Atzinums

Saskaņā ar rīkojuma projekta 3.10.apakšpunktu un rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem Zemkopības ministrija 2021.gada 21.oktobra vēstulē Nr.3.4-11e/2030/2021 ir norādījusi, ka apbūvētā zemesgabala pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Vienlaikus rīkojuma projekta 8.punktā norādīts, ka valsts meža zemes nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, savukārt nodot privatizācijai valsts meža zemi, kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama būvju uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un no minētā ir secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un valsts meža zeme, kas atrodas apbūvētā zemesgabalā, ir saglabājama valsts īpašumā.
Apbūvētais zemesgabals zemesgrāmatā ierakstīts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta ceturtajai daļai uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās cita starpā tiek ierakstīta valstij piederošā meža zeme.
Ņemot vērā minēto, valsts meža zeme, par kuru secināts, ka tā ir saglabājama valsts īpašumā, ir nododama Zemkopības ministrijas valdījumā.
Papildus informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta darba grupā par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar valstij piekritīgo mantu Zemkopības ministrija arī ir paudusi viedokli, ka par valsts meža zemi, kas nav atsavināma, nebūtu veicams lietderības izvērtējuma zemesgabala pārņemšanai Zemkopības ministrijas funkciju nodrošināšanai un attiecīgais zemesgabals būtu nododams Zemkopības ministrijas valdījumā.
Lūdzam precizēt rīkojuma projektu, paredzot neatsavināmās valsts meža zemes nodošanu Zemkopības ministrijas valdījumā.

-

Rīkojuma projekta 3.10.apakšpunktā norādīts, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk - pašvaldība) ar 2022.gada 8.aprīļa vēstuli Nr.1.1-37/22N-1944 (turpmāk - vēstule) ir atteikusies pārņemt nekustamo īpašumu “Jaundubulti 1402” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.13000111402) - Jūrmalā (turpmāk - apbūvēts zemesgabals) pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Atbilstoši rīkojuma projekta paskaidrojošajos dokumentos pievienotajai vēstulei pašvaldība ir norādījusi, ka zemesgabala pārņemšana pašvaldības autonomo funkciju veikšanai šobrīd nav tiesiski iespējama un ierosinājums izvērtēt zemesgabala nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju veikšanai ir neatbilstošs Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktam un tādējādi pašvaldībai nav tiesiska pamata veikt izvērtējumu par zemesgabala nepieciešamību pašvaldībai likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
No pašvaldības vēstulē norādītā secināms, ka pašvaldība nav vērtējusi apbūvētā zemesgabala nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju veikšanai ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteikto. 
Vēršam uzmanību, ka Saeimā 2022.gada 6.oktobrī 3.lasījumā ir atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (Nr.1509/Lp13, turpmāk - likumprojekts), kas paredz papildināt Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu, nosakot zemes atsavināšanas izņēmumu krasta kāpu aizsargjoslā, ja valsts zemi nodod pašvaldībai bez atlīdzības Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pēc likumprojekta izsludināšanas atkārtoti vērsties pašvaldībā ar lūgumu vērtēt apbūvētā zemesgabala pārņemšanu pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Lūdzam attiecīgi precizēt rīkojuma projektu un anotācijā norādīto informāciju.

-

Likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" (stājās spēkā 19.05.2021.) anotācijā skaidrota grozījumu būtība, tai skaitā norādīts, ka “Lai turpmāk izvairītos no likuma 44. panta ceturtās daļas 3.punkta atšķirīgām interpretācijām, kā arī lai apbūves īpašniekiem ļautu īstenot savas publiskās subjektīvās tiesības, t.i., izmantot pirmpirkuma tiesības un iegūt īpašumā valsts zemi (ja tās sastāvā ir valsts meža zeme), uz kuras atrodas personai piederošas būves, likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktu nepieciešams precizēt, kā kritēriju valsts meža zemes atsavināšanai nosakot valsts meža zemes nodalīšanas iespējamību saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tāpat kā tas noteikts Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9.punktā, kurā ietverts kritērijs, ka zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Likuma 44. panta ceturtās daļas 3.punktā lielākas valsts meža zemes platības atsavināšanas vai privatizācijas iespēja pieļauta arī situācijā, ja pēc nodalīšanas veidojas starpgabals, ko nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju īstenošanai.”
Rīkojuma projektā minētās meža zemes nodalīšana nav iespējama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to zemes vienība būtu atsavināma pilnā apmērā.
Vienlaikus minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētie grozījumi nav attiecināmi uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā,jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktam krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Aizsargjoslu likums neaizliedz atsavināt meža zemi apbūves īpašniekam.
Ievērojot iepriekšminēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta piemērošanu un privatizācijas atteikuma pamatotību.
Papildus vēršam uzmanību, ka rīkojuma projektam pievienotajā 1999.gada Zemes komisijas lēmumā norādīts, ka zemes vienība tika izveidota A/S “Latvijas Gāze” filiāles “Rīgas līcis” būvju un inženierkomunikāciju uzturēšanai 3,6318 ha platībā. Tātad jau tolaik tika noteikts, ka zemes vienība visā tās platībā tika izveidota "Latvijas Gāze" būvju un inženierkomunikāciju uzturēšanai.


