nosacījumu ievērošanas likumprojekta pantos, kas noteic personas datu apstrādi, nepieciešams noteikt personas datu apstrādes nolūku, kuram jābūt definētām skaidri un konkrēti, jo no tā būs atkarīgs AM iestādes apstrādājamo datu kategorijas, apjoms, glabāšanas ilgums. Zīmīgi norādīt, ka saistībā ar AM iestādes datu pieprasīšanu no valsts institūcijām ir aktualizējams arī jautājums par grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, kas regulē valsts informācijas sistēmu darbību. Piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumi Nr. 381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" noteic konkrētas institūcijas, kurām ir tiesības saņemt konkrētus datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas, kā arī šo datu saņemšanas veidu.

[1]  Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija spriedumu  lietā Nr. 2018-24-01 11. punkts; Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punkts; Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2006-42-01 11. punktu un 2018. gada 14. decembra spriedumu lietā Nr. 2018-09-0103 18. punkts.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projektā ir noteikts, ka iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā būs pakļauti jaunieši 18-27 gadu vecumā. No informatīvā ziņojuma projektā ietvertās informācijas skaidri neizriet, ka iesaukti tiks tikai attiecīgajā iesaukuma gadā 18, 19 gadus sasniegušie jaunieši, savukārt jaunieši, kas ir vecumā no 20 līdz 27 gadiem tiks iesaukti tikai tajos gadījumos, kad 18, 19 gadu vecumā tiem ir tikusi atlikta iesaukšana. Vienlaikus, ja valsts aizsardzības dienesta mērķis ir stiprināt valsts aizsardzības spēkus (galvenokārt tos skaitliski palielinot), nav saprotams, kāpēc iesaukšana tiek attiecināta tikai uz 18, 19 gadus veciem jauniešiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, kāpēc ir paredzēts, ka netiks iesauktas personas, kas dzimušas pirms 2003. gada 1. janvāra.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.5. apakšsadaļā cita starpā nosaka, ka par prettiesisku rīcību valsts aizsardzības dienesta karavīru sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības [...]. Informatīvā ziņojuma projekta 4. sadaļa noteic, ka Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, kā arī grozījumus citos normatīvajos   aktos [...]. Grozījumi ir pievienoti ziņojumam,   bet   tiem   ir   informatīvs   raksturs.   Tie   tiks   precizēti pēc informatīvā ziņojuma projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un virzīti saskaņošanai atsevišķā procesā.
Ievērojot minēto, pēc informatīvā ziņojuma projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un pirms informatīvā  ziņojuma projekta pielikumā minēto normatīvo aktu projektu virzīšanas saskaņošanai, aicinām pievērst uzmanību sekojošiem aspektiem:
1. Ar pielikumā pievienotajām provizoriskajām redakcijām normatīvo aktu grozījumiem Valsts aizsardzības dienesta izveidei cita starpā tiek paredzēts noteikt jaunus administratīvo pārkāpumu sastāvus. Vēršam uzmanību, ka pirms noteikt jaunus administratīvo pārkāpumu sastāvus, nepieciešams pienācīgi un rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība. Proti, nepieciešams rūpīgi un pilnvērtīgi izvērtēt administratīvās atbildības kritērijus.
Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
2. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 5. panta trešajai daļai administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība. Tādējādi minētā panta daļa paredz kriminālatbildības prioritātes principu. Vēršam uzmanību, ka no kriminālatbildības prioritātes principa var atvasināt šādus secinājumus: 1) administratīvā atbildība un kriminālatbildība ir savstarpēji nodalāmi juridiskās atbildības veidi; 2) administratīvo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu faktiskās sekas dažkārt praksē var būt ļoti līdzīgas un atkarīgas vien no atsevišķām tiesiskā sastāva pazīmēm (kaitīgo seku esība) (Smiltēna A. Administratīvās atbildības pamatnoteikumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 106. lpp.).
3. Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Vienlaikus Administratīvo sodu likuma 29. pantā par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei, netiek paredzēta kompetence Militārajai policijai, līdz ar to Administratīvo sodu likumā nepieciešamības gadījumā būtu veicami grozījumi, paredzot arī Militārajai policijai kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļā noteikts, ka "šobrīd paredzēts, ka alternatīvo dienestu pildīs personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tāpat iespējami gadījumi, kad personas veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet alternatīvā dienesta pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa u.c. prasības alternatīvajam dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts." Vienlaikus noteikts, ka 2023. gadā alternatīvais dienests vēl nebūs iespējams. Ņemot vērā minēto, informatīvā ziņojuma projektā nepieciešams norādīt, kādas alternatīvas iesaucamajiem būs 2023. gadā, ja alternatīvā dienesta nebūs.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļā ir minēts, ka alternatīvais dienests notiek citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizē un nodrošina atbilstoši savām vajadzībām. Tomēr likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" 43. panta pirmā daļa noteic, ka alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, valsts un pašvaldību objektu un teritoriju labiekārtošanu vai muitas kontroli. No iepriekš minētā, nav saprotams termina "sabiedriskās organizācijas" lietošana, ņemot vērā, ka normatīvajos aktos tāds netiek lietots. Norādāms, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam ir biedrības un nodibinājumi, savukārt, atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam, - reliģiskās organizācijas. Tāpat nav saprotams, vai šajā gadījumā "sabiedriskās organizācijas" ir domātas kā privātpersonas, vai arī pašvaldību biedrības un nodibinājumi. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektu, norādot, kur personām būs iespēja pildīt alternatīvo dienestu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka "šobrīd prognozējams, ka alternatīvo dienestu nebūs iespējams ieviest ātrāk kā ar 2024. gadu, pilnā kapacitātē – no 2028. gada". Ņemot vērā, ka obligātais iesaukums tiek plānots jau 2023. gada otrajā pusē, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju, kā ir paredzēts rīkoties, ja personas piesakās pildīt alternatīvo valsts dienestu līdz ziņojumā norādītajiem termiņiem. Norādāms, ka pievienotajā likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" arī nav noregulēts pārejas periods attiecībā uz alternatīvā dienesta pildīšanu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļā ir minēts, ka "tāpat iespējami gadījumi, kad personas veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet alternatīvā dienesta pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa u.c. prasības alternatīvajam dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts". Tomēr norādāms, ka informatīvā ziņojuma projektam pievienotajā likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" šāda iespēja nav ietverta. Ievērojot minēto, lūdzam saskaņot informatīvā ziņojuma projektā iekļauto informāciju ar likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" ietverto regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļu ar informāciju, vai personai iesniegumā par alternatīvo dienestu, pamatojoties uz domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, būs jānorāda arī pamatojums, kāpēc persona nevar pildīt aktīvo militāro dienestu. Lai arī pacifisms un principiāli iebildumi pret militārā dienesta pildīšanu ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 99. panta tvērumā, tomēr saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, kompetentās valsts iestādes drīkst iztaujāt personu, lai novērtētu tās pārliecības nopietnību un novērstu mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pantā paredzētās garantijas. To var darīt, lai novērstu risku, ka persona tikai izliekas, ka viņas atteikšanās no militārā dienesta ir balstīta uz pārliecību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka, ja indivīds atsakās no militārā dienesta reliģiskās vai citas pārliecības dēļ, viņam var prasīt pamatot pārliecības patiesumu un, ja šāda pamatojuma nav, nonākt pie indivīdam nelabvēlīga secinājuma (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. A420200818; SKA-435/2021 10. punktu). Ievērojot minēto, ja persona atsakās no aktīvā militārā dienesta, pamatojoties uz savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, tad personai šāda atteikšanās būtu jāpamato.