Atzinums

Tieslietu ministrija jau iepriekš lūgusi apsvērt nepieciešamību izstrādāt regulējumu, kas nodrošina Regulas 10. pantā minēto prasību pēc apmācību īstenošanas izpildi. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka Valsts drošības dienests jau šobrīd to darot, atsaucoties uz Valsts drošības iestāžu likumā minētajām funkcijām terorisma apkarošanas jomā. Tomēr pirmšķietami atsauce uz funkciju, nevis konkrētu prasību īstenošanu, varētu būt nepietiekama Regulas prasību īstenošanai. 

Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā paredzēt, ka attiecīgā iestāde nodrošina šo Regulas prasību īstenošanu.

-

Likumprojekta 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu sprāgstvielu prekursoru aprites jomā. Tomēr šāds likuma mērķa formulējums neatklāj, kam konkrētais likums ir domāts, kā arī, kādu problēmu likumdevējs ar likumu ir vēlējies atrisināt. Vienlaikus atzīmējam, ka arī jēdziens "sabiedriskā kārtība" Latvijas normatīvajos aktos joprojām nav saistāms ar viennozīmīgu tā izpratni. Piemēram, krimināltiesībās un administratīvo pārkāpumu tiesībās "sabiedriskā kārtība"  ir tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt, aplūkojot šo jēdzienu plašāk, ar to saprot jebkuru tiesību normu pārkāpumu. Attiecīgi būtu rūpīgi izvērtējama šāda jēdziena lietošana likumprojektā. 

Tādējādi, aicinām izvērtēt likuma mērķa precizēšanu (piemēram, likuma mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrības kārtību, kā arī sprāgstvielu prekursoru lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā.)
 

-

Precizētā likumprojekta 4.pants papildināts ar otro daļu, kas nosaka ekonomikas dalībnieku, tiešsaistes tirdzniecības vietu un profesionālu lietotāju pienākumus ziņot par iespējamu pārkāpumiem sprāgstvielu prekursoru apritē. Lūdzam svītrot vai precizēt minēto normu, lai novērstu regulas normu pārrakstīšanu likumprojektā.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantu Eiropas Savienības (ES) regulas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. No minētā tostarp izriet, ka ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu ES. Dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalsts konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai vai nepieciešami citi normatīvi pasākumi, lai nodrošinātu regulas korektu piemērošanu nacionālajā tiesību sistēmā.
Konkrētajā gadījumā Regulas 2019/1148 9.panta 4.punkts nepārprotami nosaka ekonomikas dalībnieku un tiešsaistes tirdzniecības vietu pienākumu ziņot par aizdomīgo darījumu vai aizdomīga darījuma mēģinājumu 24 stundu laikā, kopš konstatēts, ka tas ir aizdomīgs. Savukārt minētā regulas panta 5.punkts nosaka ekonomikas dalībnieku un profesionālu lietotāju pienākumu ziņot par būtiskiem reglamentētu sprāgstvielu prekursoru pazušanas gadījumiem un zādzībām 24 stundu laikā, kopš tas konstatēts, ziņojumu sniedzot dalībvalsts valsts kontaktpunktam. 
Līdz ar to secināms, ka likumprojekta 4.panta otrā daļa šobrīd pārraksta un interpretē Regulas 2019/1148 9.panta 4. un 5.punkta noteikumus, līdz ar to attiecīgais regulējums no likumprojekta svītrojams.

Atbilstoši minētajam lūdzam izvērtēt arī likumprojekta 4.panta trešo daļu un nepieciešamības gadījumā to svītrot, ņemot vērā, ka tajā minētais valsts kontaktpunkta pienākums jau skaidri noteikts Regulas 2019/1148 9.panta 3.punktā.
 

