Atzinums

Izziņā Nr. 23-TA-2311, atsaucoties uz Aizsargjoslu likumu ir vērsta uzmanība tam, kā šis regulējums attiecīgo darbību saskaņošanai kā priekšnosacījumu neparedz tehnisko noteikumu saņemšanu, līdz ar ko tehnisko noteikumu saņemšana var būt tiesība, nevis pienākums un tas neliedz, piemēram, tīklu īpašniekam tiesības atteikt būvprojekta saskaņošanu, ja tajā ietvertie risinājumu nav saskanīgi ar tehniskajiem noteikumiem.

Vēršam uzmanību tam, ka SIA “Rīgas ūdens” iebildumā tas tika ņemts vērā, bet iebilduma argumentācijas būtība skar cita veida problēmu.

Pašlaik spēkā esošajā regulējumā nekur nav noteikts, ka tehnisko noteikumu ievērošana ir obligāta nevis brīvprātīga, līdz ar ko sanāk, ka būvniecības dalībniekiem to ievērošana nav obligāta, attiecīgi  nav regulējuma, uz ko tehnisko noteikumu izdevējiem atsaukties, noraidot būvprojekta saskaņojumu saistībā ar to, ka tehnisko noteikumu prasības nav ievērotas.

27.Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību vai tie nepieciešami būvniecības ieceres realizācijai. Tehniskos un īpašos noteikumus var saņemt arī projektēšanas nosacījumu izpildes laikā vai, pēc nepieciešamības, veicot būvprojekta izmaiņas. Saņemto tehnisko noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.

Izziņā Nr. 23-TA-2311 (turpmāk – Izziņa), atsaucoties uz aizsargjoslu regulējumu, ir vērsta uzmanība tam, uz ko ir attiecināms paredzams regulējums, ko tas nodrošinātu, tomēr šie skaidrojumi neskar SIA “Rīgas Ūdens” iebildumu argumentācijas būtību un attiecīgus pamatojumus. Pašreizējs regulējums attiecībā uz Tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņiem nodrošina būtiskāko: pietiekami kvalitatīvu tehnisko noteikumu izstrādi, ņemot vērā nepieciešamo laiku informācijas apstrādāšanai, apsekojumu veikšanai, viedokļu apkopošanai.

Izziņā ir skaidrots, ka regulējuma izmaiņas neattieksies uz tiem gadījumiem, kuros SIA “Rīgas Ūdens” pats ir būvniecības ierosinātājs, tomēr SIA “Rīgas ūdens” iebildumi nav saistīti ar gadījumiem, kuros SIA “Rīgas Ūdens” pats ir būvniecības ierosinātājs, bet ir saistīti ar visiem iespējamiem gadījumiem. Informējam, ka SIA “Rīgas Ūdens” saņem ap 210 tehnisko noteikumu pieprasījumu mēnesī.

Izziņā ir vērsta uzmanība tam, ka normatīvā regulējuma izmaiņas neliedz SIA “Rīgas Ūdens” ar motivētu lēmumu pagarināt sarežģītos gadījumos tehnisko noteikumu izdošanas termiņu. Par to esam informēti, un to aktīvi izmantojam, tomēr ar paredzamiem grozījumiem šādu pagarinājumu apjoms nesamērīgi pieaugtu. Pagarinājumi jau pašlaik veido lieko administratīvo slogu, rakstot iesnieguma iesniedzējiem vēstules ar informāciju par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņa pagarināšanu, pievienojot tai pamatojumus, bet piedāvātais regulējuma grozījums šo apjomu nesamērīgi  palielinātu, kā arī rādītu palielināto iesniegumu iesniedzēju neapmierinātību, jo viņi, plānojot būvniecības ieceres realizāciju, rēķinātos ar VBN noteikto tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu.

Lai neveidotu iepriekš minēto palielināto iesniegumu iesniedzēju neapmierinātību MK not. Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – VBN) grozījumos iekļauto tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu samazināšana nozīmēs to, ka attiecīgo prasību izpildei būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus t.sk. ūdenssaimniecības jomas speciālistus, kuru trūkumu jau šobrīd būtiski izjūtam tautsaimniecībā, kas attiecīgi rezultēsies ar izmaksu pieaugumu papildus resursu nodrošināšanai un neizbēgami ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.