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļu ar detalizētāku plānoto alternatīvā dienesta norises aprakstu. Informatīvā ziņojuma projektā nav minēts, cik ilgs būs alternatīvā dienesta laiks (pielikumā pievienotajā likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" minēti 12 mēneši), vai vienlaicīgi būs iespējams strādāt citā darba vietā, jo no informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka visticamāk alternatīvais dienests būs jāveic zemu atalgotos amatos (pielikumā pievienotajā likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" minēts, ka nevarēs ieņemt citu atalgotu darbu), kā arī šobrīd vēl nemaz neesot skaidrības par to, kā alternatīvo dienestu iestādes finansēs. Vienlaikus no informatīvā ziņojuma projekta 2.3.3. apakšsadaļas izriet, ka alternatīvais dienests būtu veicams Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministrijas sistēmas institūcijās. Vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kāpēc alternatīvais dienests būtu veicams Labklājības ministrijas sistēmas institūcijās. Atbalsta sniegšana veselības aprūpes iestādēs un iekšējās drošības iestādēs (policija, glābšanas dienests) ir saprotama, jo valsts apdraudējuma gadījumā tādas prasmes var būt nepieciešamas, taču attiecībā uz Labklājības ministrijas sistēmas institūcijām mērķis nav saprotams. Vienlaikus jānorāda, ka būtu definējams alternatīvā dienesta mērķis, lai būtu iespējams precīzāk noteikt, uz kurām institūcijām personu novirzīt, proti, kuru ministriju resoros organizēt alternatīvo dienestu. Papildus atgādinām, ka lielākajā daļā gadījumu iesauktās personas, kas būs novirzāmas alternatīvajam dienestam, būs vīrieši, savukārt no informācijas, kas sniegta par alternatīvo dienestu, secināms, ka personas drīzāk tiek sodītas par to, ka tās nevar dienēt valsts aizsardzības dienestā. Alternatīvajam dienestam ir jābūt jēgpilnam un jāstiprina valsts aizsardzības sistēma, nevis tikai kā atturošam mehānismam no izvairīšanās dienēt valsts aizsardzības dienestā. Vienlaikus norādām, ka informatīvā ziņojuma projektā nepieciešams ietvert informāciju par alternatīvā dienesta ieviešanai un īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
No informatīvā ziņojuma projekta nav saprotams, kāda situācija būs ar jauniešiem, kuri būs uzņemti augstskolās gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, uz brīdi, kad tie tiks iesaukti valsts aizsardzības dienestā. Ir nepieciešams skaidri norādīt, vai studējošie tiek iesaukti un viņiem jāpārtrauc studijas, vai viņi var izvēlēties turpināt studijas, ja apgūst militārās apmācības kursu augstskolā. No informatīvā ziņojuma projektā iekļautās informācijas un pielikumā pievienotajos tiesību aktu projektos norādītā izriet, ka Latvijas pilsoņiem, kas iestājušies ārvalstu augstskolās ir jāpārtrauc studijas un jādodas dienēt uz Latviju. Vienlaikus nav saprotams, kā tiks nodrošināts tas, ka Latvijas pilsonis, kurš būs studējis ārvalsts augstskolā, varēs atgriezties tajā tādā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka valsts aizsardzības dienests ietver trīs dažādus militārā dienesta veidus: dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās (11 mēnešus ilgs dienests karavīra statusā), dienests zemessardzē (piecu gadu dienests, 28 dienas gadā, faktiski neietekmējot civilo dzīvi) un augstskolu studentu speciālā militārā apmācība (militārā apmācība paralēli studijām, pirmajos divos gados 50 dienas gadā, faktiski neietekmējot civilo dzīvi). Vienlaikus informatīvā ziņojuma projektā nav ietverta informācija par to, kā tiks noteikts, kurai personai, kurš dienesta veids nosakāms. Ja valsts aizsardzības dienesta mērķis ir iesaukt dienestā gandrīz visus jauniešus bez diskriminācijas, tad ir nepieciešams noteikt skaidrus kritērijus kā bez diskriminācijas tiks noteikts dienesta veids. Piemēram, viens no dienesta veidiem ir augstskolu studentu speciālā militārā apmācība, taču no informatīvā ziņojuma projekta 2.3.1. apakšsadaļas izriet, ka iesaukt dienestā Nacionālo bruņoto spēku vienībā var augstskolas studentu, kuram pēc dienesta beigām ir tiesības atgriezties augstskolā tajā pašā statusā. Tādējādi nav saprotams, kā tiks noteikts, kurš students tiks iesaukts dienestā Nacionālo bruņoto spēku vienībās, bet kurš paralēli studijām augstskolā apgūs speciālo militāro apmācību. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka šādi kritēriji nav ietverti arī pielikumā pievienotajā likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums". Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar attiecīgu informāciju par dienesta veida izvēles kritērijiem.