Atzinums

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 9. punktu, jo tā redakcija ir pretrunā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma noteikumiem.
No noteikumu projekta 5. punkta, kā arī noteikumu projekta 1. un 2. pielikumā ietvertā regulējuma izriet, ka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits, kā arī mēnešalgas atlīdzības apmērs tiek noteikts pēc kapitālsabiedrību lieluma, kas attiecīgi noteikts, izmantojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pantā noteiktās kritēriju robežvērtības, un kapitālsabiedrības iedalījuma grupā pēc to finansējuma avotiem, kas noteikts atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹ panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
Līdz ar to kapitālsabiedrības iedalījums pēc tās lieluma un iedalījums grupā pēc to finansējuma avotiem ir nosakāms tikai un vienīgi, ievērojot likumdevēja skaidri noteiktos kritērijus iepriekš minētajos likumos. Attiecīgi bez likumdevēja dota deleģējuma Ministru kabinets nav tiesīgs atcelt izvirzītos kritērijus un vēl pretēji likumā noteiktajam imperatīvi ietvert noteikumos likumā neesošu kritēriju, ka kapitālsabiedrība ir atzīstama par publiskas personas atkarīgu nekomerciāla kapitālsabiedrību, ja kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav apstiprināta gaidu vēstule.
Gaidu vēstule, kuru sagatavo kapitāla daļu turētājs, nevis kapitālsabiedrība, būtībā ir dokuments, kas detalizē jau kapitālsabiedrībai noteiktos vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā, un nav pieļaujams, ka šāda dokumenta neesamība negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību kopumā un traucētu tās turpmāku attīstību, piemēram, vidējai no publiskas personas atkarīgai komerciālai publiskas personas kapitālsabiedrībai, samazinot valdes locekļu skaitu.

-

Satiksmes ministrijas ieskatā noteikumu projekta 15. punktā ietvertais regulējums, kas paredz kapitālsabiedrības valdes locekļa maksimālo mēneša atlīdzību samazināt no 90 uz 75 % no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, nav samērīgs. 
Pašreiz ir noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļi saņem līdz 90 % no valdes priekšsēdētāja atlīdzības. Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai, kas ir viens no aspektiem, kas būtu jāņem vērā, diskutējot par konkrētiem atalgojuma ierobežojumiem.
Papildus ir jāņem vērā apstāklis, ka pašreizējā situācijā iespēja nodrošināt minēto dispersiju nav izpildāma, jo pastāv ierobežojums palielināt valdes locekļu atalgojumu, proti, atrisināt minēto jautājumu nevar, palielinot tikai valdes priekšsēdētāja atlīdzību.
Pārskatīt valdes locekļa atalgojumu līdz ar pilnvaru beigām nav labākais risinājums, jo var novest pie dažādiem valdes locekļu atalgojuma līmeņiem.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2014.gada 13.jūnija spriedumā lietā Nr.2014-02-01 norādījusi uz prezumpciju, ka visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par komercsabiedrības pārvaldību neatkarīgi no tā, kā viņu starpā sadalīti pienākumi. Pat tad, ja valdes loceklis nav piedalījies sabiedrības pārvaldē, viņam ir visi likumā noteiktie pienākumi, tostarp pienākums atbildēt par kapitālsabiedrībai vai trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Līdz ar to pienākumu vai atbildības jomu sadale pati par sevi nevar būt pamats valdes locekļu atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības. Arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 12.novembra spriedums lietā Nr.SKC-676/2014, norādīts, ka (…Ja starp vienas sabiedrības valdes locekļiem ir nodalītas funkcijas un atbildības jomas, valdes loceklim ir pienākums pildīt savas kompetences jomā ietilpstošos pienākumus, kā arī pārraudzīt citu valdes locekļu darbību. Ja valdes loceklim rodas šaubas par cita valdes locekļa rīcības tiesiskumu, viņš nedrīkst ar to samierināties un valdes loceklim jādara viss iespējamais kas saprātīgi no viņa sagaidāmais, lai novērstu zaudējumu rašanos).
Iespēja pastāv pārskatīt esošo valdes locekļu līgumus, samazinot tiem piedāvāto atalgojumu. Šādā gadījumā pastāv risks, ka valdes locekļi nepiekritīs šādam samazinājumam un būs jāmeklē pagaidu valdes locekļi.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 15. punktam noteikt pārejas noteikumu, kurā šis mērķis būtu sasniedzams. Ņemot vērā ierobežojumus, tas varētu būt vismaz 5 gadi.