 

-

Ar rīkojuma projekta 9.punktu paredzēts atteikt nodot privatizācijai rīkojuma projektā minētajā zemesgabalā esošo valsts meža zemi 3,6295 ha platībā.
Saskaņā ar rīkojuma projekta 3.1.apakšpunktu un rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem apbūvētais zemesgabals sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 13000111402) 3,6318 ha platībā.
Lūdzam sniegt skaidrojumu par turpmāko rīcību ar apbūvētā zemesgabala daļu, kura nav meža zeme un kuras privatizācijas atteikums ar rīkojuma projektu netiek paredzēts (0,0023 ha).
Vienlaikus lūdzam sniegt skaidrojumu par apbūvētajā zemesgabalā esošās meža zemes platības nesakritību (saskaņā ar rīkojuma projekta 3.7.apakšpunktu un paskaidrojošajos dokumentos pievienoto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas izdruku apbūvētajam zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 3,6295 ha, zeme zem ēkām – 0,0023 ha, savukārt atbilstoši Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes mežniecības 2021.gada 5.novembra vēstulei Nr.B5.1.3-2/615 pievienotajai izdrukai no valsts mežu reģistra meža zemes platība apbūvētajā zemesgabalā ir 3,64 ha - kas ir lielāka platība nekā zemesgabala kopējā platība).

-

Ņemot vērā, ka apbūvētu zemes vienību privatizāciju regulē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, lūdzam Rīkojuma projektā atsaukties arī uz minētā likuma normām.
Piemēram, minētā likuma 6.pantu "Lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai zemesgabala nodošanu privatizācijai", 7.pantu "Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai", 10.pantu "Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks (..)". 
Minētā likuma 16.pants nosaka, ka apbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, kāda būtu turpmākā rīcība ar Rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu gadījumā, ja tomēr tiktu pieņemts lēmums par atteikumu nodot to privatizācijai.

 

-

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otro daļu rakstveidā izdots administratīvais akts cita starpā satur informāciju par adresātu, tai skaitā, juridiskajai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs (67.panta otrās daļas 2.punkts).
Ņemot vērā minēto, lūdzam rīkojuma projektā norādīt juridisko personu adreses.

-

Saskaņā ar rīkojuma projekta 2.punktu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” sākotnēji ierosināja un SIA “EM Investments” vēlas turpināt privatizēt apbūvēto zemesgabalu.
Atbilstoši rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" privatizācijas ierosinājumu iesniegusi 1999.gada 28.oktobrī un SIA "EM Investment" vēstuli par privatizācijas turpināšanu sagatavojusi 2021.gada 15.novembrī (pēc tam, kad 2021.gada 10.novembrī zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz būvēm nostiprinātas SIA “EM Investments”).
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par privatizācijas procesa gaitu laika periodā no 1999.gada līdz 2021.gadam (kāda bija rīcība ar 1999.gadā iesniegto privatizācijas ierosinājumu).

-

Lūdzam rīkojuma projekta 3.10.apakšpunktā precizēt Zemkopības ministrijas 2021.gada 21.oktobra vēstules numuru (atbilstoši rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem vēstules numurs ir 3.4-11e/2030/2021). Lūdzam attiecīgi precizēt arī anotācijā norādīto informāciju.

-

Rīkojuma projekta 4.punktā norādīts, ka saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b” apakšpunktu  izņēmums no vispārējā aizlieguma atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (t.s. dalīto īpašumu).
Vēršam uzmanību, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikts izņēmums Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes privatizācijai vai atsavināšanai.
Ievērojot, ka rīkojuma projekts ir par atteikumu nodot nekustamo īpašumu privatizācijai, lūdzam rīkojuma projekta 4.punktu papildināt atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta redakcijai (izņēmums no vispārējā aizlieguma privatizēt vai atsavināt).

-

Anotācijas 1.3.apakšsadaļas "Risinājuma apraksts" pēdējā rindkopā norādīts, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Lūdzam precizēt anotācijā norādīto informāciju ievērojot, ka tiesību aktu projekti vairs netiek izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, bet gan vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

-