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.2. apakšsadaļā noteikts, ka Aizsardzības ministrija savā komunikācijā ar sabiedrību aicinās VAD izpildi pēc iespējas neatlikt, jo vēlākos gados dienesta izpildi var apgrūtināt studijas, profesionālie izaicinājumi, ģimenes izveide, finanšu saistības u.c. Vēršam uzmanību uz to, ka personas civilā dzīve tiks ietekmēta jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka no informatīvā ziņojuma projektam pievienotajiem iespējamajiem likumu grozījumiem izriet, ka ar personu, kas tiks iesaukta dienestā uz 11 mēnešiem, un personu, kas tiks iesaukta alternatīvajā dienestā uz 12 mēnešiem, var tikt pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un civildienesta attiecības. Tādējādi faktiski šādai personai var nebūt darba vietas, uz kuru atgriezties. Ņemot vērā to, ka personas var iesaukt dienestā līdz 27 gadu vecumam, ir iespējamas situācijas, kad persona jau ir ieguvusi izglītību un uzsākusi darba gaitas. Personas, kuras tiks iesauktas dienestā uz 11 mēnešiem, uzturēsies dienesta vietā (piemēram, kazarmās), tādējādi šādām personām nebūs nepieciešams uzturēt sev dzīvesvietu, kurā atgriezties pēc dienesta beigām. Iesaucamajām personām vai sievietei, kas brīvprātīgi iestāsies valsts aizsardzības dienestā, var būt uzturlīdzekļu samaksas pienākums, un nav saprotams, kā dienests ietekmēs šī pienākuma izpildi. Nebūtu pieļaujama situācija, ka valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā vecāks (dienējošā persona) nespēj uzturēt savu bērnu un nonāk uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā. Informatīvā ziņojuma projektā nav ietverts nekāds vērtējums par to, kā dienests ietekmēs personas civilo dzīvi pēc dienesta beigām. Proti, vai ir vērtēts tas, ka potenciāli pēc dienesta beigām personas būs mazāk motivētas atgriezties izglītības sistēmā (iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību), kādas būs viņu iespējas iekļauties darba tirgū, jo īpaši tām personām, kas būs iesauktas pēc vidējās izglītības ieguves. Tāpat informatīvajā ziņojumā nav vērtēts personu dzīvesvietas jautājums pēc dienesta beigām, jo kompensācija 1 100 euro apmērā var nebūt pietiekama, lai nodrošinātu sevi ar dzīvesvietu un atrastu pastāvīgu darbu. Minētais ir jo īpaši svarīgi, ja ir paredzēts iesaukt arī tās personas, kas dzīvo ārvalstīs. Vienlaikus, vai ir ticis vērtēts, ka samazināsies studējošo un profesionālajās izglītības iestādēs izglītojamo skaits, tādējādi tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošana notiks lēnāk (ja pēc dienesta beigām personas izvēlēsies iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību) vai tiks kavēta (ja pēc dienesta beigām personas neizvēlēsies iegūt augstāko izglītību vai profesionālo izglītību). Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar izvērtējumu par personas civilo dzīvi pēc dienesta beigām, kā arī liela skaita jauniešu pēc vidējās izglītības ieguves iesaukšanas sekas uz tautsaimniecības attīstību.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.2. apakšsadaļā norādīts, ka gadījumos, kad pilsonim atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmajai daļai ir noteikts mobilizācijas izņēmums, iesaukums atliekams. Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmās daļas, piemēram, 23. punkts paredz izņēmumu attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem. Potenciāli policijas vai glābšanas dienestu amatpersonas un darbinieki var būt vecumā līdz 27 gadiem, tādējādi no informatīvā ziņojuma projektā minētā nav saprotams, ko nozīmē, ka iesaukums ir atliekams. Proti, vai tas nozīmē, ka, piemēram, policijas vai glābšanas dienesta amatpersonai vai darbiniekam jebkurā gadījumā līdz 27 gadu vecumam būs jāatsaucas valsts aizsardzības dienestam, tādējādi zaudējot darbu policijā vai glābšanas dienestā. Vienlaikus nav saprotams, kā praktiski tiks attiecināti Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmajā daļā ietvertie izņēmumi, ja no informatīvā ziņojuma projekta varētu secināt, ka iesaukti tiks tikai jaunieši 18, 19 gadu vecumā, savukārt vecāki jaunieši (līdz 27 gadu vecumam) varēs tikt iesaukti tikai tad, ja tiem būs atlikta iesaukšana. Proti, vai uz 18, 19 gadus vecu jaunieti vispār ir attiecināma Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmā daļa. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma projektā noteikto un attiecīgi to papildināt.