Atzinums

Lūdzam precizēt  ziņojumu un risinājumu  par mainīgās komponenti sadali  un to ieviest nevis no 2027. gada, bet no 2028. vai 2029. gada, kad būs iespējami skaidrāka un stabilāka valsts budžeta situācija, lai dotu iespēju augstskolām pilnvērtīgāk adaptēties institucionālajam finansēšanas modelim.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu par 15 procentu izvēli kā mainīgo daļu studiju bāzes ietvaros. Kultūras ministrijas ieskatā  optimālāks apjoms mainīgai daļai būtu ne vairāk kā 10 procentu apmērā.

-

KM ieskatā ir svarīgi  nepasliktināt pašreizējo studiju bāzes finansējuma pieejamību mākslu un kultūras universitātēm, kurās ir nepietiekams esošais studiju bāzes finansējums (vidēji  augstskolas saņem 93,4 procentus no nepieciešamā studiju bāzes finansējuma nodrošinājuma pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.994). Līdz ar to, jaunās pieejas ieviešana būtu atbalstāma tikai tad, ja mākslu augstskolām saglabājas vismaz līdzšinējais studiju bāzes finansējuma apmērs. Vienlaikus jānorāda, ka līdzšinējā pieredze ar institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, sadalot visām augstskolām finansējumu atbilstoši noteiktiem kritērijiem, pierāda to, ka būtiskākas izmaiņas vienā vai vairākās augstskolās kādā no kritērijiem var ļoti būtiski samazināt citām augstskolām aprēķināto finansējumu, kas nozīmē, ka augstskolas nevar paļauties uz stabilu bāzes finansējuma apmēru katru gadu. Lūdzam sniegt informāciju  par iespējām piesaistīt papildu finansējumu  studiju bāzes finansējuma komponentei ziņojumā piedāvātā institucionālā finansēšanas modeļa ietvaros un vērtējumu par piedāvāto izmaiņu finansiālo ietekmi uz augstskolām.

-

Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta Informatīvajā ziņojumā minēto pieeju augstākās izglītības finansēšanā, kuras mērķis ir uzlabot sniegumu augstākās izglītības iestādēs. Tomēr Kultūras ministrijas ieskatā  Informatīvā ziņojuma esošajā redakcijā nav pietiekams skaidrojums par 15 procentu sadales principiem, kas tiks balstīti uz šādiem faktoriem (sagatavoto absolventu skaits, iestādes spēja sasniegt izvirzītos veiktspējas rādītājus, attiecīgās studiju jomas resursu ietilpīgums) un izmērāmiem veiktspējas rādītājiem, piemēram, par resursu ietilpību un pārdali atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.
Skaidrojam, ka kultūrizglītībā ir atšķirīgs resursu ietilpīgums, kas ir lielāks, salīdzinot no citām jomām, jo, piemēram,  mūzikas un mākslu jomā resursu ietilpīgas ir pasniedzēju un studenta kontaktstundas,  savukārt studiju procesa nodrošināšanā ir nepieciešams individuālais darbs un individuāla pieeja, kas ir resursu ietilpīga.  Uzskatām, ka  mākslu un kultūras universitāšu studiju mērķus, uzdevumus un studiju procesa specifika  atbilstoši stratēģiskajai specializācijai ir jāņem vērā, veidot jaunu pieeju augstskolu finansēšanā. Tādēļ lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka faktori un izmērāmie veiktspējas rādītāji tiks noteikti atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai augstskolas tipoloģijai.
 

-