Projekta ID
23-TA-1961Atzinuma sniedzējs
Latvijas Biodegvielu un Bioenerģijas asociācija
Atzinums iesniegts
08.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (turpmāk – LBBA) ir iepazinusies ar Tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) publiskai saskaņošanai nodoto informatīvo ziņojumu “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts un tā iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai” un tā pielikumā pievienotā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projektu un pauž šādus priekšlikumus.
1. Lūdzam aktualizētā NEKP projekta 27.-28.lpp. norādīto rīcībpolitiku un pasākumu sarakstu transportā papildināt ar pasākumu – “Biodegvielas piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10)”.
Pamatojums.
Aktualizētajā NEKP projektā 27.-28.lpp. atspoguļotas rīcībpolitikas un pasākumi transporta mērķu sasniegšanai, tostarp no 2024.gada tiek piedāvāts noteikt ikgadēju siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu degvielas piegādātājiem, kas nodrošinās SEG emisiju intensitātes samazinājumu no transportam piegādātās degvielas 2030.gadā par 15%. Asociācija pauž atbalstu šāda instrumenta izmantošanai un uzskata, ka tas var nodrošināt būtisku atjaunojamās enerģijas patēriņa pieaugumu, taču vēlas uzsvērt, ka ir būtiski, lai tas tiek kombinēts ar biodegvielas obligātā piejaukuma prasībām benzīnam (E10) un dīzeļdegvielai (B7), tādējādi uzlabojot šī instrumenta efektivitāti.
Latvijas autoparka struktūra galvenokārt sastāv no ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmiem auto. Dabasgāzes transportlīdzekļu skaits ir tuvs nullei, kas samazina biometāna izmantošanas iespējas, elektroauto skaits ir relatīvi neliels pret kopējo transportlīdzekļu skaitu, objektīvi raugoties šie energonesēji tuvākajos 6 gados nevarēs dot ievērojamu SEG emisiju intensitātes samazinājumu. Lielā mērā mērķa sasniegšanā degvielas piegādātājiem nāksies paļauties uz esošā autoparka dekarbonizēšanu ar šķidrajām biodegvielām, kuras tirgū bija/ ir pieejamas.
Biodegvielas obligātā piejaukuma prasība palīdz tirgus uzraudzības iestādēm laicīgi kontrolēt, ka patēriņam tiek piegādāta biodegviela, jo ikgadējā degvielas kvalitātes monitoringa ietvaros, ņemot degvielas kvalitātes paraugus, var pārliecināties, ka benzīnam un dīzeļdegvielai ir pievienota biodegviela (etanols, biodīzeļdegviela vai hidrogenēta augu eļļa (HVO)). Ieviešot SEG intensitātes samazināšanas pienākumu bez obligātā piejaukuma rodas risks, ka degvielas sajaukšana ar biodegvielu faktiski nav notikusi, jo parasti šādu instrumentu uzraudzība tiek veikta 1- 2 reizes gadā, vērtējot komersantu iesniegtas atskaites. To, ka šāds risinājums nav drošs pierāda šogad Igaunijā gūtā pieredze[1], kur degvielas tirgotāji nonākuši nevienlīdzīgas konkurences apstākļos – vieni izpilda prasību piejaukt biodegvielu, citi nē. [1] Avots: https://news.err.ee/1609056818/competition-irritated-over-slow-progress-in-olerex-criminal-case
Vienlaikus Asociācija ierosina noteikt, ka pasākuma “Biodegvielas piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10)” izpildes termiņu norādīt 2024.gadu, bet rezultatīvo rādītāju: -141 tūkst. tonnas CO2 – saskaņā ar jaunākās Latvijas SEG inventarizācijas datiem par novērstajām CO2 emisijām no biopiejaukuma 2021.gadā, kad obligātā biodegvielas piejaukuma prasības bija spēkā.
2.Lūdzam pārskatīt aktualizētā NEKP projekta 35.lpp. norādīto pasākumu lauksaimniecībā “Palielināt biodegvielu un biometāna izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā” un “Veicināt biogāzes un biometāna ražošanu un biometāna izmantošanu” izpildes termiņu, nosakot to pirms 2030.gada.
Pamatojums.
LBBA atbalsta šādu pasākumu īstenošanu lauksaimniecībā, jo tie ļaus vairāk izmantot vietējās izejvielas. Tomēr ņemot vērā, ka šie pasākumi var ievērojami palīdzēt ar SEG emisiju intensitātes samazināšanu transportā degvielas piegādātajiem līdz 2030.gadam, tiem būtu jānosaka ātrāks termiņš.
3.Lūdzam LBBA noteikt par būtisku sociālo partneri pie aktualizētā NEKP projekta 2.4.sadaļas dimensijām “Dekarbonizācija un atjaunojamā enerģija”, “Energoefektivitāte ēkās, transportā, ražošanas procesos”, “Enerģētiskā drošība un energoneatkarība”.
Pamatojums.
Transporta sektors ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem Latvijā, tāpēc ir būtiski pievērsties tā dekarbonizācijas instrumentiem, kas cita starp var nodrošināt arī lielāku energoneatkarību. Līdz šīm biodegvielas ir nodrošinājušas lielākos SEG emisiju samazinājuma transportā un tuvākajos gados turpinās būs pieejamākais no dekarbonizācijas instrumentiem. LBBA ir organizācija, kas apvieno visus Latvijas šķidro biodegvielu ražotājus, kuri cita starp pakāpeniski ievieš moderno biodegvielu ražošanas tehnoloģijas aizvien lielākā apjoma, tāpēc lūdzam LBBA noteikt par būtisku sociālo partneri pie ierosinātajām dimensijām.