15. Kapitālsabiedrības valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 33. punktu aiz vārda "dalībnieku" ar iekavām un vārdu "(akcionāru)".

-

Valdes locekļa atlīdzības noteikšana ne vienmēr ir iespējama, ņemot vērā līdzvērtīgu kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu tajā pašā vai līdzīgā nozarē. Jūrniecības nozarē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” nav atrodama analoga kapitālsabiedrība ne Latvijā, ne starptautiskā līmenī.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 36. punktā vārdus “tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski” vai noteikumu projekta anotācijā sniegt skaidrojumu, kā rīkoties, ja nav analoga kapitālsabiedrība.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 38. punktu aiz vārda "dalībnieku" ar iekavām un vārdu "(akcionāru)".

-

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likuma 24.² panta otrajā daļā noteiktos gaidu vēstules apstiprināšanas termiņus un kārtību, kā arī minētā likuma pārejas noteikumu 39. punktu, lūdzam paredzēt pārejas noteikumu ar samērīgu pārejas periodu noteikumu projekta 9. punktam attiecībā uz kapitālsabiedrībām, par kurām vēl nav pieņemts lēmums par iedalījumu grupā un kurām vēl nav apstiprinātas gaidu vēstules.
Vēršam uzmanību, ka, ja tiek virzīts priekšlikums mainīt maksimāli pieļaujamo valdes locekļu skaitu, ir nepieciešams noteikt skaidru pārejas periodu un ieviešanas kārtību. Šādas izmaiņas var būtiski ietekmēt kapitālsabiedrību iekšējo pārvaldību, kā arī jau noslēgtos valdes locekļu līgumus, tāpēc jebkurš regulējums būtu jāievieš pakāpeniski, nodrošinot, ka kapitāla daļu turētājs savlaicīgi var pārskatīt kapitālsabiedrību statūtus, tiek dots pietiekams laiks izmaiņu ieviešanai praksē, kā arī tiek izvērtēta ietekme uz esošajām pārvaldības struktūrām un kapitālsabiedrību funkcionālo darbību. Šādas pārejas normas ir svarīgas, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību un pārdomātu pāreju uz jauno regulējumu, vienlaikus saglabājot pārvaldības procesa nepārtrauktību un kvalitāti.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 39. punktu aiz vārda "dalībnieku" ar iekavām un vārdu "(akcionāru)".

