Atzinums

Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 16. panta otro daļu atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka Ministru kabinets, ja gadskārtējā likumā "Par valsts budžetu" tiek paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai.
 Atbalsta pasākumi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai tiek ietverti Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”, ņemot vērā, ka Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma spēkā stāšanās brīdī nav pieņemts un stājies spēkā likums “Par valsts budžetu 2023.gadam”, secīgi – nav paredzēts valsts budžeta finansējums atbalsta pasākumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem atsavināšanas cenas samazināšanai. Vienlaikus apzināta nepieciešamība ieviest dzīvokļu īpašniekiem iespēju atvieglot pieejamību finansējumam, lai tie varētu izpirkt atsavināmās zemes jau pēc iespējas ātrāk, tādēļ paredzēts tāds atbalsta mehānisms, kas neprasa valsts budžeta līdzekļus.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka saskaņā ar šā brīža aprēķiniem noteiktais finansējums būs pietiekams aizdevumu sniegšanai līdz  2024. gada beigām un  beigu termiņš lēmumu pieņemšanai par aizdevuma piešķiršanu un aizdevuma līguma noslēgšanai ir 2023.gada 31. decembris.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija lūdz sniegt skaidrojumu par atbalsta sniegšanu turpmākajos gados – vai 2024. gadā (ņemot vērā norādīto par finansējuma pietiekamību līdz 2024. gada beigām) netiks prasīti valsts budžeta līdzekļi atbalsta sniegšanai, pamatojoties uz Piespiedu dalītā īpašuma likuma 16. panta otro daļu, kā arī – vai šie grozījumi paliks spēkā arī turpmāk, neskatoties uz to, ka tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, pamatojoties uz Piespiedu dalītā īpašuma likuma 16. panta otro daļu, proti, vai vienlaicīgi pastāvēs divi tiesiskie regulējumi atbalsta saņemšanai.
 

-

Ar tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”” (turpmāk – Noteikumu projekts) 4. punktā paredzēts papildināt 2.3. apakšpunktā ietverto pilnvarotās personas jēdziena skaidrojumu, proti, nosakot, ka tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši viņu vārdā īstenot būvdarbus daudzdzīvokļu mājā un (vai) labiekārtot teritoriju vai veikt darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanu, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par aizdevumu saņemšanu un izpildīt šos līgumus.
Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka aizdevumam zemes izpirkšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, var pieteikties ar pilnvarotās personas starpniecību. Pilnvarotā persona ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā un Piespiedu dalītā īpašuma likumā noteiktajai kārtībai ir pilnvarojusi tās vārdā veikt darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanu, tai skaitā, slēgt līgumus, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai.
Atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma (turpmāk – Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums) 5. panta pirmajai daļai, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu, ar kuru var arī pilnvarot personu veikt darbības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa īstenošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta pirmā un trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi citu personu to pārstāvēt, tostarp šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos, dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki.
Ne Piespiedu dalītā īpašuma likums, ne Dzīvokļa īpašuma likums nenoteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai obligāti jāpilnvaro pilnvarotā persona, kā arī to, ka pilnvarotajai personai jābūt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai. Proti, saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumu pilnvarotā persona ar atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa īstenošanu saistītu darbību veikšanai var būt arī fiziska persona un tādējādi Noteikumu projektā ietvertais regulējums ir šaurāks par Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma regulējumu.
Bet, ņemot vērā, ka Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai” netiek izdoti saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma likumu, bet gan saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu par no Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma atšķirīgo regulējumu konkrētajā Noteikumu projektā.
 

-