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam rūpīgi izvērtēt iesaucamo personu veselības stāvokļa piemērotības valsts aizsardzības dienestam noteikšanas kārtību, ņemot vērā to, ka jau šobrīd ir konstatētas grūtības ar personu pieņemšanu profesionālajā dienestā, jo jauniešiem nav atbilstošs veselības stāvoklis, nemaz nerunājot par fizisko sagatavotību. Informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" projekta (turpmāk – informatīvā ziņojuma projekts) 2.1. apakšsadaļā norādīts, ka būtu iesaucami faktiski visi 18, 19 gadus sasniegušie jaunieši, taču no informatīvā ziņojuma projektā ietvertās informācijas nav skaidrs, vai tas vispār būs iespējams. Proti, vai attiecībā uz iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā būs noteiktas zemākas veselības stāvokļa prasības un fiziskās sagatavotības prasības, nekā tās šobrīd ir noteiktas profesionālajam dienestam vai dienestam zemessardzē. Jau šobrīd profesionālajā dienestā netiek pieņemti visi jaunieši, kas to vēlās, jo tiem nav atbilstošs veselības stāvoklis vai fiziskā sagatavotība, tādējādi ir apšaubāms, ka būs tik liels skaits jauniešu, ko varēs iesaukt valsts aizsardzības dienestā.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
No informatīvā ziņojuma projekta secināms, ka ir plānots veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi Aizsardzības ministrijas padotībā. Lūdzam informatīvā ziņojuma projektā ietvert skaidru konceptu par to, kas šī par iestādi būs, kādas būs tās funkcijas, personāls un šīs iestādes potenciālās izmaksas, jo informatīvā ziņojuma projektā par šīs iestādes izveidi nekas nav minēts.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 2.1. apakšsadaļā ir minēts, ka "būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem." No informatīvā ziņojuma projekts skaidri neizriet tieši kādi jaunieši tiks iesaukti. Ir norādīta vecuma grupa no 18 līdz 27 gadiem, bet no informatīvā ziņojuma projekta teksta varētu secināt, ka vecāki par 18, 19 gadiem būs tikai tie iesaucamie, kuri būs atlikuši iesaukumu. Lūdzam informatīvā ziņojuma projektā skaidri norādīt, ka faktiski tiek iesaukti (iesaukums sākas) jaunieši, kuri ir dzimuši 2004. gadā. Tas nozīmē, ka tie jaunieši, kas šobrīd ir 19-27 gadus veci, netiks iesaukti valsts aizsardzības dienestā.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma projekta 1.2. apakšsadaļā norādīts, ka "ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt tiek izslēgti riski, kas saistās ar personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur VAD, rodas iespējas prognozēt un ticami plānot NBS struktūras izaugsmi. VAD ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu…". Lūdzam informatīvā ziņojuma projektā norādīt ne tikai tiekšanos uz kvantitatīviem rādītājiem, bet arī uz to, kādas tieši programmas jauniešiem, kas dienēs valsts aizsardzības dienestā, tiek piedāvāts apgūt un tieši kā tās veicinās kvalitatīvu valsts aizsardzības kapacitātes pieaugumu, lai iedzīvotāji saredz savu pienesumu valsts drošībai. Šobrīd esošajā piedāvājumā dominē piespiešanas un sodīšanas mehānismi, bet nevis piedāvājums, kas varētu ieinteresēt jaunus cilvēkus un motivēt pavadīt faktiski gadu savas dzīves valsts aizsardzības dienestā. Tas ir būtiski, jo dos pamatu un motivāciju uztvert valsts aizsardzības dienestu nevis kā piespiedu mehānismu, bet iespēju un veicinās labprātīgu izpildi, mazinās vajadzību piemērot sodus par izvairīšanos, tiesvedības un tml.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" projekta (turpmāk – informatīvā ziņojuma projekts) 1.2. apakšsadaļā norādīts, ka "ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c." Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par to, kas tiek plānots ar profesionālo dienestu, lai veicinātu pilsoņu pieteikšanos. Vai valsts aizsardzības dienesta ieviešana nozīmē, ka profesionālais dienests kā koncepts vairs netiks attīstīts, jo tas prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus brīvprātības veicināšanai, kas izpaužas karavīru atalgojumā un sociālās garantijās (vismaz tā norādīts informatīvā ziņojuma projektā)?
Piedāvātā redakcija
-
20.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienesta daļēju īstenošanu ir paredzēts uzsākt īstenot jau 2023. gada 1. janvārī, lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu"" 4. punktā norādīt, līdz kādam termiņam aizsardzības ministram jāiesniedz Ministru kabinetā nepieciešamie normatīvo aktu projekti. Vēršam uzmanību uz to, ka informatīvā ziņojuma projekta pielikumā pievienoti vairāki likumprojekti, savukārt likumprojektu pieņemšana Saeimā nav īss process. Papildus ieteicams izvērtēt, vai vispār šobrīd ir reāli valsts aizsardzības dienesta daļēju īstenošanu uzsākt jau 2023. gada 1. janvārī.
Piedāvātā redakcija
-