-

Noteikumu projektā 1. pielikumā paredzēts noteikt, ka vidēja lieluma no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļu skaits nevarēs pārsniegt 1. 
Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, šādas ir divas kapitālsabiedrības - VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC) un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk - EDzL). 
Uzskatām, ka šāds regulējums ir nepamatots un nesamērīgs, kā arī neatbilst vairākiem svarīgiem korporatīvas pārvaldības principiem – tādiem kā koleģiālas pārvaldības princips, kompetences un daudzveidības nodrošināšana valdes darbībā, lēmumu kvalitāte un caurspīdīgums, risku pārvaldības pienākums. 
Noteikumu projekta anotācijā nav sniegts pietiekams mērķis un pamatojums valdes locekļu skaita samazinājumam. Šāda noteikumu projekta pielikumi pēc būtības maina korporatīvās pārvaldības modeli, nevis tikai tehniski precizē atalgojuma vai klasifikācijas kārtību. Noteikumu projekta anotācijā kā pamats tiek norādīti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Taču minētie grozījumi pārsvarā attiecas uz valdes un padomes locekļu atlīdzības jautājumiem, nevis uz koleģiālas pārvaldības principa ierobežošanu. Turklāt ir atsauce uz Pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kurā definētas kapitālsabiedrību lieluma robežvērtības (mazās: ≤ 4 milj. EUR neto apgrozījums, ≤ 4 milj. EUR bilances kopsumma; vidējās: ≤ 50 milj. EUR apgrozījums, ≤ 25 milj. EUR bilances kopsumma). Taču šajās tiesību normās nav paredzēta obligāta vienpersoniska pārvaldība. 
Noteikumu projekta pielikumu apstiprināšana nozīmētu, ka valsts uzņēmuma, kura neto apgrozījums var sasniegt līdz pat 50 milj. EUR, valdes loceklis pieņems vienpersoniskus lēmumus. No korporatīvās pārvaldības viedokļa tas skar būtiskus pārvaldības principus un palielina uzņēmuma vadības riskus: 
- Nepamatota atkāpe no koleģiālas pārvaldības principa. Valdes darbība kapitālsabiedrībā ir būtisks korporatīvās pārvaldības elements, kas prasa koleģiālu lēmumu pieņemšanu, īpaši gadījumos, kad valde rīkojas ar publisku finansējumu, tostarp valsts budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu finansējumu. Viena valdes locekļa modelis nozīmē vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, kas mazina lēmumu kvalitātes kontroli, apgrūtina risku izvērtējumu un rada potenciālu interešu konflikta risku. 
- Kompetenču nepietiekamība. Kapitālsabiedrības, pat ja tās ir mazas vai vidējas pēc juridiskās klasifikācijas, var darboties kompleksās nozarēs, kur nepieciešamas dažādas profesionālās kompetences — piemēram, būvniecībā, finanšu vadībā, juridiskajos jautājumos, risku vadībā, IT vai cilvēkresursu pārvaldībā. Vienam valdes loceklim bieži nav pietiekama profesionālā kapacitāte kvalitatīvi un atbildīgi pārraudzīt visas jomas. Savukārt vismaz divu valdes locekļu sastāvs sniedz iespēju dalīt atbildību un nodrošināt dažādu jomu pārklājumu. 
- Lēmumu kvalitāte un nepietiekama kontrole. Koleģiāls valdes sastāvs nodrošina savstarpēju kontroli un līdzsvaru lēmumu pieņemšanā, kas ir svarīgi arī risku vadībā un pārskatāmības nodrošināšanā.  
Vienpersoniska valde ir pretrunā ar OECD labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijām (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises), kurās uzsvērts lēmumu koleģialitātes un profesionālās daudzveidības princips, īpaši valsts līdzdalības uzņēmumos. 
Priekšlikums nav samērīgs, ņemot vērā kapitālsabiedrību iespējamo  finansiālo saistību apjomu un iesaisti apjomīgos un sabiedriski nozīmīgos projektos. 
Saskaņā ar llikuma “Par autoceļiem” 7. panta trešo daļu deleģēto uzdevumu izpildi, t.i., valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana, valsts autoceļa tīkla finansējuma administrēšana un ar to saistīto darba programmu vadība un izpildes kontrole, iepirkuma organizēšana valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadība un būvniecības uzraudzība, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas pārraudzība. Tātad faktiski veic Satiksmes ministrijai piederošo aktīvu (valsts autoceļi) pārvaldīšanu. Pēdējos trīs gados LVC valsts autoceļu tīkla pārvaldītie aktīvi (Bilances kopsumma) vidēji ir 1 999 796 639 EUR, administrētais valsts autoceļa tīkla finansējums (Neto apgrozījums) vidēji ir 345 956 733 EUR, bet darbinieku skaits ir 351 darbinieks.
Pēc šiem rādītājiem LVC pēc būtības ir pielīdzināma lielas kapitālsabiedrības statusam. Darbības būtībai, nevis aktīva piederības formai šādiem gadījumiem paredzot attiecīgus izņēmumus, nosakot, ka valdes locekļu skaits nevar būt lielāks par 2. Tāpēc, tai skaitā, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktību un lēmumu pieņemšanas solidaritāti, kā arī nodrošinātu pienācīgu tai deleģēto uzdevumu izpildi, nebūtu atbalstāms, ka visos gadījumos (bez izņēmumiem) šāda statusa kapitālsabiedrībām valdes locekļu skaits nevar būt lielāks par 1.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 1. pielikumā prasību noteikt obligātu vienpersonisku valdes sastāvu mazām un vidējām publiskām kapitālsabiedrībām un paredzēt, ka mazākais valdes locekļu skaits ir ne vairāk kā 2 valdes locekļi. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 20. panta otrā daļa jau paredz, ka kapitāla daļu turētājs nosaka kapitālsabiedrības valdes sastāvu atbilstoši sabiedrības mērķiem, stratēģijai un darbības specifikai. Lai nodrošinātu efektīvas pārvaldības un lietderības principa ievērošanu, var paredzēt pienākumu kapitāldaļu turētājam pamatot valdes sastāva noteikšanu maksimāli pieļaujamā apjomā. Šāds risinājums nodrošinātu pārdomātu, uz riskiem un vajadzībām balstītu pārvaldības modeli, saglabājot elastību un kontroli, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības principus. 