-

Aicinām apsvērt panta dispozījas precizēšanu, lai tiesību normu piemērotājiem un adresātiem būtu saprotams, kas saprotams ar apzīmējumu "nedarīt pieejamus". Atgādinām, ka jebkurā gadījumā pārkāpuma formulējumam ir jāsatur visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Tādēļ likumprojektā administratīvo pārkāpumu saturošā vienība veidojama tā, lai atsauci var izņemt vai lasot izlaist un tas neietekmētu pārkāpuma pazīmju esību un regulējuma skaidrību un saprotamību. Projektā esošais administratīvās atbildības regulējums pamatā neatbilst šai prasībai.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzētie pārkāpumi vairs nav novēršami, tādēļ nav iespējams piemērot citus līdzekļus, kā administratīvos sodus. Tomēr  norādām, ka administratīvā atbildība paredzama par tādiem pārkāpumiem, kuri vairs nav novēršami un ir ar augstu bīstamības pakāpi (piemēram, salīdzinoši daudzu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā personas rīcība ir neatgriezeniska un ir ar augstu bīstamības pakāpi), kā arī, protams, atbilst pārējiem administratīvās atbildības kritērijiem.
Pirmkārt, pārkāpumam jābūt tādam, kas principiāli nav novēršams. Proti, nodarījums ir tāda konkrēta rīcība, kuru vairs nevar padarīt par nebijušu, tostarp novēršot tā radītās sekas vai citādā veidā (sk. arī: Smiltēna A. Svarīgākie administratīvās atbildības reformas elementi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Otrkārt, pārkāpuma novēršamība skatāma nevis tieši saistībā ar konkrētu personu vai gadījumu, bet no tiesiskās iekārtas skatpunkta. Ja ir iespējams nodrošināt, ka pārkāpums netiks pieļauts vai izdarīts turpmāk (novērst tā cēloņus, izveidot noteiktu pienākumu īstenošanas mehānismu u. tml.), tad administratīvā atbildība nav nepieciešama.

Attiecīgi, tiesību norma, kas paredz tiešsaistes tirdzniecības vietām pienākumu informēt savus darbiniekus vai  ekonomikas dalībniekus par saviem pienākumiem, pirmšķietami neatbilst administratīvās atbildības kritērijiem. Tādējādi minētais pants būtu izslēdzams no likumprojekta un tā vietā izmantojami administratīvā procesa līdzekļi vai arī anotācijā jāsniedz atbilstošs skaidrojums minētā panta saglabāšanai.
 

-

Lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību, uzmanība pievēršama  regulējuma efektivitātei un  arī praktiskai realizācijai. Proti, likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “Latvijas Republikā nav izveidots tāds licencēšanas mehānisms, saskaņā ar kuru ierobežotus sprāgstvielu prekursorus varētu darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, līdz ar to jebkāda rīcība  sabiedrības locekļiem ar tiem ir aizliegta.”  Attiecīgi, cik var noprast no likumprojekta un anotācijas, ierobežotas sprāgstvielu prekursorus nav likumīgi iespējams iegādāties un tirgot Latvijā, tādējādi vairāki paredzētie administratīvās atbildības panti (likumprojekta 6., 7., 8., 9.panti), kas izriet no pienākumu pārkāpumiem tiešsaistes tirdzniecības vietām un ekonomikas dalībniekiem, netiks praktiski izmantoti. Tādējādi būtu abšaubāma arī administratīvās atbildības paredzēšana.
Ja darbības ar sprāgstvielu prekursoriem likumīgi nav iespējamas (un dalībvalsts izmantojusi Regulā noteikto rīcības brīvību minētos prekursorus nedarīt pieejamus sabiedrībai ar atbilstošu licencēšanas mehānismu), tad pirmškietami attaisnojama būtu administratīvās atbildības paredzēšana tikai par pārkāpumiem, kas saistīti ar sprāgstvielu prekursoru neatļautu iegādi, glabāšanu, pārdošanu u.tml. 

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt minētos likumprojekta pantus vai arī precizēt anotāciju, pamatojot, ka administratīvās atbildības noteikšanai ir pamats un no Regulas izrietošie pienākumi ekonomikas dalībniekiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām ir saistoši, neatkarīgi no dalībvalstī izveidotā licencēšanas mehānisma.

-

Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā). Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.).

