Atzinums

LPS izsaka priekšlikumu papildināt tiešo ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.
LPS ieskatā šāds atbalsts nerisina strukturālos enerģētikas, bezdarba un transporta nabadzības cēloņus, bet gan piedāvā tikai īslaicīgu risinājumu bez ilgtspējīgas ietekmes. Vienlaikus pastāv risks, ka atbalsta saņēmēju skaits turpinās pieaugt, jo jau tagad šo situāciju izjūt 104 700 mājsaimniecību, bet kopumā apdraudētas ir gandrīz 350 000 mājsaimniecību, un ekonomikas izaugsme nav pietiekami strauja, lai situāciju uzlabotu, savukārt pašvaldībām trūkst nepieciešamo finanšu resursu, lai īstenotu ilgtermiņa risinājumus. Turklāt pastāv nepietiekamas mērķēšanas un efektivitātes risks, jo tiešā ienākumu atbalsta mehānisms bieži neprecīzi identificē patiesi trūcīgās mājsaimniecības un nenodrošina ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu. LPS ieskatā lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, Latvijai nepieciešams mērķēts atbalsts attālos reģionos, uzlabojot infrastruktūru, mobilitāti un veicinot darba vietu pieejamību.
 

-

Par dzelzceļa infrastruktūras attīstību SKF plānā finansējuma kontekstā
Lai arī informatīvajā ziņojumā ir iekļautas virkne nozīmīgu iniciatīvu, tostarp atbalsts pieprasījuma pārvadājumu sistēmām (mobility-on-demand) mazapdzīvotās teritorijās, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem un zemu ienākumu iedzīvotājiem, kā arī mikromobilitātes risinājumu attīstība un sabiedriskā transporta maršrutu sociāli atbildīga plānošana, LPS  iebilst pret plānā ietverto dzelzceļa infrastruktūras izcelšanu kā dominējošu investīciju saņēmēju.
LPS ieskatā, šāda pieeja rada būtisku proporcionalitātes un sociālās taisnīguma risku, jo dzelzceļa infrastruktūra tiek virzīta kā galvenais finansējuma saņēmējs uz reģionālo pašvaldību un to iedzīvotāju mobilitātes vajadzību rēķina. Šāds finansējuma sadalījums nav samērīgs, ņemot vērā, ka reģionos, īpaši mazapdzīvotās teritorijās, dzelzceļš nespēj nodrošināt efektīvu un elastīgu pārvietošanās iespēju iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējiem, kuri atkarīgi no autobusu un citiem transporta veidiem.
LPS atzīst Satiksmes ministrijas uzsākto pasākumu virzienu nozīmīgumu un strukturālo loģiku, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgas un videi draudzīgas transporta sistēmas attīstību, tostarp dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, jauno elektrovilcienu ekspluatāciju un multimodālo punktu izveidi. Tomēr uzskatām, ka SKF līdzekļi nedrīkst tikt izmantoti galvenokārt nacionāla mēroga mērķiem, kas neproporcionāli maz skar tieši pašvaldību un reģionālo mobilitāti un mazaizsargāto iedzīvotāju vajadzības. Ņemot vērā arī valsts stratēģisko mērķi samazināt emisijas un vienlaikus nodrošināt pamata mobilitātes pieejamību visiem sabiedrības slāņiem, nepieciešams pārskatīt finansējuma sadalījumu, paredzot prioritāru un mērķētu atbalstu tieši pašvaldībām, it īpaši mobilitātes nodrošināšanai un enerģētiskās nabadzības mazināšanai ne tikai sociāli mazaizsargātajām grupām bet iedzīvotājiem kopumā. 

