Projekta ID
25-TA-1400Atzinuma sniedzējs
Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Atzinums iesniegts
16.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Latvijas Ornitoloģijas biedrība iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību. Uzskatām, ka projekta izstrādes procesā, virzot grozījumus bez sabiedriskās apspriešanas un nosakot trīs dienu saskaņošanas termiņu, tiek pārkāpts Ministru kabineta kārtības rullis. Saskaņā ar MK kārtības ruļļa 55.2. punktu šāds saskaņošanas termiņš pieļaujams tikai steidzamības gadījumā, taču konkrētais noteikumu projekts neatbilst minētajā punktā norādītajiem kritērijiem un arī anotācijā steidzamība nav pamatota.
Grozījumi radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, konkrēti - īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, bremzējot mikroliegumu veidošanu, faktiski valsts funkcijas bez finansējuma nododot NVO un privātpersonām. Sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšana, tostarp sistemātiska mikroliegumu veidošana ir Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības atbildība, bet attiecībā uz lielāko daļu sugu šobrīd ar mikroliegumiem nodrošinātais aizsardzības līmenis ir nepietiekams. Kā redzams noteikumu grozījumu anotācijā, faktiski mikroliegumu ierosināšanu šobrīd lielā mērā uzņēmušās NVO un individuāli eksperti, kas, ņemot vērā NVO un ekspertu ierobežoto kapacitāti, rada arī anotācijā minēto mikroliegumu veidošanas "kampaņveidīgumu". Šo problēmu nevar atrisināt, padarot ekspertu piesaisti un algošanu par NVO un privātpersonu atbildību. Gluži pretēji - būtu jāstiprina atbildīgo institūciju kapacitāte, lai mikroliegumu veidošanu varētu veikt sistemātiski un neatkarīgi no NVO kapacitātes, iespējami ātrāk nodrošinot pietiekamu sugu un biotopu aizsardzības līmeni.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka jebkurā gadījumā Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka, ka ir aizliegta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu postīšana. Mikrolieguma neizveidošana neatceļ šo prasību, taču, izveidojot mikroliegumu, meža apsaimniekotājam ir skaidrība gan par pieļajamām darbībām un "dzīvotnes" robežām, gan iespēja saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Noteikumu grozījumi, kas kavēs mikroliegumu veidošanu, būtiski palielina riskus, ka aizsargājamu sugu dzīvotnes tiks izpostītas.
Grozījumi radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, konkrēti - īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, bremzējot mikroliegumu veidošanu, faktiski valsts funkcijas bez finansējuma nododot NVO un privātpersonām. Sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšana, tostarp sistemātiska mikroliegumu veidošana ir Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības atbildība, bet attiecībā uz lielāko daļu sugu šobrīd ar mikroliegumiem nodrošinātais aizsardzības līmenis ir nepietiekams. Kā redzams noteikumu grozījumu anotācijā, faktiski mikroliegumu ierosināšanu šobrīd lielā mērā uzņēmušās NVO un individuāli eksperti, kas, ņemot vērā NVO un ekspertu ierobežoto kapacitāti, rada arī anotācijā minēto mikroliegumu veidošanas "kampaņveidīgumu". Šo problēmu nevar atrisināt, padarot ekspertu piesaisti un algošanu par NVO un privātpersonu atbildību. Gluži pretēji - būtu jāstiprina atbildīgo institūciju kapacitāte, lai mikroliegumu veidošanu varētu veikt sistemātiski un neatkarīgi no NVO kapacitātes, iespējami ātrāk nodrošinot pietiekamu sugu un biotopu aizsardzības līmeni.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka jebkurā gadījumā Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka, ka ir aizliegta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu postīšana. Mikrolieguma neizveidošana neatceļ šo prasību, taču, izveidojot mikroliegumu, meža apsaimniekotājam ir skaidrība gan par pieļajamām darbībām un "dzīvotnes" robežām, gan iespēja saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Noteikumu grozījumi, kas kavēs mikroliegumu veidošanu, būtiski palielina riskus, ka aizsargājamu sugu dzīvotnes tiks izpostītas.
Piedāvātā redakcija
-