Turklāt, ja paredzami grozījumi balstās uz to, ka neierobežotos apjomos var izmantot tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņa pagarināšanu, tad zūd šo grozījumu jēga.

Izziņā ir izteikta pārliecība, ka nav sagaidāms, ka pārsvarā gadījumos SIA “Rīgas Ūdens” nevarēs izpildīt attiecīgo prasību, tomēr nav saprotams, ar ko ir pamatota iepriekš minēta pārliecība, ņemot vērā, ka par to jau esam skaidrojuši sekojošo:

1) Atšķirībā no pārējiem inženiertīklu turētājiem, SIA “Rīgas ūdens” izsniedz tehniskos noteikumus attiecībā uz divu veidu inženiertīkliem, līdz ar ko, arī darba laika patēriņš, apstrādājot vienu iesniegumu faktiski dubultojas.

2) Ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli Rīgas pilsētā ir vieni no vecākajiem Rīgas pilsētas inženiertīkliem (vecākie no tiem būvēti 19.gs. beigās), līdz ar to, tiem ir gara un komplicēta attīstības priekšvēsture.

3) Ūdensvads un kanalizācija parasti atrodas dziļāk par pārējiem inženiertīkliem, tāpēc SIA “Rīgas ūdens” tehnisko noteikumu sagatavošanas procesā daudz vairāk jāpievērš uzmanību situācijām un risinājumiem, kas var būtiski ietekmēt SIA “Rīgas ūdens” inženiertīklu funkcionalitāti un piekļuves iespējas tām nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai avāriju novēršanai, kas attiecīgi prasa ievērojamu resursu izmantošanu.

4) Lai sagatavotu tehniskos noteikumus, bieži ir nepieciešama esošo arhīva datu precizēšana un salīdzināšana ar reāli dabā esošo situāciju, kā rezultātā ir nepieciešams ilgāks laiks, lai veiktu arhīva vēsturisko materiālu izpēti, objektu apsekošanu dabā, salīdzinot reālo situāciju ar arhīva materiāliem, jauniegūtās un precizētās informācijas aktualizāciju Sabiedrības datu sistēmā. Iepriekš minētās aktivitātes ir laikietilpīgas un bieži ir nepieciešams papildus laiks (ilgāks par VBN noteiktajām 20 dienām), lai iegūto informāciju pilnvērtīgi izvērtētu un sagatavotu atbilstošus tehniskos noteikumus.

Atkārtoti  vēršam uzmanību tam, ka

1) pašlaik esošais vidējais darba dienu patēriņš tehnisko noteikumu izsniegšanai neatspoguļo to iesniegumu apjomu, kuru nav iespējams izsniegt VBN grozījumos paredzētajos termiņos, jo, piemēram, ja atbilžu 80% tiek sniegti vidēji 5-10 dienu laikā, bet 20% - 10-28 dienu laikā - sarežģītas vēsturiskas situācijas dēļ un/vai komplicēto tehnisko risinājumu dēļ, tad tieši iepriekš minētie tehnisko noteikumu  20% arī var rast būvniecības kvalitātes pazemināšanas riskus, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu pieauguma riskus, kas nav LR sabiedrības interesēs.

2) lai nerādītu palielināto iesniegumu iesniedzēju neapmierinātību (jo viņi, plānojot būvniecības ieceres realizāciju, rēķinās ar VBN noteikto tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu), pietiekamas kvalitātes nodrošināšanai arī citās valstīs termiņi ir samērīgi, piemēram, Lielbritānijā saīsināto (fast answers) tehnisko noteikumu izsniegšanai paredzēts termiņš – trīs nedēļas: https://www.thameswater.co.uk/developers/larger-scale-developments/planning-your-development/water-and-wastewater-capacity.

No savas puses atbalstam grozījumu redakcijā kalendāro dienu nomaiņu pret darba dienām.

27.2 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod bez maksas 11 darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, vai 15 darbadienu laikā ja tehniskos risinājumos paredzama inženierbūvju īpašnieku tīklu izbūve, pārbūve, atjaunošana, vai pieslēgumu ierīkošana, atvienošana. Sniedzot pamatojumu, tehnisko noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt līdz 20 darbadienām, vai atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajām.