-

Par EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" finansējuma novirzīšanu pašvaldībām
Nepieciešamība SEG emisiju samazināšanas un ilgtspējīgas attīstības pasākumus vērtēt pašvaldību un plānošanas reģionu griezumā, nevis tikai pēc nozaru ministriju uzstādījumiem, izriet no būtiskiem praktiskiem un stratēģiskiem apsvērumiem. Pašreizējā pieeja, kurā visas aktivitātes tiek veidotas centralizēti, nespēj pilnībā atspoguļot vietējās īpatnības, reģionālo sociālekonomisko situāciju un vietējo kopienu vajadzības. EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" sniedz unikālu iespēju pašvaldībām pašām noteikt piemērotākos atbalsta pasākumus savās teritorijās, ņemot vērā konkrēto reģionu izaicinājumus un priekšrocības. LPS uzsver, ka decentralizēta pieeja, kur pašvaldības aktīvi iesaistās plānošanā un īstenošanā, spēs nodrošināt daudz precīzāku, ātrāku un efektīvāku SEG emisiju samazināšanu un sociāli taisnīgu ilgtspējības mērķu sasniegšanu.  Vienlaikus nozaru ministriju uzdevums būtu izveidot skaidrus, caurspīdīgus kritērijus, finansējuma piešķiršanas principus un uzraudzības mehānismus nacionālā līmenī, kas palīdzētu koordinēt pašvaldību centienus, veicinātu sadarbību starp tām, kā arī nodrošinātu pārskatāmu līdzekļu izmantošanu. Šāda pieeja ļautu pašvaldībām efektīvāk izmantot resursus, sasniegt mēroga ekonomiju un uzlabotu kopējo pārvaldības efektivitāti. Tāpat LPS vēlas pievērst uzmanību, ka tādas konkrētas aktivitātes kā C2.G.I2 piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās un C2.G.I3 atbalsts bateriju elektrovilcieniem nav prioritāras problēmas, kurām būtu jābūt galvenajām šī finansējuma ietvaros, salīdzinot ar aktuālākiem sociālās klimatiskās pielāgošanās jautājumiem reģionālā un vietējā līmenī.

 

LPS priekšlikums izstrādāt jaunu virzienu “Pašvaldību vadīta SEG emisiju samazināšanas projekti kā instruments nodokļu zaļināšanas seku mazināšanai”, kur tiktu izstrādāts jauns virziens kurā būtu un precizētas pašvaldību iespējas un pienākumi plānot un īstenot pasākumus SEG emisiju samazināšanai, mērķtiecīgi samazinot nodokļu zaļināšanas potenciāli negatīvo ietekmi uz pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem iedzīvotājiem. 

Latvijas Pašvaldību savienība konceptuāli atbalsta pasākumu “2.2.2.1. (C2.G.I1) Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos”. Uzskatām, ka tas varētu būt viens no kompromisa risinājumiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai ierobežota valsts finansējuma apstākļos. Vienlaicīgi uzsveram, ka šīs aktivitātes nodrošināšanai nepieciešams valsts līdzfinansējums, lūdzam svītrot pašvaldību budžets.

Konceptuāli atbalstam aktivitāti, bet iebilstam par piedāvāto aktivitātes realizācijas mehānismu, jo detalizēta konsultācija nav notikusi ne ar pašvaldībām, ne ar plānošanas reģioniem.
Svarīgi, lai ieviešot aktivitāti būtu noteikts precīzs valsts pasūtītā maršruta tīkla apjoms un tam atbilstoša valsts finansējuma bāze.
Ņemot vērā ka aktivitāti neieviesīs ātrāk kā 2027. gadā, lūdzam Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādāt valsts atbalsta mehānismu pārejas periodam no 2025. gada 1. jūlija līdz 2027. gadam.
 

Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (9140075 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Investīciju kopējās izmaksas 36560299 EUR

Pasākumam “2.1.2.2. (C1.B.I1) Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai” plānots 49 659 893 EUR nacionālais līdzfinansējums, kuru plānots nodrošināt, kombinējot valsts un pašvaldību budžetus.
Nav saprotams nacionālā līdzfinansējuma sadalījums, lūdzam svītrot pašvaldību budžets.
 

Nacionālais līdzfinansējums plānots līdz 25% jeb 49 659 893 EUR, kuru plānots nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem.