Atzinums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpmāk – Ministrija, ir sagatavojusi tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm””, lietas ID 22-TA-2794, turpmāk – Projekts. Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, reģistrācijas Nr.40008013925, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar Projektu un izsaka turpmāk norādītos iebildumus par to.

LASUA jau iepriekš ir Ministrijai paudusi savu rakstveida viedokli saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 280/Lp14) attiecībā uz fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, turpmāk – Saules paneļi, atkritumu apsaimniekošanas kārtību, vienlaikus sniedzot ieteikumus par prasībām, kuras obligāti būtu ietveramas Projektā, lai samazinātu risku, ka Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanas rezultātā tiktu radītas nelabvēlīgas un kaitīgas sekas videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai. Vērtējot Projekta redakciju, secināms, ka Ministrija nav ņēmusi vērā LASUA sniegtos priekšlikumus, līdz ar to LASUA atkārtoti norāda uz prasībām un kritērijiem, kuri būtu iekļaujami Projektā.

-

[1] Būtiskākais, kas būtu jāparedz Projektā, ir tas, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs pats īsteno Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, tad šādā gadījumā būtu piemērojamas un īstenojamas līdzīgas prasības, kādas ir paredzētas ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, turpmāk – RAS, komersantiem, lai izvairītos no situācijas, ka attiecīgais nodokļu maksātājs neievēro Saules paneļu atkritumu efektīvas apsaimniekošanas principus. Proti, Saules paneļi ir videi kaitīgas preces, līdz ar to šādu preču ražošanai vai izplatīšanai ir nosakāmi ierobežojumi, kā arī īpašas atkritumu apsaimniekošanas prasības, jo tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību. Arī vērtējot Dabas resursu nodokļa likuma 6.1 panta pirmo daļu, secināms, ka likumdevējs videi kaitīgām precēm kā primāro un galveno apsaimniekošanas veidu ir paredzējis tieši RAS, līdz ar to nav pieļaujama tādas atkritumu apsaimniekošanas plūsmas izveide, kas paredzētu citādākus, no RAS darbības principiem atšķirīgus nosacījumus. Līdz ar to, ja Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pats nodokļa maksātājs, kurš savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai realizē vai īsteno Saules paneļus, tad šādam subjektam pirms attiecīgo darbību uzsākšanas ir nepieciešams sagatavot un iesniegt Saules paneļu apsaimniekošanas plānu (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” 3. pielikumam), lai tādējādi iesaistītās institūcijas varētu gūt priekšstatu par darbībām un mērķiem, kā tiks īstenota attiecīgo preču apsaimniekošana, kā arī nodrošinātu iespēju veikt atbilstošu atkritumu uzraudzības un izsekojamības kontroli.
[2] LASUA ieskatā, Projektā obligāti ir nepieciešams paredzēt, ka uz nodokļu maksātāju, kurš pats veic Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir attiecināmi tie finanšu nodrošinājuma nosacījumi, kas minēti Dabas resursu nodokļa likumā un Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumos Nr. 450 “Kārtība, kādā piemēro finanšu nodrošinājumu, slēdz un izbeidz nolietotu transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu”, vienlaikus paredzot, ka finanšu nodrošinājuma apmērs Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanai nevar būt zemāks kā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Šajā gadījumā finanšu nodrošinājuma piemērošana ir svarīga, lai nepieciešamības gadījumā pilnībā vai daļēji segtu nodokli par Saules paneļu atkritumu apjomu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka brīdī, kad nodokļa maksātājs nebūs rīkojies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, no viņa varētu būt sarežģītāk vai pat neiespējami piedzīt viņa darbību rezultātā radītos zaudējumus.
[3] Projektā, lai nodrošinātu Saules paneļu un tā apsaimniekošanas darbību izsekojamību, ir jāparedz prasība, ka ne tikai Saules paneļu atkritumu apsaimniekotājam/nodokļu maksātājam, kurš pats veic Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir jāreģistrējas Valsts vides dienestā, bet attiecīgajai personai/komersantam ir jānodrošina arī katras Saules paneļu vienības un ar to veikto darbību reģistrēšana. Pretējā gadījumā, ja reģistrācija būs nepieciešama tikai Saules paneļu atkritumu apsaimniekotājam, tas neveicinās un pat varētu apgrūtināt precīzu datu ieguvi attiecībā uz Saules paneļu un to atkritumu patiesajiem apjomiem Latvijas Republikas teritorijā. Turklāt, lai nodrošinātu Saules paneļu un to atkritumu apsaimniekošanas nepārtrauktību un stabilitāti, Projektā ir jāparedz, ka, gadījumā, ja mainās Saules paneļu apsaimniekotājs/nodokļu maksātājs, kurš pats veic Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, tad iepriekšējā Saules paneļu atkritumu apsaimniekotāja/nodokļu maksātāja atbildība izbeidzas tikai tad, kad Valsts vides dienestā ir reģistrējies jaunais Saules paneļu atkritumu apsaimniekotājs/ nodokļu maksātājs, kurš pats veic Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu.
[4] Ņemot vērā to, ka pašlaik Latvijas tirgū pārsvarā apritē ir lietoti vai jauni Saules paneļi, kuri vēl nav uzskatāmi par atkritumiem, Saules paneļu darbības termiņš var būt pat līdz 25 gadiem, kā arī to, ka Saules paneļu atkritumu rašanās ir paredzēta pakāpeniska, jo Saules paneļu darbības termiņš ir dažāds, līdz ar to, secināms, ka sākotnēji Saules paneļu atkritumu apjoms Latvijas Republikas teritorijā nebūs ievērojams jeb apjomīgs, proti, tirgū realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto Saules paneļu apjoms noteiktu laika periodu būs lielāks nekā Saules paneļu atkritumu apjoms. Tāpat jānorāda, ka Latvijā nav pieejama, turklāt kopumā Eiropā šobrīd nav daudz tādu pārstrādes rūpnīcu, kas var nodrošināt un veic Saules paneļu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Līdz ar to, lai nodrošinātu efektīvu, racionālu un ekonomiski lietderīgu Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, Projektā būtu jāparedz, ka Saules paneļu atkritumu apsaimniekotāji ir tiesīgi uzglabāt Saules paneļu atkritumus tiem speciāli izveidotos uzglabāšanas laukumos ilgāk nekā vienu gadu, ja laukuma kapacitāte to pieļauj un tiek ievērotas visas spēkā esošās normatīvo aktu prasības attiecībā uz konkrēto atkritumu uzglabāšanu, neradot draudus apkārtējai videi un/vai cilvēku veselībai.
 