-

No Latvijas Republikas Satversmes 90. panta izriet prasība par tiesību normas paredzamību, skaidrību un saprotamību. Normas saturam ir jābūt tādam, lai privātpersona zinātu, kādas tiesiskās sekas rodas no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa varētu izdarīt apzinātu izvēli un vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību normas prasībām. Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam ir īpaša nozīme krimināltiesību, kā arī citu krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankciju kontekstā. 
Likumprojekta 9. pants rada šaubas, vai ir izpildīts likumdevēja pienākums formulēt panta dispozīciju pietiekami skaidri. Proti, ir apšaubāma pārkāpuma plaša vai neskaidra formulēšana, izmantojot ģenerālklauzulas, kā, piemēram, "piemērotas, saprātīgas un samērīgas procedūras". Minēto jēdzienu lietojums neļauj izprast normas saturu, kā arī rada bažas par normas piemērošanas robežām, jo tās piemērošana lielākoties būs atkarīga no prakses, kāda izveidosies. 

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt minēto pantu vai veikt atbilstošus precizējumus.

-

Lūdzam atkārtoti anotācijā pamatot soda veidu un apmēru par katru no paredzētajiem pārkāpumiem. Kā kritērijus tam var izmantot - pārkāpuma smagumu, iespējamās sekas, ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums.
 

-

Likumprojekta anotācijā nav pienācīgi izvērtēts, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība. Atsevišķos gadījumos projekta anotācijā ir atrodami fragmentāri skaidrojumi, tomēr nepieciešams pilnīgs un sistēmisks izvērtējums. 
Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). 

Projekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Ja vērtējums par vairākiem pārkāpumiem ir līdzīgs vai pat identisks, tad izvērtējumu var grupēt secīgi pēc administratīvās kritērijiem, taču ir jābūt redzamam, ka katrs pārkāpums individuāli arī ir vērtēts (piemēram, sākumā vispārīgs kritērija izvērtējums par visu precīzi norādīto pārkāpumu grupu, tad atsevišķa argumentācija, kas atteicas īpaši uz kādu no šiem pārkāpumiem). Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, projekta anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. 
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 6. punktu likumprojekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumprojekta saturam. Pirmškietami no likuma nosaukuma būtu izslēdzami vārdi "noteiktās" un "īstenošanas", ievērojot, ka tiem nav nozīmes likuma satura atklāšanai.

-

Aicinām izvērtēt, cik plaši likumprojektā tiek lietoti Regulas 2019/1148 termini. Piemēram, likumprojekta 3. pants atsaucas vienīgi uz minētās Regulas 3. pantā lietotajiem terminiem, tomēr arī citviet likumprojektā tiek lietoti dažādi no citiem Regulas pantiem izrietoši termini (piemēram, valsts inspekcijas iestāde).

-

Latvijas normatīvajos aktos, lai nostiprinātu kādas iestādes kompetenci Eiropas Savienības tiesību akta ieviešanai, tiek lietots termins "kompetentā iestāde". Arī Regulā  Nr. 2019/1148 tiek lietots termins "kompetenta iestāde" līdzās terminam "valsts inspekcijas iestāde".

Attiecīgi būtu izvērtējams minēto terminu lietojums, lai tas atbilstu ne tikai minētās Regulas izpratnei, bet arī saskanīgi iederētos Latvijas tiesību aktos.

-

Atkārtoti aicinām likumprojekta anotācijā norādīt Regulas Nr.2019/1148 10.panta ieviešanas pasākumus (apmācību un izpratnes veicināšanas pasākumi), piemēram, norādot tos likumprojekta anotācijas i.3.apakšpunktā vai 5.4.apakšpunktā sadaļā "Cita informācija". Šobrīd limprojekta anotācijas 1.3.apakšpunktā norādīts, ka Valsts drošības dienests jau pašlaik organizē atsevišķus sprāgstvielu prekursoru aprites ierobežošanas un kontroles pasākumus Regulas Nr.2019/1148 prasību īstenošanai,veic komersantu informēšanu, kā arī reizi gadā veic apmācību komersantu vidū par aktualitātēm saistībā ar sprāgstvielu prekursoriem, kā arī veic informatīvo materiālu izplatīšanu komersantiem saistībā ar Regulas Nr.2019/1148 paredzējām prasībām, tomēr no anotācijas nav secināms, vai ar minētajām darbībam saprotami Regulas Nr.2019/1148 10.panta ieviešanas pasākumi.
 

-