Atzinums

12.³2. apakšpunkts - Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.2 3., 7.2 5., 7.2 6., 7.2 8. un 7.2 9. apakšpunktā minētajā gadījumā.

Attiecībā uz klusēšanas-piekrišanas principa piemērošanu Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – ĒBN) ĒBN 7.2 9. apakšpunktā minētajā gadījumā (pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas konservācija) LLPA informē, ka pieredze rāda, ka ne vienmēr šajās būvniecības iecerēs tiek paredzēti realizācijas risinājumi, kas atbilst konservācijas definīcijai, bet būvniecības iecerē paredzētie realizācijas risinājumi paredz ēkas vai tās daļas pārbūvi, kuru veikšanai ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju. Tādējādi var rasties situācija, ka iecere tiks uzskatīta par akceptētu, pamatojoties uz klusēšanas-piekrišanas principu, taču būvniecības iecerē būs paredzēta ēkas pārbūve. LLPA ieskatā ir ļoti būtiski izvērtēt paskaidrojuma rakstā konservācijai paredzētos realizācijas risinājumus un to atbilstību konservācijas definīcijai, lai izvairītos no situācijas, ka ar vienkāršotu būvniecības procedūru tiek veikti būvdarbi, kuri neatbilst vienkāršotai būvniecības iecerei.  Ņemot vērā minēto, LLPA ierosina paskaidrojuma rakstu ēkas vai tās daļas konservācijai noteikt kā izņēmumu, uz kuriem neattiecas klusēšanas-piekrišanas princips.
Savukārt attiecibā uz ĒBN 7.28. apakšpunktā minēto gadījumu (pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota pārbūve, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu) LLPA pauž bažas, ka šī būvniecības iecere var tikt izmantota gadījumos, kad būvniecība patiesībā realizējama ar pārbūves būvprojektu nevis paskaidrojuma rakstu. Ņemot vērā, ka vienkāršotā pārbūve ir salīdzinoši jauns regulējums, LLPA nav uzskatāmu piemēru, taču, kā piemēru LLPA var minēt konsultāciju laikā klienta uzrādītu skici, kura, klienta prāt, risināma ĒBN 7.28. apakšpunktā minētajā kārtībā, taču  plānotajā iecerē tika paredzēta ne tikai ailu izveidošana nesošajā konstrukcijā, bet visas nesošās konstrukcijas pastiprināšana, kā rezultātā tika secināts, ka piedāvātais variants neatbilst vienkāršotas pārbūves definīcijai.  Ņemot vērā minēto, LLPA ierosina paskaidrojuma rakstu pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota pārbūvei noteikt kā izņēmumu, uz kuriem neattiecas klusēšanas-piekrišanas princips.
 

-

Spēkā esošajā redakcijā 110. punkts ir izteikts sekojoši:
 “Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Ja būvdarbu veicējs nav pieprasījis papildu – detalizētāku – rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par iespējamām sekām. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.” 

 Noteikumu projekta anotācijā  (Anotācija) skaidrots sekojoši:
“Problēmas apraksts
Saeimā 2021. gada 15. aprīlī pieņemtajos grozījumos Būvniecības likums tika papildināts ar 19.2 pantu, kas nosaka būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un atbildību. Šā panta piektā daļa paredz, ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs. Savukārt šo būvnoteikumu 110. punktā arī ir noteikta būvdarbu veicēja atbildība par būvprojekta detalizācijas izstrādi, līdz ar to nepieciešams precizēt punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
Precizēts būvnoteikumu 110. punkts, svītrojot teikumu par būvdarbu veicēja atbildību par būvprojekta detalizācijas izstrādi.”

Secinām, ka Anotācijā nav dots pietiekams pamatojums būvdarbu veicēja atbildības mazināšanai. Jaunajā Noteikumu redakcijā, par detalizācijas izstrādi vairs neatbildēs neviens – ne būvprojekta izstrādātājs, ne būvdarbu veicējs, jo nav noteikts, kura pienākums dotajā situācijā ir izstrādāt papildus detalizāciju, lai realizētu kvalitatīvu un ekspluatācijā drošu būvi. 

Pie tam, secinām, ka minētā Noteikumu punkta grozījumi neietilpst tam jautājumu lokam, kas pamatoti ar iepriekš  veiktajām  izmaiņām Būvniecības likumā un Anotācijā definētajam noteikumu grozījumu mērķim.
 

-