Atzinums

Ziņojumā paredzētas tiesības Satiksmes ministrijai vienpersoniski pieņemt lēmumu gadījumos, kad ostas padomē, valdē vai ostas sadarbības padomē divos balsojumus neizdodas iegūt balsu vairākumu.
LSA atgādina, ka viens no SM sākotnēji izvirzītajiem ostu reformas mērķiem ir ostu pārvalžu depolitizācija. Nodotot lēmuma pieņemšanu vienas SM rokās, kas neizbēgami ir vienas politiskās partijas vadīta valsts iestāde, LSA ieskatā ievērojami palielinās interešu konflikta un neefektīvas pārvaldības risks.
 

Aicinām SM rast citu risinājumu situācijām, kad divas reizes pēc kārtas ostu padome, valde vai sadarbības padome, ja tāda tiks izveidota šīs reformas ietvaros, nespēj ar balsu vairākumu vienoties par kādu jautājumu.

Reformas ziņojumā paredzēti, mūsuprāt, neefektīvi ierobežojumi pašvaldības un valsts pārstāvju iesaistei ostas valdē/padomē. Prasība, kuru paredzēts ietvert Ostu likuma 7.2.pantā par to, ka topošie ostu pārvaldnieki un padomes/valdes locekļi pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros nevar būt bijuši politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersonas (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs), mūsuprāt, negatīvi ierobežo valsts un pašvaldības pārstāvju izvēli darbam ostu padomē/valdē. Vienīgā lielā osta Latvijā, kur šobrīd pašvaldības pārstāvji darbojas ostas valdē, ir LSEZ – tās valdes sastāvā ir pašvaldību pārstāvji, kas sekmīgi ir darbojušies gan reģionālo partiju vadošos amatos, gan LSEZ valdē, nodrošinot sinerģiju starp ostas un pilsētas teritorijas harmonisku attīstību. LSEZ valdē sekmīga bijusi arī līdzšinējā sadarbība ar valsts pārstāvjiem, kas vienlaicīgi ir arī attiecīgo ministriju augstākie ierēdņi.
Sistēmā, kur lēmumi par pilsētas attīstību tiek nodoti tām politiskajām partijām, kuras vada konkrēto pašvaldību, ir neefektīvi censties depolitizēt pašvaldību iesaisti ostās, jo bez partejiskas piederības pašvaldību pārstāvim var nebūt ietekme pašvaldību lēmumu pieņemšanā, kas tieši saistīti ar ostas attīstību. Uzsveram, ka ostu padomes nav publiskas kapitālsabiedrības, kuru mērķis ir gūt peļņu. Ostu padomju galvenais uzdevums ir nodrošināt ostu attīstību un palielināt ostu ieguldījumu pašvaldības un valsts ekonomikas attīstībā, tātad – pašvaldību un valsts interešu realizācijā. Tas ir politisks uzdevums, un to kopā ar uzņēmējiem ir jārealizē pašvaldību virzītiem politiķiem un valsts intereses pārstāvošiem augstākajiem ministriju ierēdņiem.  
Nolūkā izvairīties no pašvaldību un valsts pārstāvjiem, kam var būt negatīva ietekme vai savtīgas intereses ostu attīstības jautājumos, aicinām precizēt kandidātu prasības par reputāciju, norādot, ka tai jābūt ne vien nacionāla mēroga, bet arī starptautiska mēroga labai reputācijai – tostarp prasību, ka par valdes/padomes kandidātu nevar kļūt pārstāvis, kas iekļauts jebkāda mēroga starptautisko sankciju sarakstos.
 

Dzēst prasību ostu padomju locekļiem būt bez aktīvas darbības politisko partijo vai apvienību vadībā pēdējo 24 mēnešu laikā un vienlaikus precizēt reputācijas prasības, kas izvirzāmas padomes un valdes locekļiem. 