Izziņā Nr. 23-TA-2311, atsaucoties uz aizsargjoslu regulējumu, ir vērsta uzmanība tam no kura uz kuru punktu regulējums ir pārnests, tam, uz ko tas ir attiecināms un ko tas nodrošinātu, tomēr šie papildus sniegtie skaidrojumi neskar SIA “Rīgas Ūdens” iebildumu argumentācijas būtību un attiecīgus pamatojumus.

Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka:

1. Atšķirībā no pārējiem inženiertīklu turētājiem, SIA “Rīgas ūdens” izvērtē būvprojektus attiecībā uz divu veidu inženiertīkliem, līdz ar ko, arī darba laika patēriņš, apstrādājot vienu iesniegumu faktiski dubultojas.

2. Ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli Rīgas pilsētā ir vieni no vecākajiem Rīgas pilsētas inženiertīkliem (vecākie no tiem būvēti 19.gs. beigās), līdz ar to, tiem ir gara un komplicēta attīstības priekšvēsture.

3. Ūdensvads un kanalizācija parasti atrodas dziļāk par pārējiem inženiertīkliem, tāpēc SIA “Rīgas ūdens” būvprojektu saskaņošanas procesā daudz vairāk jāpievērš uzmanību situācijām un risinājumiem, kas var būtiski ietekmēt SIA “Rīgas ūdens” inženiertīklu funkcionalitāti un piekļuves iespējas tām nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai avāriju novēršanai, kas attiecīgi prasa ievērojamu resursu izmantošanu.

4. Būvprojektu saskaņošanas process prasa ievērojamus resursus, jo ūdenssaimniecības jomā būvprojektu izstrāde un atbilstošie būvnormatīvi nav pietiekoši standartizēti, bet nepieciešamie Latvijas valsts standarti nav izstrādāti, līdz ar ko būvprojektu izstrāde notiek pēc katra atsevišķa būvspeciālista ieskatiem, līdz ar to saskaņošanas process daudzos gadījumos var pārsniegt sagatavotajos MK not. Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"  (turpmāk – VBN) grozījumos 27.3 punktā noteiktās 15 darba dienas.

5. VBN grozījumos iekļauto būvprojektu saskaņošanas termiņu samazināšana nozīmēs to, ka attiecīgo prasību izpildei būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus t.sk. ūdenssaimniecības jomas speciālistus, kuru trūkumu jau šobrīd būtiski izjūtam tautsaimniecībā, kas attiecīgi rezultēsies ar izmaksu pieaugumu papildus resursu nodrošināšanai un neizbēgami ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.

6. Pieredze rāda, ka valstī ūdenssaimniecības sfērā kvalificētu inženieru skaits ir nepietiekams, līdz ar ko sameklēt papildus cilvēkresursus būvprojektu izvērtēšanai ir problemātiski. Attiecīgi piedāvātais regulējuma grozījums var rast atbilžu uz iesniegumiem būvprojektu saskaņošanai palielināto kavējumu apjomu, kas savukārt radīs iesniegumu iesniedzēju neapmierinātību, jo viņi, plānojot būvniecības ieceres realizāciju, rēķinās ar VBN noteikto būvprojektu saskaņošanas termiņu.  

7. Pašlaik tiek saņemti ap 330 iesniegumiem būvprojektu saskaņošanai mēnesī. bet esošais vidējais darba dienu patēriņš būvprojektu izvērtēšanai neatspoguļo to iesniegumu apjomu, kuru nav iespējams izsniegt VBN grozījumos paredzētajos termiņos, jo atbilžu 80% tiek sniegti aptuveni 5-20 dienu laikā, bet 20% - 20-30 dienu laikā - sarežģītas vēsturiskas situācijas dēļ un/vai komplicēto tehnisko risinājumu dēļ.

8. Tieši šie būvprojektu saskaņojumu 20% arī rādīs būvniecības kvalitātes pazemināšanas riskus, iesniegumu iesniedzēju neapmierinātības riskus, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu pieauguma riskus, kas nav LR sabiedrības interesēs.

9. Vēršam uzmanību, ka pietiekamas kvalitātes nodrošināšanai, citās valstīs termiņi ir samērīgi, piemēram, Lielbritānijā būvprojektu izvērtēšanas termiņš nav ierobežots: https://www.thameswater.co.uk/help/home-improvements/how-to-install-a-new-water-connection/how-to-install-a-new-water-connection.

No savas puses atbalstam grozījumu redakcijā kalendāro dienu nomaiņu pret darba dienām.
 

