Atzinums

Iebilstam pret 137.punkta izslēgšanu , pamatojoties uz šādiem argumentiem:


Prettiesiski veikti būvdarbi ir patvaļīga būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta 2.daļu, būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Ņemot vērā iepriekš minēto jāsecina, ka patvaļīgā būvniecība var notikt : 1) gan pirms tam, kad būvvaldē ir iesniegti jebkādi dokumenti, 2) gan arī tad, kad persona veic būvdarbus pirms izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi.
Tikai apskatot ieceres realizācijas vietu būvinspektors var pārliecināties par faktu vai ir konstatējama patvaļīgā būvniecība. Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir tiešā sasaistē ar Būvniecības likuma 18.panta regulējumu un paredz pienākumu būvinspektoram pārliecināties vai pirms būvniecību atļaujošo dokumentu iesniegšanas ieceres realizētājs nav  veicis patvaļīgu būvniecību un sagatavot atzinumu par pārkāpuma nozīmīgumu un būtiskumu.  Tikai pamatojoties uz fakta konstatāciju var tikt pieņemti lēmumi, kas noteikti  Būvniecības likuma 18.panta 5.daļā, tai skaitā par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai kaitējuma novēršanu videi. Ja būvinspektors nedosies uz ieceres realizācijas vietu, nebūs iespējams nedz konstatēt prettiesisko būvniecību, nedz būvvaldei  izlemt par pareizo risinājumu. 
Ir jāizstrādā riskos balstīta pieeja būvniecības tiesiskuma kontrolei. Ja Ekonomikas ministrijas iecere ir optimizēt būvvaldes darbu, ieteicams būtu nevis pilnībā atteikties no būvinspektora pienākuma apsekot ieceres realizācijas vietu, bet gan noteikt gadījumus (piemēram, vadlīnijās), kas palīdzētu saprast riska situācijas un noteiktu būvinspektora rīcības. Būtu jānosaka gadījumi, kad apsekošana ir obligāts pienākums, piemēram, gadījumos, ja būvniecība notiek teritorijā, kura atrodas īpašā vides aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā, kā arī, ja par būvniecību ir saņemtas sūdzības un sabiedrības iebildumi, nošķirot tos no tādiem gadījumiem, kad apsekošana nav obligāta, bet tikai ieteicama.
Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi ir daudz plašāki kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētie ieteikumi. Ekonomikas ministrija normatīvā akta Anotācijā atsaucas uz Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu “Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?” un tajā noteiktiem ierosinājumiem. Taču jānorāda, ka Revīzijas ziņojums tika mērķēts tikai uz analīzi par procesiem privātmāju būvniecībā, tātad arī ieteikumi ir attiecināmi uz gadījumiem, kur būvvalde kontrolē privātmāju būvniecību un nav vispārināmi jeb attiecināmi uz jebkuru citu ēku vai būvju būvniecību. PROVIDUS piekrīt, ka noteiktos gadījumos, ja tiek būvēta privātmāja teritorijā, kur šādu darbību atļauj teritorijas plānojums, varētu būt izņēmuma gadījumus, kur būvinspektoram nav obligāts pienākums apsekot ieceres vietu, bet ar nosacījumu, ka par būvniecību nav bijušas sūdzības vai tā nenotiek īpaši aizsargājamā zonā.
PROVIDUS atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujami grozījumi Vispārīgo būvnoteikumu 137.punktā, izslēdzot šo punktu un pienākumu no normatīvā akta, tā vietā būtu jāizstrādā risinājumi, kas ļautu būvvaldei veikt jēgpilnu un riskos balstītu būvniecības kontroli.  

 

-

Iebilstam pret 137.punkta izslēgšanu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: 


Prettiesiski veikti būvdarbi ir patvaļīga būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta 2.daļu, būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Ņemot vērā iepriekš minēto jāsecina, ka patvaļīgā būvniecība var notikt : 1) gan pirms tam, kad būvvaldē ir iesniegti jebkādi dokumenti, 2) gan arī tad, kad persona veic būvdarbus pirms izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi.
Tikai apskatot ieceres realizācijas vietu būvinspektors var pārliecināties par faktu vai ir konstatējama patvaļīgā būvniecība. Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir tiešā sasaistē ar Būvniecības likuma 18.panta regulējumu un paredz pienākumu būvinspektoram pārliecināties vai pirms būvniecību atļaujošo dokumentu iesniegšanas ieceres realizētājs nav  veicis patvaļīgu būvniecību un sagatavot atzinumu par pārkāpuma nozīmīgumu un būtiskumu.  Tikai pamatojoties uz fakta konstatāciju var tikt pieņemti lēmumi, kas noteikti  Būvniecības likuma 18.panta 5.daļā, tai skaitā par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai kaitējuma novēršanu videi. Ja būvinspektors nedosies uz ieceres realizācijas vietu, nebūs iespējams nedz konstatēt prettiesisko būvniecību, nedz būvvaldei  izlemt par pareizo risinājumu. 
Ir jāizstrādā riskos balstīta pieeja būvniecības tiesiskuma kontrolei. Ja Ekonomikas ministrijas iecere ir optimizēt būvvaldes darbu, ieteicams būtu nevis pilnībā atteikties no būvinspektora pienākuma apsekot ieceres realizācijas vietu, bet gan noteikt gadījumus (piemēram, vadlīnijās), kas palīdzētu saprast riska situācijas un noteiktu būvinspektora rīcības. Būtu jānosaka gadījumi, kad apsekošana ir obligāts pienākums, piemēram, gadījumos, ja būvniecība notiek teritorijā, kura atrodas īpašā vides aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā, kā arī, ja par būvniecību ir saņemtas sūdzības un sabiedrības iebildumi, nošķirot tos no tādiem gadījumiem, kad apsekošana nav obligāta, bet tikai ieteicama.
Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi ir daudz plašāki kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētie ieteikumi. Ekonomikas ministrija normatīvā akta Anotācijā atsaucas uz Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu “Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?” un tajā noteiktiem ierosinājumiem. Taču jānorāda, ka Revīzijas ziņojums tika mērķēts tikai uz analīzi par procesiem privātmāju būvniecībā, tātad arī ieteikumi ir attiecināmi uz gadījumiem, kur būvvalde kontrolē privātmāju būvniecību un nav vispārināmi jeb attiecināmi uz jebkuru citu ēku vai būvju būvniecību. PROVIDUS piekrīt, ka noteiktos gadījumos, ja tiek būvēta privātmāja teritorijā, kur šādu darbību atļauj teritorijas plānojums, varētu būt izņēmuma gadījumus, kur būvinspektoram nav obligāts pienākums apsekot ieceres vietu, bet ar nosacījumu, ka par būvniecību nav bijušas sūdzības vai tā nenotiek īpaši aizsargājamā zonā.
PROVIDUS atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujami grozījumi Vispārīgo būvnoteikumu 137.punktā, izslēdzot šo punktu un pienākumu no normatīvā akta, tā vietā būtu jāizstrādā risinājumi, kas ļautu būvvaldei veikt jēgpilnu un riskos balstītu būvniecības kontroli.  
 

-