Atzinums

Tieslietu ministrijas 11.11.2024. un 20.12.2024. iebildums attiecībā uz pārkāpumu formulēšanu nav ņemts vērā. 

Atkārtoti  lūdzam precizēt pārkāpumu formulējumu atbilstoši Tieslietu ministrijas iepriekšējos atzinumos minētajam. Pārkāpumam jāsatur visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Tam jābūt saprotamam un paredzamam arī tad, ja izņemtu atsauci uz regulu. Savukārt likumprojekta 11. pants joprojām neatbilst šīm prasībām, ja no tā izņemtu atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk - Regula Nr. 2022/2554) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (turpmāk – Regula Nr. 2024/1689). 

Nav pamatota izziņā ietvertā norāde, ka saistībā ar šo likumprojektu ir piedāvāts "veidot atkal jaunu pierakstu iespējamo pārkāpumu formulēšanā". Pamatprincipi sodu tiesībās par to, kā veidot pārkāpuma formulējumu (definēt pārkāpumu), tostarp izmantojot blanketu normu, nav mainījušies. Pastāv jautājums tikai par to, cik veiksmīgi to ir izdevies īstenot katrā konkrētajā gadījumā. Turklāt gan tiesību jaunradē, gan valsts pārvaldē vajadzētu tiekties pastāvīgas pilnveidošanās virzienā. It īpaši jomās, kur prakse un doktrīna Latvijā ir mazattīstīta, nepārtraukti uzlabojumi un iepriekšējā regulējuma kritika ir neizbēgama. Tieslietu ministrijas piedāvātās redakcijas nenozīmē, ka tieši tāds teksts ir iekļaujams likumprojektā. Tās vairāk kalpo kā paraugs, parāda vēlamo pieeju, pārkāpuma pazīmju veidošanas stilu.

Vispārīgi administratīvās atbildības (plašākā izpratnē) regulējumā nav īpašas atšķirības, vai blanketās normas saturu ietekmē likums vai ES regula. Pieeja abos gadījumos pamatā neatšķiras, izņemot informatīvu atsauci uz regulas vienību pēdējā gadījumā. Sodu tiesībās pietiekami precīzs piemērs, kā būtu veidojami pārkāpumi, ja to nepieciešamību noteic regula, ir Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietvertais regulējums. Ja regula nenoteic pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus, tad katrā dalībvalstī to noteikšana ir atkarīga no tās valsts konstitucionālajām tradīcijām un sodu tiesību principiem. 

 

Tieslietu ministrijas 11.11.2024. un 20.12.2024.  atzinumā minētais iebildums ir ņemts vērā tikai daļēji. 

Ņemot vērā, ka likumprojekta 10. pantā ir aprakstīts sodošs process, ir nepieciešams konkrēti atrunāt Latvijas Bankas pilnvaras, kas attiecas tikai uz izmeklēšanu un sodīšanu. Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 2. punktā cita starpā ir ietvertas tiesības uzraudzības īstenošanā, nevis tikai pilnvaras, kas attiecas arī uz izmeklēšanu un sodīšanu. Uzraudzības process pēc būtības ir nošķirams no izmeklēšanas un sodīšanas procesa. Tāpat pants ir salāgojams ar likumprojekta 8. panta otro daļu.

Aicinām apsvērt iespēju likumprojekta 10. pantā tieši norādīt, ka šīs pilnvaras attiecas uz izmeklēšanu un sankciju piemērošanu.

-

Aicinām izvērtēt, vai likumprojekta pārejas noteikumā ietverta atsauce uz pareizo 10. panta vienību (proti, ietverta atsauce uz otro, nevis trešo daļu), un vai nu to precizēt, vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu. Aicinām arī pārliecināties, ka pārejas noteikums kopumā ir pilnīgs un korekts. Ja nepieciešams, aicinām to papildināt vai precizēt.

-

Aicinām papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, sniedzot pēc iespējas pilnīgāku informāciju par Regulas Nr. 2024/1689 prasību ieviešanu attiecībā uz Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas kā tirgus uzraudzības iestādes atbildības jomu atbilstoši informatīvā ziņojumam "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633), tostarp tā 1. un 6. pielikumam. Piemēram, aicinām sniegt informāciju par informatīvā ziņojuma 1. pielikuma 9. punktā minētā uzdevuma izpildi, kā arī par 6. pielikumā minēto Regulas Nr. 2024/1689 prasību, par kurām atbildīgas tirgus uzraudzības iestādes, ieviešanu (sk., piemēram, 60. panta 6. punkts).

-

Ņemot vērā likumprojektā paredzēto Latvijas Bankas kompetenci un konkrētus veicamos uzdevumus, aicinām izvērstāk aizpildīt anotācijas 7. sadaļu, tostarp 7.4. apakšsadaļu.

-