27.³ Valsts un pašvaldību institūcijas un inženierbūves īpašnieki vai tiesiskie valdītāji būvprojektu saskaņo vai sniedz atteikumu to saskaņot saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā 15 darbadienu laikā pēc būvprojekta saņemšanas, ja tehniskos risinājumos ir ievēroti  inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehnisko noteikumu un Latvijas būvnormatīvu prasības, vai 22 darbadienu laikā pārējos gadījumos. […].

Izziņā Nr. 23-TA-2311 skaidrots, ka tehnisko noteikumu izdevēju (turpmāk – TNI) pienākums netiek mainīts, bet tiek saglabāts, precizējot, ka prognozējamais izdevumu apmērs ir jānosaka tikai attiecībā uz pieslēgumiem, piebilstot, ka Anotācijā ir uzsvērts, ka prognozējamais izdevumu apmērs ir orientējošs un tas var būtiski mainīties pēc būvniecības ieceres projektēšanas pabeigšanas, tomēr skaidrojums nav saistāms ar iesniegtas argumentācijas būtību.
Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka:

1. Tehnisko noteikumu izsniegšanas stadijā nav zināms, kurā no piedāvātām vietām būvspeciālists paredzēs veidot pieslēgumu (atkarībā no tā, paredzama pieslēguma garums var atšķirties vairākkārt), kur trasējumu atļaus veikt būvvalde, vai nebūs jāatjauno ceļa segums un tā apjoms, vai nebūs jāpārvieto citas inženierkomunikācijas, kurus būvdarbu veicējus izvēlēsies (to pakalpojumu cenas mēdz atšķirties vairākkārt) un vēl daudzi citi faktori, kuru ietekmē arī aptuvenai izmaksu prognozēšanai zūd jēga. Tāpēc šādai prasībai nav jābūt obligātai. Papildus lūdzam informēt, vai ir vērtēts, cik daudzi TNI savos tehniskos noteikumus pieslēgumiem atbilstoši spēkā esošajām regulējumam nosaka prognozēto izdevumu apmēru. Pēc mūsu rīcībā esošas informācijas, tādu TNI procents ir niecīgs, kas arī norāda uz regulējuma grozījumu nepieciešamību.

2. Piedāvātas izmaiņas attiecībā uz būvprojektu saskaņošanu ir nepieciešamas, lai mazinātu birokrātiju, jo ne visos inženiertīklu šķērsošanas gadījumos un gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, TN ir nepieciešami. SIA “Rīgas Ūdens” saņem ap 210 tehnisko noteikumu pieprasījumu mēnesī. Daļa no tiem tiek pieprasīta nepamatoti – kad būvniecības iecere neskar SIA “Rīgas ūdens” pārvaldībā esošus tīklus un/vai to aizsargjoslas. Ja TN būtu izsniedzami visos šķērsošanas gadījumos, vai gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, TN skaits varētu dubultoties. Tāpēc prasībai izsniegt TN visos inženiertīklu šķērsošanas gadījumos un gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas nav jābūt obligātai, bet tam ir jābūt atrunātam regulējumā.

27.⁴ Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši kompetencei pēc nepieciešamības nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierbūvei vai gadījumos, kad tiek skartas inženiertīklu aizsargjoslas, izsniedzot tehniskos noteikumus. Ja inženiertīklu īpašnieks uzskata par nepieciešamu, tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru, ciktāl tas attiecas uz īstenojamo būvniecības ieceri. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo būvniecības ieceri. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir tiesīgi saskaņot būvprojektu, bez tehnisko noteikumu izsniegšanas gadījumos, kad paredzēta būvniecība skar attiecīgo inženierkomunikāciju aizsargjoslas, vai inženiertīklu šķērsošanas gadījumos.

TAP portāls nedod iespēju pievienot iebildumu pie regulējuma punkta, kuru tiek piedāvāts svītrot (28.p.). Līdz ar to iesniedzam iebildumu pie iepriekšēja – 27.5 punkta.

Izziņā Nr. 23-TA-2311, atsaucoties uz Būvniecības likuma 16.panta otro daļu ir skaidrots, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 28.punkts dublē Būvniecības likuma 16.panta otrajā daļā noteikto, tomēr iebilstam šādam skaidrojumam, jo Būvniecības likuma 16.panta otro daļā nav detalizācijas un skaidrojumu par nepieciešamo būvprojekta kvalitāti, kas faktiski ir nodrošināma kā minimums ar labu profesionālo praksi, kura pašlaik spēkā esošajā regulējumā ir minēta VBN 28. punktā.

