Atzinums

Projekta ID
25-TA-1199
Atzinuma sniedzējs
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
Atzinums iesniegts
16.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
4.2. Ja pieteikušās divas vai vairākas ārstniecības iestādes vienā veselības aprūpes jomā un pēc to izvērtēšanas tiek konstatēts, ka tās atbilst šo noteikumu 2. vai 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un saņēmušas vienādu punktu skaitu, tad ministrija ir tiesīga piedāvāt augstākās izglītības iestādei pretendēt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanai, iesniedzot iesniegumu ministrijā. Ministrija izvērtē augstākās izglītības iestādes atbilstību zemāk minētajiem kritērijiem un atbilstības gadījumā piešķir tai metodiskās vadības institūcijas statusu noteiktā medicīnas jomā uz pieciem gadiem.
Iebildums
Noteikumu 4.2.punkta redakcija, kas piešķir Veselības ministrijai rīcības brīvību vienāda punktu skaita situācijā dot priekšroku augstākās izglītības iestādei, var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības iestādēm – tostarp klīniskajām universitātes slimnīcām, kuras apvieno gan akadēmisko, gan praktisko kompetenci. Šāda pieeja var izraisīt neobjektīvu lēmumu pieņemšanu, ignorējot ārstniecības iestāžu faktiskās priekšrocības praksē, uzkrāto pieredzi, infrastruktūras kapacitāti un klīniskos rezultātus. Slimnīcām, īpaši klīniskajām universitātes slimnīcām, ir vadoša loma klīniskās prakses un nozares vadlīniju ieviešanā, spēja sniegt aprūpi kompleksos un sarežģītos gadījumos, kā arī augsti kvalificēts personāls, attīstīta infrastruktūra, ilgstoša praktiskā pieredze un aktīva sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm speciālistu un rezidentu apmācībā. Šīs iestādes kalpo kā nacionālie klīniskās ekspertīzes centri, un to potenciāls metodiskās vadības īstenošanā nevar tikt ignorēts. Metodiskās vadības loma nav tikai akadēmisks uzdevums – tā prasa padziļinātu izpratni par veselības aprūpes realitāti, tostarp darbu ar pacientiem ikdienā, resursu ierobežojumiem, infrastruktūras noslodzi un praktiskajiem šķēršļiem vadlīniju ieviešanā. Augstākās izglītības iestādes, kas nav tieši iesaistītas ārstniecībā, var būt nepietiekami sagatavotas minēto funkciju praktiskai īstenošanai. Šāda strukturāla priekšroka var radīt atvienojumu starp teorētisko izstrādi un praktisko īstenošanu, kas savukārt var kavēt vadlīniju ieviešanu citās ārstniecības iestādēs. Vienāda punktu skaita gadījumā būtu vērtējama kandidātu praktiskā kapacitāte, rezultāti un pieredze, neizvirzot priekšrocības augstākās izglītības iestādei automātiski, bet izvērtēt kandidātus objektīvi un caurskatāmi, ievērojot izvērojot samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus un izvēloties to institūciju, kura vislabāk spēj nodrošināt metodiskās vadības uzdevumus konkrētajā veselības aprūpes jomā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
6.2. iegūt, apkopot un analizēt anonimizētus pacientu datus no ārstniecības iestādēm klīniskā audita un nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanai, kā arī lai izvērtētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības iestādēs;
Iebildums
Tā kā gan privātās, gan valsts ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, tad ir nepieciešams precizējums punkta redakcijai: “ iegūt, apkopot un analizēt anonimizētus pacientu datus no privātām un valsts ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātiem pakalpojumiem klīniskā audita un nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanai….”
Ja Metodiskās vadības institūcijām nebūs pieejami dati no privātām ārstniecības iestādēm, tad veidosies ierobežota un kopējo situāciju neatspoguļojoša datu kopa.
 
Piedāvātā redakcija
6.2. iegūt, apkopot un analizēt anonimizētus pacientu datus no privātām un valsts ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātiem pakalpojumiem klīniskā audita un nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanai, kā arī lai izvērtētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības iestādēs;
3.
Noteikumu konsolidētā versija
7.1.4. nodrošināt klīnisko auditu veikšanu;
Iebildums
Metodiskās vadības institūciju finanšu un personāla resursi nav pietiekami, lai veiktu visaptverošu klīnisko auditu visās ārstniecības iestādēs. Ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzība valstī ir Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības inspekcijas kompetencē. Taču Metodiskās vadības institūcijas var izstrādāt attiecīgās jomas klīniskā audita protokola saturu un kopā ar attiecīgajām kontroles institūcijām piedalīties klīniskajos auditos vai izlases kārtā iniciēt klīniskā audita organizēšanu noteiktā ārstniecības iestādē.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
7.2.5. pārraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu metodisko standartu ievērošanu;
Iebildums
7.2.5. punkts paredz ļoti plašu uzraudzības funkciju, kas pārklājas ar Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības inspekcijas kompetenci.
 
Piedāvātā redakcija
7.2.5. sniegt priekšlikumus Slimību profilakses un kontroles centram un Veselības inspekcijai par veselības aprūpes pakalpojumu metodisko standartu ievērošanas uzraudzības pārbaužu veikšanu;
5.
Noteikumu konsolidētā versija
7.12. nodrošināt veselības aprūpes jomas ekonomisko izvērtēšanu;
Iebildums
Metodiskās vadības institūcijas veidos attiecīgās jomas medicīnas profesionāļi, kas var nodrošināt konsultatīvo funkciju par pakalpojumu ekonomisko ietekmi, taču medicīnas profesionāļi Metodiskās vadības institūciju ietvaros nevar nodrošināt ekonomiskos aprēķinus, kas ir ekonomistu funkcija.
 
Piedāvātā redakcija
7.12. piedalīties veselības aprūpes jomas un pakalpojumu ekonomiskajā izvērtēšanā, īstenojot padomdevēja funkciju;
6.
Noteikumu konsolidētā versija
7.2.4. izveidot un atjaunot metodiskos standartus dažādām ārstēšanas programmām un apakšprogrammām, ņemot vērā diagnostikas iespējas un pieejamos resursus;
Priekšlikums
Lūdzam izteikt punktu jaunā redakcijā, paredzot uzdevuma izpildi sadarbībā ar attiecīgās jomas profesionālajām asociācijām. 
Piedāvātā redakcija
7.2.4. sadarbībā ar attiecīgās jomas profesionālajām asociācijām izveidot un atjaunot metodiskos standartus dažādām ārstēšanas programmām un apakšprogrammām, ņemot vērā diagnostikas iespējas un pieejamos resursus;