Atzinums

Informatīvā ziņojuma 11. lappuses trešajā rindkopā, kā arī 6.tabulā (aicinām precizēt tabulu numerāciju) norādīts, ka minimālo ieņēmumu kritēriju palielināšanas gadījumā piešķirtais marķētās dīzeļdegvielas daudzums saimnieciskajā gadā samazinātos par 15,2 milj. litru. Tas ir aprēķināts katrai nozarei šobrīd noteikto maksimālo marķētās dīzeļdegvielas daudzumu uz hektāru attiecinot uz platību, par kuru pēc minimālo ieņēmumu kritēriju paaugstināšanas vairs nevarēs saņemt marķēto dīzeļdegvielu. Vienlaicīgi informatīvā ziņojuma 8.lappusē 4.attēlā redzams, ka kopš 2010./2011. saimnieciskā gada nekad nav ticis izlietots viss saimnieciskajam gadam piešķirtais marķētās dīzeļdegvielas daudzums un pēdējos gados tas ir bijis ap 93% no kopā piešķirtā daudzuma. Līdz ar to secināms, ka minimālo ieņēmumu kritēriju paaugstināšanas rezultātā piešķirtais dīzeļdegvielas daudzums, kam tiktu piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme, saimnieciskajā gadā samazinātos  par aptuveni 14,2 milj. litru nevis 15,2 milj. litru, un pozitīvā fiskālā ietekme 2025.gadā būtu 2,7 milj. euro un 2026. un 2027. gadā 6,8 milj. euro un nekompensētu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu no marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanas, kopā veidojot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu 2025.gadā - 0,1 milj. euro, 2026. un 2027.gadā - 0,3 milj. euro apmērā.

-

Nav atbalstāms informatīvā ziņojuma sadaļā "Priekšlikumi" 14.lapā noteiktais, ka dārzeņkopībai ir jāpalielina maksimālais dīzeļdegvielas apjoms no 130 litriem uz 290 litriem par hektāru. Minētais apjoms pat  pārsniedz informatīvā ziņojuma 1.tabulā nepieciešamo dīzeļdegvielas litru apjomu (286 litri/ha), kas noteikts saskaņā ar LLKC aprēķiniem. Turklāt informatīvā ziņojuma priekšlikumos tiek paredzēts, ka marķētās dīzeļdegvielas apjoms jāpalielina:
- augkopībā no 130 litriem uz 180 litriem par hektāru (LLKC aprēķins 231 litrs/ha); 
- konvencionālajām zālāju platībām no 130 litriem uz 180 litriem par hektāru (LLKC aprēķins 210 litri/ha);
- bioloģiskajām zālāju platībām no 130 litriem uz 145 litriem par hektāru (LLKC aprēķins 147 litri/ha).
Līdz ar to varam secināt, ka attiecīgajām nozarēm joprojām būs nepietiekams marķētās dīzeļdegvielas apjoms, vai arī LLKC aprēķini nav korekti, jo tie rada šaubas par to pamatotību, ņemot vērā modernākas un efektīvākas lauksaimniecības tehnikas izmantošanu.
Līdz ar to aicinām informatīvo ziņojumu papildināt ar sadaļu, kurā tiktu apkopota informācija par tām lauksaimniecības nozarēm, kurām likumā noteiktais marķētās dīzeļdegvielas litru skaits ir pietiekams un kurās netiek izņemts viss pieteiktais degvielas apjoms. Kā arī par tām lauksaimniecības nozarēm, kurām likumā noteiktais marķētās dīzeļdegvielas litru skaits nav pietiekams un kurās un kādos apjomos iegādājās papildus dīzeļdegvielu, maksājot par to pilnu akcīzes nodokļa likmi.

-

Attiecībā uz minimālo ieņēmumu kritēriju paredzēšanu, ko nosaka Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, ir jāapsver priekšlikums tos regulāri (reizi 2 vai 3 gados) indeksēt gan konvencionālajām saimniecībām, gan bioloģiskajām saimniecībām. Indeksācijas procentuālais apjoms ir jāsaista ar lauksaimniecības pārtikas preču cenu izmaiņām iepriekšējā periodā (2 vai 3 gados). Līdz ar to minimālo ieņēmumu palielināšana no hektāra nebūtu jānodrošina, lai panāktu fiskāli neitrālu priekšlikuma efektu, bet tā būtu jāveic, sekojot lauksaimniecības preču izmaiņām Latvijā.
Papildus gan jāatzīmē, ka informatīvajā ziņojumā ir konstatēts, ka šobrīd noteiktie minimālie ienākumu līmeņi ir ievērojami zemāki nekā faktiskie ieņēmumi konvencionālajās saimniecībās un bioloģiskajās saimniecībās, kas nestimulē lauksaimniecības produkcijas ražotāju kāpināt ražību no hektāra vai arī neveicina uzrādīt visus ieņēmumus legāli, lai nodrošinātu tiesības iegādāties marķēto degvielu maksimālajā apjomā par atbalsta deklarētajiem un apstiprinātajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāriem. 