-

Noteikumu projekts paredz samazināt valdes locekļu maksimālo skaitu lielās no publiskās personas atkarīgajās komerciālajās kapitālsabiedrībās, taču ne noteikumu projekta tekstā, ne noteikumu projekta anotācijā nav atrodams pamatojums un izvērtējums šādam ierosinājumam.
Atzīstams, ka nav definēta vispārīga labā prakse, tieši cik (padomes un) valdes locekļiem ir jābūt uzņēmuma pārvaldībā. Vienlaikus korporatīvajā pārvaldībā ir noteiktas vadlīnijas un labas pārvaldības principi, kas tostarp noteic, ka direktoru padomes (kas Latvijā piemērojamajā divlīmeņu pārvaldes struktūrā, ietver gan uzņēmuma padomi, gan valdi) locekļu skaitam un sastāvam jāatbilst uzņēmuma lielumam un darbības sarežģītībai (3. princips “Biržā nekotētu uzņēmumu korporatīvās pārvaldības vadlīnijas un principi Baltijas valstīs”, ko 2011. gada jūlijā publicēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, balstoties uz 2010. gada martā Eiropas Uzņēmumu direktoru asociāciju konfederācijas (ecoDa) sagatavoto vadlīniju izdevumu “Eiropas biržā nekotētu uzņēmumu korporatīvās vadlīnijas un principi”).
Vēršam uzmanību, ka valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, pārzina un vada sabiedrības lietas, tā atbild par sabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu, finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu un rezultatīvo rādītāju izpildi. Līdz ar to, lemjot un nosakot maksimālo valdes locekļu skaitu kapitālsabiedrībā, ir jāņem vērā veicamo funkciju apjoms, to daudzveidība, izvirzītie darbības finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī katram valdes loceklim nosakāmo atbildības jomu skaits.
Lielās publiskas personas kapitālsabiedrībās valdes kompetencēm jānosedz plašs un bieži vien ļoti specializēts jomu spektrs. Piemēram, atsevišķi valdes locekļi atbild par finanšu pārvaldību, kur nepieciešama ne vien precīza budžeta plānošana un kontrole, bet arī prasmes finanšu risku vadībā, investīciju izvērtēšanā. Valdes efektīvai darbībai būtiska ir arī biznesa vadība, stratēģiskā attīstība, juridiskā pārvaldība, cilvēkresursu vadība, risku un iekšējās kontroles sistēmu nodrošināšana, ilgtspējas attīstība, klientu apkalpošana un kvalitātes pārvaldība, datu drošība u.c jomas. Turklāt arvien lielāku lomu ieņem IT pārvaldība – drošības risku mazināšana, sistēmu uzticamības nodrošināšana, digitālās transformācijas vadība un datu pārvaldības stratēģija, kas prasa specializētas zināšanas un kompetences, ko tikai atsevišķos gadījumos ir iespējams kvalitatīvi apvienot vienas amatpersonas pārziņā. Pēdējā laikā īpaši aktualizējas valdes kompetences pārmaiņu vadībā, piemēram birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai.
Šāda liela un dažāda atbildības spektra koncentrēšana nelielam valdes locekļu skaitam ir ne vien neefektīva, bet arī riskanta – tā var radīt pārslodzi, mazināt lēmumu kvalitāti un apgrūtināt kapitālsabiedrības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tāpēc universāla pieeja, ierobežojot maksimālo valdes locekļu skaitu, neņemot vērā konkrētās kapitālsabiedrības darbības jomu un tās sarežģītību, var būtiski ierobežot kapitāla daļu turētāja iespējas nodrošināt efektīvu, kvalitatīvu un atbildīgu sabiedrības pārvaldību.