-

[5] Papildu iepriekš minētajiem iebildumiem par Projektu, LASUA norāda, ka būtu veicami vēl citi grozījumi, kuri būtu iekļaujami Projektā. Proti, Noteikumu Nr. 64 1. pielikuma 2. tabulā ir norādīti nolietotu visu veidu riepu pieņemšanas vai savākšanas apjomi, paredzot, ka no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim nolietoto riepu pieņemšanas un savākšanas apjoms attiecībā pret attiecīgajā pārskata periodā realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto riepu apjomu ir 85 %, 2025. gadā – 90%, bet sākot ar 2026. gadu – 80 %. Šādi procentuālie riepu pieņemšanas un savākšanas apjomi, ņemot vērā informatīvo ziņojumu “Par nolietotu riepu apsaimniekošanu”, tika noteikti ar mērķi samazinātu uzkrātos nolietoto riepu apjomus. Kopš 2019. gada, it sevišķi 2022. gadā un 2023. gadā pirmajā pusgada tika nodrošināta nolietotu riepu vēsturisko uzkrājumu izvēšana un pārstrāde no Starta ielas Rīgā, kā arī no vairākiem citiem objektiem, kā rezultātā tika nodrošināta vēsturisko nolietoto riepu uzkrājumu būtiska samazināšanās, faktiski var apgalvot, ka šobrīd vispār nav konstatējams ievērojams uzkrāto nolietoto riepu apjoms. Tāpat ir vērojami pozitīvi uzlabojumi saistībā ar nolietotu riepu savākšanu no autoservisiem, kā arī regulāri rīkojot bezmaksas nolietotu riepu savākšanās akcijas visā Latvijā, ir veikta nolietotu riepu savākšanas un pārstrādes vides uzlabošana/sakārtošana. Turklāt laika posma, sākot ar 2020. gadu, ir samazinājies (līdz pat 20 %) jauno/ekspluatācijā neizmantoto riepu, kurus ieved riepu importētāji, novietošanas apjomi Latvijas tirgū. Papildu visam iepriekš minētajam jānorāda, ka būtiski ir ņemt vērā arī riepu nodilumu, kas paildzina riepu ekspluatācijas periodu, proti, šāds nodilums gada laikā ir aptuveni 10 % apmērā no riepu sākotnēja svara, kā rezultātā pārsvarā gadījumu patērētājs, kurš iegādājas tirgū laistās riepas, tās izmanto vismaz 2‑3 gadus. Arī vērtējot kaimiņvalstu pieredzi saistībā ar nolietoto riepu pieņemšanas un savākšanas apjomiem, konstatējams, ka Lietuvas Republikā nolietotu riepu pieņemšanas vai savākšanas apjoms ir noteikts 80 % apmērā no realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto riepu apjoma.
Ņemot vērā, ka šobrīd faktiski visi uzkrāto nolietoto riepu apjomi ir savākti, turklāt pašlaik tirgū netiek novērots pārmērīgi liels nolietoto riepu apjoms, kā rezultātā ar vislielāko ticamību RAS nebūs iespējams izpildīt Noteikumos Nr. 64 norādītos nolietoto riepu savākšanas apjomus, būtu nepieciešams pārskatīt Noteikumos Nr. 64 noteiktos nolietoto riepu pieņemšanas un savākšanas procentuālos apjomus. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina ar Projektu grozīt Noteikumu Nr. 64 1. pielikuma 2. tabulā noteiktos nolietotu riepu pieņemšanas vai savākšanas apjomus attiecībā pret attiecīgajā pārskata periodā realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto riepu apjomu, paredzot, ka laika periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim nolietotu riepu pieņemšanas vai savākšanas apjoms ir 80 % apmērā, bet sākot ar 2026. gada 1. janvāri – 75 % apmērā.

Aicinām ņemt vērā LASUA norādītos iebildumus un priekšlikumu. Vienlaikus darām zināmu, ka šajā vēstulē pausto iebildumu apjoms nav izsmeļošs un tas var tikt papildināts Projekta turpmākās saskaņošanas procesā.