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 3.2.nodaļā iekļautā fiskāli neitrālā priekšlikuma izstrādi Finanšu ministrija aicina izstrādāt tādu modeli, kas vēl vairāk nepalielinātu valsts budžetā neiekasēto ieņēmumu daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, t.i., nepārsniegtu 50 milj. euro gadā. Ņemot vērā pēdējā, 2023./2024.saimnieciskajā gadā, aplēsto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu par gandrīz 49 milj. euro, tie veidoja 2024.gadā 8,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem, tai skaitā arī citiem naftas produktiem, kas nav dīzeļdegviela.
Turklāt ņemot vērā, ka akcīzes nodokļa atvieglojuma pieaugums uz vienu litru dīzeļdegvielas veido 2,25 euro centus gan 2025.gadā, gan 2026.gadā, ir nepieciešams, pārskatot un palielinot dīzeļdegvielas apjomus uz hektāru atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, izstrādāt tādu modeli, kurā tiktu ietverta arī dīzeļdegvielas apjomu samazināšana tajās nozarēs, kurās samazinās degvielas patēriņš pateicoties modernākai lauksaimniecības tehnikas ieviešanai.  
Saskaņā ar pieejamajiem Valsts ieņēmuma dienesta datiem par naftas produktu apriti ir secināms, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2024.gada 11 mēnešos tika realizēta 114 291 tonna dīzeļdegvielas, kas veidoja aptuveni 11,77% no kopējā dīzeļdegvielas patēriņa, ieskaitot marķēto dīzeļdegvielu, kas tiek izmantota arī apkurē, kuģu apgādē un tehnikai brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. 

-

Informatīvā ziņojuma trešajā rindkopā 9.lapā ir norādīts, ka LLKC eksperti ir aktualizējuši aprēķinus par marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, kas nepieciešams LIZ apstrādei atkarībā no kultūrauga un zemes apstrādes tehnoloģijas veida. Marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšana nepieciešama augļkopības, dārzeņkopības un piena lopkopības nozarēm. Tomēr nekas nav minēts un aktualizēts par citām nozarēm, piemēram, augkopību vai citas kultūras un platības, tāpat kā par papuvi, kura saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju veido gandrīz 4% no kopējām apstiprinātajām platībām 2023./2024. saimnieciskajā gadā. Tikmēr saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 194 „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” 1.pielikumu papuvei, kurai nav nepieciešama regulāra apstrāde, ir noteikts tāds pats limits kā augkopībai - 100 litru uz hektāru.
Tāpat nav analizēts, kāds ir lauksaimniecības ražošanas procesos izmantojamās tehnikas efektivitātes (mazāks degvielas patēriņš) devums pa lauksaimniecības nozarēm, piemēram, augkopību, salīdzinot ar 2009.gadu, kad tika noteikts limits 100 litri uz hektāru.

-

Aicinām informatīvā ziņojumu pēc otrās rindkopās 8.lapā papildināt ar informāciju par to, kādu apjomu vismaz pēdējos trijos saimnieciskajos gados veido akcīzes nodokļa atvieglojums lauksaimniecībā izmantojamajai dīzeļdegvielai valsts budžeta ieņēmumu no akcīzes nodokļa samazinājumu par naftas produktiem. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, balstoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par izņemto marķētās dīzeļdegvielas apjomu litros, valsts budžetā neiekasētā akcīzes nodokļa apmērs sastādīja 48,984 milj. euro 2023./2024. saimnieciskajā gadā. 

-

Aicinām precizēt ceturto rindkopu 5.lapā aizstājot vārdus "Lauksaimniecības datu centrā" ar vārdiem "Lauku atbalsta dienestā"', ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas Saeimā pieņemti 2024.gada 4.decembrī, ar 2025.gada 1.janvāri ir mainīts atbildīgās institūcijas nosaukums.
Papildus aicinām minētajā rindkopā precizēt apakšpunktu numerāciju. 

-

Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma 5.lapas otro rindkopu, norādot, ka likuma 14.panta 2.² daļa nosaka, ka akcīzes nodokli marķētai dīzeļdegvielai, ja to izmanto lauksaimniecībā, par 1000 litriem aprēķina 15 % apmērā no 14.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās likmes. Savukārt likuma 28.pants nosaka naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) nosacījumus, kas ir jāievēro.
Papildus aicinām precizēt arī minētās rindkopas otro teikumu, ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (Nr.745/Lp14) ir jau pieņemts Saeimā 2024.gada 4.decembrī, un tas ir stājies spēkā 2025.gada 1.janvārī.  

-

Aicinām apsvērt informatīvajā ziņojumā iekļaut citus atbalsta pasākumus tām saimniecībām (ļoti mazās, mazās un vidējās), kuras pēc minimālo ieņēmumu kritēriju paaugstināšanas, varēs iegādāties marķēto dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi zem 60% no pieteiktā un apstiprinātā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības hektāros.

-

Aicinām precizēt apakšsadaļu numerāciju informatīvā ziņojuma 12.lapā, skaitli "3.1." aizstājot ar skaitli "3.3."

-

Aicinām izvērtēt, vai ziņojums būtu saskaņojams ar Klimata un enerģētikas ministriju, ievērojot, ka jautājums saistīts ar marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu lauksaimniekiem.

-

Lūdzam apsvērt, vai informatīvā ziņojuma pēdējā rindkopā 8.lapā ir nepieciešams uzskaitīt marķētās dīzeļdegvielas apjoma sadalījumu uz hektāru atkarībā no kultūras, jo minētā informācija atkārtojas un tā sākotnēji jau ir minēta informatīvā ziņojuma 6.lapā. 

-

Ņemot vērā to, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi paredz būtisku piešķiramās marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielinājumu atsevišķām nozarēm un minimālo ieņēmumu kritēriju paaugstināšanu, būtu nosakāms uzdevums Zemkopības ministrijai līdz 2026.gada beigām iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanas un minimālo ieņēmumu kritērijus paaugstināšanas pamatotību un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
 

-