Turklāt katrā kapitālsabiedrībā valdei vēl nepieciešamas profesionālas zināšanas atbildības jomās, kas izriet no kapitālsabiedrības darbības jomām, kas vienā kapitālsabiedrībā var būt daudz un pat būtiski atšķirīgas, piemēram, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir dažādas būtiski atšķirīgas darbības jomas: tehniskā apskate, transportlīdzekļu reģistrācija, vadītāju kvalifikācija, muzejs, sporta bāze, klientu apkalpošanas centru tīkls, elektrouzlādes tīkls, tehniskie līdzekļi, dalība nozares politikas veidošanā satiksmes drošības jomā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta 1. pielikumā saglabāt publiskās personas atkarīgajās komerciālajās kapitālsabiedrībās maksimālo valdes locekļu skaitu līdz 5, lai nodrošinātu iespēju kapitāla daļu turētājam katras konkrētās sabiedrības statūtos noteikt atbilstošo valdes locekļu skaitu. Jāuzsver, ka arī šobrīd ne visās kapitālsabiedrībās ir maksimāli pieļautais valdes locekļu skaits, piemēram, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” darbojas četri valdes locekļi, lai gan normatīvais regulējums pieļauj piecus valdes locekļus, kas jau liecina par elastīgu un uz vajadzībām balstītu pieeju. Nav saprotams, kāpēc tiek rosināts tik straujš valdes sastāva samazinājums, piemēram, no 5 uz 3 locekļiem, bez skaidra, datos balstīta un pamatota analītiska izvērtējuma. Šāda samazināšana, īpaši kapitālsabiedrībās ar plašu jomu pārklājumu, var nevis uzlabot, bet tieši otrādi – pasliktināt pārvaldības efektivitāti. Turklāt piedāvātajā regulējumā nav ievērots un vērtēts samērīguma princips – starp noteikto padomes locekļu un valdes locekļu skaitu. Šāda pieeja rada nopietnas šaubas par iekšējās pārvaldības līdzsvaru. Ja padomes uzdevums ir stratēģiskā uzraudzība un valdes – operatīvā vadība, tad valdei būtu jānodrošina pietiekama kapacitāte visu būtisko funkciju īstenošanai. Pieejā, kur padome kļūst skaitliski lielāka par valdi, pazūd samērīgums un rodas risks, ka pārvaldība kļūst formāla, bet izpilde – pārslogota un fragmentēta.

-

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta septīto daļu un 117. panta otro daļu valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas un šāda izmaksājamā prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. No iepriekš minētājām normām neizriet, ka maksimālais prēmijas apmērs dažāda lieluma kapitālsabiedrību valdes locekļiem varētu būt atšķirīgs. Savukārt noteikumu projekta 2. pielikumā, ņemot vērā attiecīgās kapitālsabiedrības lielumu un tās finansējuma avotus, šo prēmijas maksimālo apmēru ir paredzēts noteikt robežās no 1-2 mēneša atlīdzībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatojumu (skaidrojumu) noteikumu projektā iestrādātai pieejai prēmiju maksimālā apmēra noteikšanai un šādas pieejas atbilstībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar pamatojumu noteikumu projekta 15. punktā ietvertajam kapitālsabiedrības valdes locekļa maksimālās mēneša atlīdzības samazinājumam no 90 uz 75 % no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatojumu noteikumu projekta 1. pielikumā ietvertajam valdes locekļu skaita samazinājumam.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt pamatojumu noteikumu projekta 2. pielikumā ietvertajam mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamā koeficienta un prēmijas maksimālā apmēra samazināšanai.

-