Atzinums

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (turpmāk – LŪKA) apvieno 40 Latvijas ūdenssaimniecības uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 97 % no kopējā Latvijā sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu apjoma un aktīvi līdzdarbojas gan Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes attīstībā, gan ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem saistītā normatīvā regulējuma pilnveidošanā. LŪKA biedri apsaimnieko un apkalpo vairāk nekā 10 000 km garus kanalizācijas un ūdensapgādes tīklus, līdz ar to LŪKA viedoklis pamatots plašā un ilgtermiņa cauruļvadu sistēmu plānošanā un uzturēšanā.

LŪKA ir izvērtējusi likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (25-TA-2627), turpmāk – Likumprojekts, kurā, cita starpā, paredzēts, ka ir pieļaujama koku un krūmu audzēšana pazemes inženiertīklu aizsargjoslās.
 
LŪKA kategoriski iebilst pret koku un krūmu audzēšanu pazemes inženiertīklu aizsargjoslās.
 
Esošais tiesiskais regulējums Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" pamatoti ierobežo koku un krūmu stādīšanu un audzēšanu aizsargjoslās. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu bojājumi, kas rodas vai var rasties no koku saknēm, rada vai var radīt inženiertīklu īpašniekiem papildus izmaksas savas infrastruktūras uzturēšanai un sabiedrības drošībai kritiski svarīgu pakalpojumu nepatrauktā nodrošināšanā. Kā piemēru ar būtiskāko ietekmi uz pazemes inženierkomunikācijām varam minēt ir koku/ krūmu sakņu statisko un dinamisko slodzi uz cauruļvadiem. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā būtisks ir pakalpojumu izmaksu samērīgums ar sabiedrības maksātspēju, līdz ar to nozarē pieejamais finanšu resursu apjoms ir ierobežots un nozarē ir vairāk nekā 1 miljarda EUR investīciju pieejamības iztrūkums, ka jau šobrīd rada būtiskus investīciju un kritiski svarīgu pakalpojumu ilgtspējas un nepātrauktības nodrošināšanas ierobežojumus. Šajā Likumprojektā rosinātās izmaiņas negatīvi ietekmēs ūdenssaimniecības objektu izbūves izmaksas, paredzot speciālus risinājumus cauruļvadu un sakņu aizsardzībai, gan ekspluatācijas izmaksas, novēršot iespējamos bojājumus. Tādējādi ūdenssaimniecības nozares uzņēmumiem tiks samazinātas iespējas investēt kritiski svarīgu cauruļvadu nomaiņā, tīklu paplašināšanā, ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajos procesos, darbības nepārtrauktības procesos, kiberdrošības nodrošināšanā, u.c. sabiedrības un pakalpojumu drošībai kritiski svarīgās aktivitātēs. LŪKA ieskatā nacionālām un sabiedrības drošības interesēm ir jābūt augstāk prioritizētām nekā pilsētvides uzlabošanas procesiem, līdz ar to visi pašvaldībās un ūdenssaimniecībās pieejamie publiskie līdzekļi ir jāvelta ūdenssaimniecības pamatpakalpojuma ilgtspējīgai nodrošināšanai nevis atsevišķu tehniski sarežģītu, bet pamatprocesu neietekmējošu risinājumu ieviešanai.
 
Atzīmējams arī, ka šobrīd spēkā esošais standarts LVS 1094 “Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē” nepieļaujot kokaugu audzēšanu aizsargjoslās un ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 833 “Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika  gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem” 4. punktu, kurā noteikts aprobežojums, ka aizsargjoslās kokus un krūmus audzēt aizliegts. 

 
Piedāvājam likumprojekta 35.1.pantu šādā redakcijā:
35.1 pants. Apzaļumošana pilsētu un ciemu teritorijā esošās ārējo inženiertīklu aizsargjoslās
Pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu stādīšana un audzēšana ir aizliegta, izņemot, ja ir saņemts inženiertīkla īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveidā saskaņojums un ja koku un krūmu stādīšana un audzēšana notiek atbilstoši standartam par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās.