Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Kontu reģistra likumā nav minēti vērtspapīru konti, tādēļ nav saprotama piebildes "kā arī gadījumos, kad personai ir Kontu reģistra likumā noteiktais konts, arī informāciju par vērtspapīru konta esību attiecīgajā laika periodā" juridiskā nozīme.

Kontu reģistra likumā ir pieminēti 3 kontu veidi (pieprasījuma noguldījuma, maksājumu un ieguldījumu konts). Ievērojot minēto, ierosinām precizēt vai svītrot no likumprojekta piebildi "kā arī gadījumos, kad personai ir Kontu reģistra likumā noteiktais konts, arī informāciju par vērtspapīru konta esību attiecīgajā laika periodā", kā arī atbilstoši precizēt anotāciju, kurā pieminēti arī uzkrājumu konti.

Vienlaikus ierosinām izvērtēt termina "vērtspapīru konts" lietojumu likumprojektā, jo Kredītiestāžu likumā šāds termins nav lietots, bet ir lietots termins "finanšu instrumentu konts". 

Papildus jāatzīmē, ka finanšu instrumentu konti var būt atvērti ne tikai kredītiestādēs, bet arī citās finanšu iestādēs (piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrībās). 

-

Vēršam uzmanību, ka kredītiestāžu rīcībā nav pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstu. Tādēļ ierosinām precizēt anotācijā sniegto informāciju par kredītiestāžu rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijā trūkst skaidrojuma, kā likumprojekts risina problēmu ar pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstiem, jo Kredītiestāžu likuma 63. pants uz tiem tiešā veidā neattiecas. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 61. panta otrajā daļā paredzēts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedz valsts institūcijai tādā pašā kārtībā kā kredītiestādes saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63. panta noteikumiem.

-

Risinājuma aprakstā norādīts, ka "Lai novērstu problēmu normatīvajā regulējumā ir nepieciešams noteikt sociālo dienestu tiesības pēc personu pieprasījuma un piekrišanas saņemt personu kontu pārskatus no kredītiestādēm un pasta norēķinu sistēmas." Vēršam uzmanību, ka anotācijā sniegtais skaidrojums nonāk pretrunā ar likumprojektā paredzēto grozījumu, kurš neparedz personas piekrišanu kā priekšnoteikumu kredītiestāžu rīcībā esošu neizpaužamu ziņu sniegšanai sociālajiem dienestiem. Tādējādi nav skaidrs, vai sociālajiem dienestiem būs tiesības pieprasīt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas arī gadījumos, ja persona nedos sociālajiem dienestiem piekrišanu saņemt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņai vai arī persona pati iesniegs sociālajiem dienestiem nepieciešamos kontu izrakstus.

Ierosinām izvērtēt šādus iespējamos scenārijus un atbilstoši precizēt anotāciju, saskaņojot to ar likumprojekta tekstu.

-

Ņemot vērā likumprojektā paredzēto grozījumu 63. panta 3.² daļā, kas satur pilnvarojumu Ministru kabinetam, atbilstoši grozījumi būs jāveic Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 393 "Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā", kuri šobrīd neparedz kārtību, kādā sociālie dienesti pieprasa un kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Tādēļ aicinām precizēt anotācijas 4. sadaļā sniegto informāciju.

-