Tāpat nav atbalstāms apgalvojums, ka ja būvprojekts nebūs tās, ka tam var tikt nodrošināta ekspertīze vai tas nesniegts būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai, tas nebūs uzskatāms par realizējamu, jo prakse rāda, ka tiek realizēti zemas kvalitātes būvprojekti, kuri netika izstrādāti atbilstoši labai profesionālajai praksei.

Svītrojot 28. punktu ir paredzams, ka nekvalitatīvi izstrādāto būvprojektu apjoms palielināsies, kas nav LR sabiedrības interesēs.

Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka ir jāatstāj vismaz norādi uz to, ka  būvprojektu ir jāizstrādā atbilstoši labai profesionālai praksei. Pašlaik šī regulējuma redakcija kalpo par pamatojumu būvprojekta saskaņojumu noraidījumu gadījumos, ja secinājām, ka būvprojekta kvalitāte ir tik zemā, ka ir piemēroti nepārdomāti tehniskie risinājumi, kas pēc būvprojekta realizācijas kaitēs SIA “Rīgas ūdens”, kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, kā arī citiem būvniecības procesā dalībniekiem.

Tas attiecās uz risinājumiem, kas nav reglamentēti ne ar esošiem Latvijas būvnormatīviem, ne ar esošiem Latvijas standartiem, tomēr pietiekami kompetentiem būvspeciālistam ir zināmi no mācību grāmatām un specializētām rokasgrāmatām.
Diemžēl ir pietiekami liela būvspeciālistu daļa, kurai attiecīgas zināšanas pietrūkst, ko SIA “Rīgas ūdens” līdz šim risināja, noraidot attiecīgus būvprojektus, atsaucoties uz VBN 28. punktu.

Svītrojot ārā šo VBN prasību, SIA “Rīgas ūdens” vairs nevarēs pamatot būvprojekta saskaņojuma noraidīšanu, jo nebūs uz ko atsaukties iepriekš minētos gadījumos.

28. punktu Nesvītrot, bet izteikt šādā redakcijā:

28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, lai būve pēc nodošanas ekspluatācija spētu pilnvērtīgi un racionāli funkcionēt.

TAP portāls nedod iespēju pievienot iebildumu pie regulējuma punkta, kuru tiek piedāvāts svītrot (102.p.). Līdz ar to iesniedzam iebildumu pie attiecīgas sadaļas nosaukuma "Autoruzraudzība".

Izziņā Nr. 23-TA-2311 (turpmāk – izziņa) skaidrots, ka plānotās regulējuma izmaiņas neliedz SIA “Rīgas ūdens” kā būvniecības ierosinātājam arī turpmāk savus objektos pieaicināt autoruzraugu, tomēr SIA “Rīgas ūdens” iebildumu argumentācijas būtībā nav saistīta ar šo tiesību, bet gan ar bažām par to ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības kvalitāti, kura netiks veikta zem SIA “Rīgas ūdens” organizētas autoruzraudzības.

Izziņā skaidrots, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 2.1. apakšpunktā ir noteikts autoruzraudzības saturs un tas pēc savas būtības dublē VBN 102.punktā noteikto autoruzraudzības mērķi, tomēr nav skaidrots, kāpēc pēc analoģijas nav svītrots VBN 117.punkts, kurā ir skaidrots būvuzraudzības mērķis, kas pēc savas būtības tas dublē 2.13. apakšpunktu. Pieļaujam, ka VBN 117.punkts nav svītrots, jo tas likvidētu skaidrību par būvuzraudzības mērķi un novājinātu iepriekš veikto būvuzrauga kontroli.

Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka 102.punkta svītrošana likvidēs skaidrību par autoruzraudzības mērķi un novājinās iepriekš veikto autoruzrauga kontroli, kas nodrošināja papildus būvdarbu kvalitātes kontroli, līdz ar ko, rezultātā, būvdarbu kvalitāte ievērojami kritīs.
Uzsveram, ka autoruzraudzības mērķa definēšana ir ne mazāk svarīga, kā būvuzraudzības mērķa definēšana (VBN 117.p.).

102. punktu nesvītrot.
102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.