Atzinums

   Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas likumprojektu “Latvijas Sporta fonda likums” (26-TA-832) (turpmāk – Likumprojekts) un sniedz sekojošu pozīciju ar priekšlikumiem.

[1.] Likumprojekta 2. panta 2. daļa paredz, ka Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Šāds regulējums pēc būtības paredz, ka Fonda darbības, tostarp līdzekļu sadales kārtība tiek regulēta nevis pašā likumā, bet gan Ministru kabineta noteikumos. Ņemot vērā minēto, aicinām likumā noteikt pamata principus un kritērijus līdzekļu sadalei, tādējādi nodrošinot lielāku regulējuma skaidrību, stabilitāti un atbilstību labas likumdošanas principiem. LTRK aicina izteikt 2.panta (2) daļu šādā redakcijā: “[...] Fonda nolikumu pēc Fonda padomes priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nevar iekļaut normas, kas sašaurina šajā likumā noteiktos caurskatāmības un neatkarības principus.”

[2.] Likumprojekta 3. panta (2) daļas 3. punkts paredz veicināt sporta organizāciju, tai skaitā sporta federāciju, institucionālo kapacitāti. Šāds normas formulējums ir pārāk vispārīgs, jo jēdziens “sporta organizācijas” var ietvert ne tikai sporta federācijas, bet arī dažādas jumta organizācijas u.c. institūcijas. Pastāv risks, ka piešķirtais finansējums var tikt novirzīts ne tikai sporta attīstības mērķiem, bet arī ar sporta rezultātu sasniegšanu netieši saistītiem izdevumiem, tostarp administratīvo struktūru uzturēšanai, biroja izmaksu segšanai u.c. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu, kā arī novērstu interpretācijas iespējas, aicinām normu izteikt jaunā redakcijā: 3)“Veicināt tikai sporta federāciju kapacitāti, izslēdzot finansējuma izmantošanu jumta organizāciju administratīvo un biroju izdevumu segšanu.”
   Likumprojekta 3. panta (3) daļas 1. punkts paredz, ka prioritāte ir bērnu un jauniešu sports, fiziskā aktivitāte un tautas sports. Formulējums “fiziskā aktivitāte” lietošana bez skaidras definīcijas rada interpretācijas riskus attiecībā uz finansējuma piešķiršanas mērķiem. Tas varētu tikt interpretējams, pieļaujot arī vienreizēju pasākumu sporta svētku atbalstu, kas pēc būtības neveicina iedzīvotāju regulāru iesaisti sporta aktivitātēs un nerada ilgtermiņa ietekmi uz fiziskās aktivitātes paradumu uzlabošanu. LTRK aicina izteikt normu jaunā redakcijā: “Prioritāte ir "bērnu un jauniešu sports, fiziskā aktivitāte un tautas sports, kas ir sistēmisks, metodisks sporta treniņu process un sacensības. Finansējums netiek piešķirts izklaides pasākumiem bez sporta programmas.”
   Likumprojekta 3. panta (3) daļas 3. punkts paredz, ka prioritāte ir sporta organizāciju attīstība un pārvaldības kvalitāte. "Pārvaldības kvalitāte" ir plaši definēts jēdziens, tādēļ būtu lietderīgi precizēt minēto jēdzienu vai papildināt to ar konkrētiem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ļauj objektīvi izvērtēt pārvaldības kvalitāti un tās saistību ar sasniedzamajiem rezultātiem. LTRK aicina izteikt normu jaunā redakcijā: “Sporta federāciju digitālā transformācija, kas nodrošina automatizētu un caurspīdīgu sportistu rezultātu un datu uzskaiti.”

[3.] Likumprojekta 4. pants nosaka Fonda tiesības (4) iegūt, valdīt un rīkoties ar kustamo un nekustamo mantu Fonda mērķu un uzdevumu īstenošanai. Šāds Fonda tiesību nosacījums rada risku, ka piešķirtais fonds var tikt izmantots ar sporta infrastruktūru uzturēšanu saistīto pamatizdevumu segšanai. Šāda pieeja var samazināt finansējuma pieejamību tiešajām sporta aktivitātēm. LTRK aicina precizēt normu jaunā redakcijā: “Fonds nesedz sporta būvju un bāzu pastāvīgās uzturēšanas, apsaimniekošanas vai komunālo maksājumu izmaksas, ja tie nav tieši saistīti ar sacensībām.”
Likumprojekta (5) daļa nosaka Fonda tiesības slēgt līgumus ar sporta organizācijām, tai skaitā daudzgadu sadarbības līgumus, par finansējuma piešķiršanu un mērķu sasniegšanu. Likums neierobežo pieteicējus tikai ar profesionālām sporta struktūrām, kas pieļauj finansējuma piešķiršanu neprofesionālām Nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) dažādiem lokāliem pasākumiem. LTRK aicina izteikt normu jaunā redakcijā: “Fonds slēdz līgumus ar atzītām sporta federācijām.”

[4.] Likumprojekta 5. panta (2) daļas 3. punkts nosaka, ka Fonda līdzekļi tiek izmantoti un sadalīti, izmantojot fiansēšanas instrumentus [..], (3) kā uz rezultātiem balstītu finansējumu sporta organizācijām, ņemot vērā to sasniegtos rezultātus un attīstības rādītājus. Bez skaidri definētiem sasniedzamajiem rādītājiem pastāv risks, ka par galveno rezultātu tiek izmantots formāls kritērijs, piemēram, pasākumu dalībnieku skaits. Šādā gadījumā samazinās iespēja objektīvi izvērtēt programmu faktiskos rezultātus, jo viegli sasniedzami rādītāji var aizstāt saturiskus un ilgtspējīgus sporta attīstības mērķus.
Vienlaikus aicinām izvērtēt sporta nozares finansējuma stabilitāti, paredzot, ka finansējums tiek nodrošināts kā ilgtermiņa un prognozējams atbalsts, kas nav tieši atkarīgs no īstermiņa projektu konkursu mehānismiem. LTRK aicina 5. panta (2) daļas 3. punktu, izteikt jaunā redakcijā: “[...] Attīstības rādītājus mēra pēc licencēto sportistu un treneru skaita pieauguma, regulāru treniņu grupu darbības un dalības sporta veida oficiālajā sacensību kalendārā.”

[5.] Likumprojekta 9. panta (2) un (3) daļas regulē Fonda padomes sastāvu, paredzot, ka to veido pārstāvji no ministrijām un NVO, kā arī, ka Padomes locekļus apstiprina Ministru kabinets. LTRK aicina šī panta (3) daļu izteikt, paredzot, ka: “Fonda padomes locekļus deleģē attiecīgās institūcijas un organizācijas. MK tos apstiprina formāli. Padomes loceklis nedrīkst vienlaikus ieņemt vadošu amatu sporta organizācijā vai būt ierēdnis Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentā.”

[6.] Likumprojekta 10. panta (2) daļa nosaka, ka, ja balsošanā balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. LTRK aicina izvērtēt šī regulējum atbilstību, nosakot, ka “Lēmumi par finansējuma piešķiršanu, kas pārsniedz 50 000 EUR apmēru, tiek pieņemti ar vismaz 2/3 Padomes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, paredzēt, ka lēmums nav pieņemts.”

-