Projekta ID
25-TA-1838Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
17.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK), iepazīstoties ar precizēto likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (25-TA-1838) redakciju, vērš uzmanību, ka paredzētais studiju vietu plānošanas modelis nav pietiekami skaidrs. No regulējuma izriet, ka Senāts sniedz atzinumu, rektors iesniedz priekšlikumu, bet lēmumu pieņem augstskolas padome, taču nav noteikta rīcība gadījumā, ja padome nepiekrīt rektora priekšlikumam. Likumā nav paredzēta procedūra šādu domstarpību risināšanai, kas rada tiesiskās nenoteiktības un institucionālu konfliktu risku. LTRK ieskatā šāda kārtība likumā skaidri jāreglamentē.
Vienlaikus nav pietiekami skaidri nostiprināts mehānisms, kā studiju vietu plānošanā tiek nodrošināta sabiedrības un darba tirgus vajadzību ievērošana. Ja neatbilstības starp absolventu skaitu konkrētās studiju jomās, viņu sagatavotību un darba tirgus pieprasījumu tiek konstatētas tikai pēc vairākiem gadiem, kad studijas pabeigtas un absolvents ir vai nav nonācis darba tirgū un pierādījis savu atbilstību darba tirgus prasībām, bet finansējums tiek koriģēts vēl vēlāk, tas noved pie neefektīva publisko līdzekļu izlietojuma un pazemina valsts konkurētspēju.
LTRK ieskatā sistēmiski pareiza pieeja būtu vispirms valsts līmenī definēt speciālistu sagatavošanas pasūtījumu, balstītu darba tirgus prognozēs, un pēc tam slēgt attiecīgus līgumus ar augstskolām tās padomju personā, nosakot studiju vietu skaitu, sadalījumu un finansējumu. Bez tam informācijai par valsts pasūtījumu augstskolām un tam paredzētajam finansējumam jābūt publiski pieejamam, jo tas attiecas uz sabiedrības vajadzībām un tiek finansēts no sabiedrības līdzekļiem.
LTRK aicina likumprojektā skaidri nostiprināt minētos principus, lai tie tiktu nodrošināti turpmākajā normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus nav pietiekami skaidri nostiprināts mehānisms, kā studiju vietu plānošanā tiek nodrošināta sabiedrības un darba tirgus vajadzību ievērošana. Ja neatbilstības starp absolventu skaitu konkrētās studiju jomās, viņu sagatavotību un darba tirgus pieprasījumu tiek konstatētas tikai pēc vairākiem gadiem, kad studijas pabeigtas un absolvents ir vai nav nonācis darba tirgū un pierādījis savu atbilstību darba tirgus prasībām, bet finansējums tiek koriģēts vēl vēlāk, tas noved pie neefektīva publisko līdzekļu izlietojuma un pazemina valsts konkurētspēju.
LTRK ieskatā sistēmiski pareiza pieeja būtu vispirms valsts līmenī definēt speciālistu sagatavošanas pasūtījumu, balstītu darba tirgus prognozēs, un pēc tam slēgt attiecīgus līgumus ar augstskolām tās padomju personā, nosakot studiju vietu skaitu, sadalījumu un finansējumu. Bez tam informācijai par valsts pasūtījumu augstskolām un tam paredzētajam finansējumam jābūt publiski pieejamam, jo tas attiecas uz sabiedrības vajadzībām un tiek finansēts no sabiedrības līdzekļiem.
LTRK aicina likumprojektā skaidri nostiprināt minētos principus, lai tie tiktu nodrošināti turpmākajā normatīvajā regulējumā.
Piedāvātā redakcija
-