1. Lūdzam aktualizētā NEKP projekta 27.-28.lpp. norādīto rīcībpolitiku un pasākumu sarakstu transportā papildināt ar pasākumu – “Biodegvielas piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10)”.
Pamatojums.
Aktualizētajā NEKP projektā 27.-28.lpp. atspoguļotas rīcībpolitikas un pasākumi transporta mērķu sasniegšanai, tostarp no 2024.gada tiek piedāvāts noteikt ikgadēju siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu degvielas piegādātājiem, kas nodrošinās SEG emisiju intensitātes samazinājumu no transportam piegādātās degvielas 2030.gadā par 15%. Asociācija pauž atbalstu šāda instrumenta izmantošanai un uzskata, ka tas var nodrošināt būtisku atjaunojamās enerģijas patēriņa pieaugumu, taču vēlas uzsvērt, ka ir būtiski, lai tas tiek kombinēts ar biodegvielas obligātā piejaukuma prasībām benzīnam (E10) un dīzeļdegvielai (B7), tādējādi uzlabojot šī instrumenta efektivitāti.
Latvijas autoparka struktūra galvenokārt sastāv no ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmiem auto. Dabasgāzes transportlīdzekļu skaits ir tuvs nullei, kas samazina biometāna izmantošanas iespējas, elektroauto skaits ir relatīvi neliels pret kopējo transportlīdzekļu skaitu, objektīvi raugoties šie energonesēji tuvākajos 6 gados nevarēs dot ievērojamu SEG emisiju intensitātes samazinājumu. Lielā mērā mērķa sasniegšanā degvielas piegādātājiem nāksies paļauties uz esošā autoparka dekarbonizēšanu ar šķidrajām biodegvielām, kuras tirgū bija/ ir pieejamas.
Biodegvielas obligātā piejaukuma prasība palīdz tirgus uzraudzības iestādēm laicīgi kontrolēt, ka patēriņam tiek piegādāta biodegviela, jo ikgadējā degvielas kvalitātes monitoringa ietvaros, ņemot degvielas kvalitātes paraugus, var pārliecināties, ka benzīnam un dīzeļdegvielai ir pievienota biodegviela (etanols, biodīzeļdegviela vai hidrogenēta augu eļļa (HVO)). Ieviešot SEG intensitātes samazināšanas pienākumu bez obligātā piejaukuma rodas risks, ka degvielas sajaukšana ar biodegvielu faktiski nav notikusi, jo parasti šādu instrumentu uzraudzība tiek veikta 1- 2 reizes gadā, vērtējot komersantu iesniegtas atskaites. To, ka šāds risinājums nav drošs pierāda šogad Igaunijā gūtā pieredze[1], kur degvielas tirgotāji nonākuši nevienlīdzīgas konkurences apstākļos – vieni izpilda prasību piejaukt biodegvielu, citi nē. [1] Avots: https://news.err.ee/1609056818/competition-irritated-over-slow-progress-in-olerex-criminal-case
Vienlaikus Asociācija ierosina noteikt, ka pasākuma “Biodegvielas piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10)” izpildes termiņu norādīt 2024.gadu, bet rezultatīvo rādītāju: -141 tūkst. tonnas CO2 – saskaņā ar jaunākās Latvijas SEG inventarizācijas datiem par novērstajām CO2 emisijām no biopiejaukuma 2021.gadā, kad obligātā biodegvielas piejaukuma prasības bija spēkā.
2.Lūdzam pārskatīt aktualizētā NEKP projekta 35.lpp. norādīto pasākumu lauksaimniecībā “Palielināt biodegvielu un biometāna izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā” un “Veicināt biogāzes un biometāna ražošanu un biometāna izmantošanu” izpildes termiņu, nosakot to pirms 2030.gada.
Pamatojums.
LBBA atbalsta šādu pasākumu īstenošanu lauksaimniecībā, jo tie ļaus vairāk izmantot vietējās izejvielas. Tomēr ņemot vērā, ka šie pasākumi var ievērojami palīdzēt ar SEG emisiju intensitātes samazināšanu transportā degvielas piegādātajiem līdz 2030.gadam, tiem būtu jānosaka ātrāks termiņš.
3.Lūdzam LBBA noteikt par būtisku sociālo partneri pie aktualizētā NEKP projekta 2.4.sadaļas dimensijām “Dekarbonizācija un atjaunojamā enerģija”, “Energoefektivitāte ēkās, transportā, ražošanas procesos”, “Enerģētiskā drošība un energoneatkarība”.
Pamatojums.
Transporta sektors ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem Latvijā, tāpēc ir būtiski pievērsties tā dekarbonizācijas instrumentiem, kas cita starp var nodrošināt arī lielāku energoneatkarību. Līdz šīm biodegvielas ir nodrošinājušas lielākos SEG emisiju samazinājuma transportā un tuvākajos gados turpinās būs pieejamākais no dekarbonizācijas instrumentiem. LBBA ir organizācija, kas apvieno visus Latvijas šķidro biodegvielu ražotājus, kuri cita starp pakāpeniski ievieš moderno biodegvielu ražošanas tehnoloģijas aizvien lielākā apjoma, tāpēc lūdzam LBBA noteikt par būtisku sociālo partneri pie ierosinātajām dimensijām.
Piedāvātā redakcija
-