Atzinums

Ekonomikas ministrija apzināja valsts kapitālsabiedrību viedokli, kurās tā ir valsts kapitāla daļu turētāja, par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (26-TA-85). Akciju sabiedrība “Latvenergo”, iepazīstoties ar minēto likumprojektu, sniedza priekšlikumus attiecībā uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā noteikto regulējumu par ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaujamiem procentu maksājumiem.
Lai nodrošinātu uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazinātu finansējuma piesaistes izmaksas, 2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 10. pantā. Cita starp ar šiem grozījumiem  tika papildināts UIN likuma 10.pants ieviešot 5.¹ daļu šādā redakcijā:  "Šā panta pirmo daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no koncerna sabiedrības, ja finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām un procentu likme, kas maksājama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai, un minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no šā panta 4.¹ daļas 1. punktā vai piektajā daļā minētajiem avotiem (izņemot finansējumu, kas piesaistīts no personas, kura ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona)."
Savukārt UIN likuma 10.panta piektā daļa nosaka: "Šā panta pirmo, trešo un ceturto daļu nepiemēro procentu maksājumiem par:
1) aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā;
2) aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikas Valsts kases;
3) aizņēmumiem, kas saņemti no attīstības finanšu institūcijas;
4) aizņēmumiem, kas saņemti no Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas;
5) Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem;
6) aizņēmumiem, kuri tieši vai netieši saņemti no valsts finansēšanas, ārējās tirdzniecības kreditēšanas vai garantēšanas organizācijas, kas ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā, vai kas ir īpaši norādīta konkrētajā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
7) aizņēmumiem, kas saņemti nacionālās nozīmes ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projekta finansēšanai Latvijā."

Tādējādi, lai gan 03.12.2025 pieņemto UIN likuma grozījumu, kas stājās spēkā 01.01.2026., mērķis bija nodrošināt uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazināt finansējuma piesaistes izmaksas, tajā skaitā piesaistot finansējumu koncerna līmenī, šis mērķis nav sasniegts attiecībā uz tiem koncerniem, kuru uzņēmumi ir iesaistīti nacionāla mēroga projektu attīstībā, kas prasa liela apmēra finansējumu un rada situāciju, kad procentu neto maksājumi gadā pārsniedz UIN likuma 10.panta trešajā daļā noteikto trīs miljonu euro  slieksni. Attīstot šāda veida projektus, uzņēmumiem veidojas situācija, ka pirmo trīs attīstības gadu laikā procentu maksājumi ievērojami pārsniedz UIN likuma 10. panta trešajā daļā noteikto procentu maksājumu slieksni, bet uzņēmums vēl nav uzsācis ražošanu, un līdz ar to EBITDA vēl nav sasniegusi savu plānoto apjomu. Rezultātā šobrīd veidojas situācija, ka šādi uzņēmumi ir spiesti maksāt UIN par procentiem, lai arī finansējums ir saņemts no mātes uzņēmuma, kas šo finansējumu piesaistījis no avotiem, kas uzskaitīti UIN likuma 10. panta 5. daļā un/vai 4.¹ daļas 1. punktā. Līdz ar to esošais regulējums kavē un sadārdzina nacionāla mēroga projektu attīstīšanu un īstenošanu Latvijā. Lai šo situāciju novērstu, aicinām nekavējoties UIN likuma 10.panta  5.¹ daļu attiecināt arī uz UIN likuma 10.panta trešo un ceturto daļu.

Esošā UIN likuma redakcija, kas ļauj nepiemērot UIN tikai procentu maksājumiem attiecībā uz parādsaistībām, kas pārsniedz četrkāršotu pašu kapitālu,  atvieglo situāciju tikai daļai uzņēmumu, jo ļauj nepiemērot tikai vienu no divām UIN 10.pantā paredzētajām plānās kapitalizācijas metodēm. Lai veicinātu nacionāla mēroga projektu attīstību Latvijā, ir jāparedz iespēja nepiemērot UIN palielinātiem procentu maksājumiem arī tajos gadījumos, kad procentu maksājumi gadā pārsniedz trīs miljonus euro un finansējums ir piesaistīts ar koncerna sabiedrības palīdzību no UIN likuma 10.panta piektajā daļā un/vai 4.¹ daļas 1. punktā  minētajiem avotiem

Šāda kārtība būtu piemērojama, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2026. gadā. Līdz ar to AS "Latvenergo" lūdz papildināt likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā'' (ID: 26-TA-85) un virzīt šādus grozījumus UIN likuma 10. pantā:
Papildināt 10. panta 5.¹ daļu pēc vārdiem " Šā panta pirmo" ar vārdiem ", trešo un ceturto".

"(5¹) Šā panta pirmo, trešo un ceturto daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no koncerna sabiedrības, ja finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām un procentu likme, kas maksājama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai, un minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no šā panta 4.¹ daļas 1. punktā vai piektajā daļā minētajiem avotiem (izņemot finansējumu, kas piesaistīts no personas, kura ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona)."