LSA neatbalsta reformas iniciatīvas, kas mazina vai izskauž uzņēmēju pārstāvju dalību ostu valdē/padomē.
LSA uztur savu prasību par to, ka uzņēmēju pārstāvjiem jābūt iekļautiem ne vien LSEZ valdē, kā tas ir bijis līdz šim, bet arī jaunizveidotajās Rīgas un Venstpils ostas Padomēs. Sadarbības padomes, kuras SM piedāvā kā vienīgo ostas lietotāju iesaisti ostas darbā, līdz šim kalpojušas kā informācijas aprites formāts, ostu pārvaldei dažas reizes gadā tiekoties ar uzņēmumu pārstāvjiem un informējot tos par ostā veiktajiem un plānotajiem darbiem. Šādā vienvirziena formātā nav aktīvas uzņēmēju iesaistes, jo tiem nav dotas iespējas piedalīties ostu attīstības jautājumu risināšanā. LSA, raugoties uz LSEZ veiksmīgo piemēru ar uzņēmēju iesaisti valdes darbā ikdienā, ir pārliecināta, ka ostas attīstības komandā vienlīdz aktīvi būtu jādarbojas gan valstij, gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem.
Vēršam uzmanību uz pretrunu, kas redzama SM ziņojumā – dokumenta 19.lpp sniegts apraksts par Mazo ostu valdēm, kur minēts patiess apgalvojums, ka:
“[..]Jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas: Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem (deputātiem) un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus, veicinot līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību.[..]”

Piekrītam ziņojumā minētajam, ka no pašvaldības un no uzņēmēju vidus deleģēti pārstāvji nodrošina līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību. Lūdzam SM šādu modeli ieviest arī lielajās ostās, kurām arī ir nepieciešama profesionālu viedokļu pārstāvniecība, valdē iesaistot gan valsts, gan pašvaldību, gan uzņēmēju pārstāvjus,  kā tas šobrīd ir LSEZ, limitējot uzņēmēju pārstāvjiem iespējas balsot un apspriest jautājumus, kas tieši saistīti ar konkrēto pārstāvju komercdarbību.   
 

Paredzēt, ka LSEZ valdē, kā arī Rīgas un Venstpils plānoto ostas padomju sastāvā ir ne tikai valsts un pašvaldības, bet arī uzņēmēju pārstāvji. 

Ziņojuma 4.lpp tabula par LSEZ likuma grozījumiem.
Neatbalstām reformas iniciatīvas, kas pasliktina to komercsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību LSEZ teritorijā.
Šobrīd paredzētā valdes sastāva maiņa, izslēdzot no valdes 3 uzņēmēju deleģētus pārstāvjus, negatīvi ietekmēs LSEZ pārvaldes darbu, jo esošā LSEZ valde uzņēmēju pārstāvju iesaisti valdes darbā vērtē kā vienu no panākumu atslēgām harmoniskai un koordinētai ostas attīstībai, nodrošinot mijiedarbību starp valsts, pašvaldības un biznesa pārstāvjiem kopēja mērķa – ostas attīstības – sasniegšanai. Nevaram pieļaut, ka politisku diskusiju rezultātā tiek bojāta labi funkcionējoša ostas valdes darbība, kas pierādījusi sevi kā veiksmīgi strādājošs modelis. Atspēkojot potenciālos argumentus par iespējamo interešu konfliktu, LSA norāda, ka LSEZ valdē ieceltie 3 komersantu pārstāvji nebalso un nepiedalās to jautājumu izlemšanā, kuri varētu individuāli skart tieši viņu pārstāvēto komersantu intereses.
Atsaucoties uz pārrunāto iepriekšējā Latvijas Ostu, transporta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē, atkārtoti uzsveram, ka lēmums nemainīt Liepājas SEZ statusu līdz 2035.gadam jau tika pieņemts Ministru kabineta 2021.gada 13.aprīļa sēdē (protokols Nr.33 16.punkts). Ar šādu MK lēmumu rēķinās ne vien LSEZ valde un pārvalde, bet arī ārvalstu investori, kas šobrīd ir kritiski svarīgi spēlētāji LSEZ attīstībā. Uzskatām, ka šāda tiesiskās paļāvības sagraušana ostu reformas ietvaros nav pieļaujama. LSA lūdz nemainīt LSEZ darbības nosacījumus līdz 2035.gadam, ostu reformas ietvaros negrozot LSEZ likumu.
 

Neveikt grozījumus LSEZ likumā līdz 2035.gadam.