Ekonomikas ministrija konceptuāli piekrīt piedāvātajam 10. panta pirmās daļas grozījumam, tomēr, pēc LIAA konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, aicinām veikt precizējumu, lai izvairītos no pārpratumiem ar procentu maksājumu starpības interpretāciju gadījumos, kad procentu ieņēmumi ir lielāki par procentu izdevumiem.

"iekļauj starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem" aizstāt ar “iekļauj neto procentu izdevumus, ko aprēķina kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem”

Ekonomikas ministrija apzināja valsts kapitālsabiedrību viedokli, kurās tā ir valsts kapitāla daļu turētāja, par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (26-TA-85). Akciju sabiedrība “Latvenergo”, iepazīstoties ar minēto likumprojektu, sniedza priekšlikumus attiecībā uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā noteikto regulējumu par ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaujamiem procentu maksājumiem.
Lai nodrošinātu uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazinātu finansējuma piesaistes izmaksas, 2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 10. pantā. Cita starp ar šiem grozījumiem  tika papildināts UIN likuma 10.pants ieviešot 5.¹ daļu šādā redakcijā:  "Šā panta pirmo daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no koncerna sabiedrības, ja finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām un procentu likme, kas maksājama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai, un minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no šā panta 4.¹ daļas 1. punktā vai piektajā daļā minētajiem avotiem (izņemot finansējumu, kas piesaistīts no personas, kura ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona)."
Savukārt UIN likuma 10.panta piektā daļa nosaka: "Šā panta pirmo, trešo un ceturto daļu nepiemēro procentu maksājumiem par:
1) aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā;
2) aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikas Valsts kases;
3) aizņēmumiem, kas saņemti no attīstības finanšu institūcijas;
4) aizņēmumiem, kas saņemti no Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas;
5) Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem;
6) aizņēmumiem, kuri tieši vai netieši saņemti no valsts finansēšanas, ārējās tirdzniecības kreditēšanas vai garantēšanas organizācijas, kas ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā, vai kas ir īpaši norādīta konkrētajā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
7) aizņēmumiem, kas saņemti nacionālās nozīmes ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projekta finansēšanai Latvijā."

Tādējādi, lai gan 03.12.2025 pieņemto UIN likuma grozījumu, kas stājās spēkā 01.01.2026., mērķis bija nodrošināt uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazināt finansējuma piesaistes izmaksas, tajā skaitā piesaistot finansējumu koncerna līmenī, šis mērķis nav sasniegts attiecībā uz tiem koncerniem, kuru uzņēmumi ir iesaistīti nacionāla mēroga projektu attīstībā, kas prasa liela apmēra finansējumu un rada situāciju, kad procentu neto maksājumi gadā pārsniedz UIN likuma 10.panta trešajā daļā noteikto trīs miljonu euro  slieksni. Attīstot šāda veida projektus, uzņēmumiem veidojas situācija, ka pirmo trīs attīstības gadu laikā procentu maksājumi ievērojami pārsniedz UIN likuma 10. panta trešajā daļā noteikto procentu maksājumu slieksni, bet uzņēmums vēl nav uzsācis ražošanu, un līdz ar to EBITDA vēl nav sasniegusi savu plānoto apjomu. Rezultātā šobrīd veidojas situācija, ka šādi uzņēmumi ir spiesti maksāt UIN par procentiem, lai arī finansējums ir saņemts no mātes uzņēmuma, kas šo finansējumu piesaistījis no avotiem, kas uzskaitīti UIN likuma 10. panta 5. daļā un/vai 4.¹ daļas 1. punktā. Līdz ar to esošais regulējums kavē un sadārdzina nacionāla mēroga projektu attīstīšanu un īstenošanu Latvijā. Lai šo situāciju novērstu, aicinām nekavējoties UIN likuma 10.panta  5.¹ daļu attiecināt arī uz UIN likuma 10.panta trešo un ceturto daļu.

Esošā UIN likuma redakcija, kas ļauj nepiemērot UIN tikai procentu maksājumiem attiecībā uz parādsaistībām, kas pārsniedz četrkāršotu pašu kapitālu,  atvieglo situāciju tikai daļai uzņēmumu, jo ļauj nepiemērot tikai vienu no divām UIN 10.pantā paredzētajām plānās kapitalizācijas metodēm. Lai veicinātu nacionāla mēroga projektu attīstību Latvijā, ir jāparedz iespēja nepiemērot UIN palielinātiem procentu maksājumiem arī tajos gadījumos, kad procentu maksājumi gadā pārsniedz trīs miljonus euro un finansējums ir piesaistīts ar koncerna sabiedrības palīdzību no UIN likuma 10.panta piektajā daļā un/vai 4.¹ daļas 1. punktā  minētajiem avotiem

Šāda kārtība būtu piemērojama, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2026. gadā. Līdz ar to AS "Latvenergo" lūdz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 56.punktu šādā redakcijā:
"56. Šā likuma 10. panta 5.¹ daļa piemērojama, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2026. gadā."

"56. Šā likuma 10. panta 5.¹ daļa piemērojama, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2026. gadā."