Atzinums

No likumprojekta 2. pantā minētā secināms, ka Nacionālie bruņotie spēki noteiks prioritātes, kādu personu skaitu ir nepieciešams iesaukt konkrētā dienesta veidā.
Vienlaikus informatīvā ziņojuma (22-TA-2336) izziņas 11. punktā Aizsardzības ministrija norāda, ka “Tās personas, kuras brīvprātīgi piesakoties būs izvēlējušās noteikto dienesta veidu (piemēram, augstskolu studentu speciālo militāro apmācību) netiks piespiedu kārtā pārbīdīti uz citu dienesta veidu.”
Lūdzam skaidri norādīt likumprojektā vai informatīvā ziņojuma 2.2. nodaļā "Iesaukšana dienestā", vai iesaucamajiem (ne tikai brīvprātīgas pieteikšanās gadījumā) būs iespēja pašiem izvēlēties dienesta veidu, kā arī, kas notiks gadījumā, ja iesaucamo personu vēlamais dienesta veids nesakritīs ar Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm (piemēram, ja dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībās izvēlētos pildīt ievērojami mazāks skaits personu, nekā to būtu noteikuši Nacionālie bruņotie spēki).
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kādā veidā praksē paredzēts nodrošināt likumprojekta 32. pantā minēto priekšrocību īstenošanu, proti, kā iestādes varēs iegūt informāciju, ka konkrētā persona ir valsts aizsardzības dienesta laikā godprātīgi pildījusi dienesta pienākumus. Tāpat lūdzam anotācijā skaidrot, vai normā minētais kritērijs, ka VAD karavīrs ir "godprātīgi pildījis savus tiešos pienākumus", attieksies uz visiem VAD karavīriem, kas būs pabeiguši valsts aizsardzības dienesta programmu, vai tiks izvirzīti kādi citi kritēriji, kas raksturos to, ka ir godprātīgi pildīti pienākumi.
Normā ietvertās priekšrocības nav ierobežotas laikā, līdz ar to secināms, ka uz personu, kas būs pabeigusi valsts aizsardzības dienestu, turpmāk vienmēr attieksies normā paredzētā priekšrocība. Aicinām izvērtēt, vai šāds regulējums būtu samērīgs un neradītu vienlīdzības principa pārkāpumu.
Lūdzam precizēt normā lietoto jēdzienu un vārdus "civildienesta ierēdņu" aizstāt ar vārdiem "valsts civildienesta ierēdņu".

-

Ņemot vērā, ka Likumprojekta 18.pants paredz izveidot speciālu komisiju, kurā nominētie locekļi strādā bez atlīdzības, bet par veiktajiem pienākumiem atlīdzību nodrošina pamatdarba vieta (valsts pārvaldes iestāde, precīzs iestāžu uzskaitījums minēts 19.pantā) lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu kāda līmeņa darbiniekus tiek plānots iesaistīt komisijas darbā, cik ilgu darba laiku ir paredzēts veltīt komisijas darbam. Minētā informācija nepieciešama lai veidotu vienotu izpratni vai kādam no 19.pantā minētajās iestādēs darbiniekam (ierēdnim) nebūs jāpilda papildus pienākumi komisijas pārstāvja vietā līdz ar to arī iestādei iespējams jārēķinās ar papildus izdevumiem atlīdzībai. Papildus vēršama uzmanība, ka atlīdzību veido ne tikai mēnešalga, bet arī piemaksas, kuras tiek noteiktas par konkrētu pienākumu veikšanu vai iestādei svarīgu mērķu sasniegšanu. Ja persona, kurai noteiktas šāda veida piemaksas konkrētā laika periodā nepilda savus tiešos pienākumus, bet piedalās komisijas darbā ir nepieciešams veidot vienotu izpratni vai šai laika periodā ir jāmaksā arī piemaksas par papildus pienākumiem, kuri netiek pildīti (objektīvi), bet tie savukārt tiek uzdoti citiem darbiniekiem, tādejādi veidojot iespējams dubulto samaksu par vienu darbu.

-

Likumprojektā ietvertās izmaiņas būtiski skar lielu daļu sabiedrības. Spēkā esošā sabiedrības līdzdalības kārtība nosaka, ka projektu izstrādē, kuri paredz būtiskas izmaiņas un jaunas iniciatīvas, jānodrošina sabiedrības līdzdalība.  Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka valsts pārvalde informē sabiedrību par savu darbību, īpaši sabiedrības daļu un tās privātpersonas, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.
Aicinām pārdomāt sabiedrības līdzdalības un informēšanas pasākumus šī projekta izstrādē un sniegt plašāku informāciju anotācijā.
Lūdzam anotācijā 6.2. apakšsadaļā sniegt pilnīgu informāciju par sabiedrības līdzdalības un informēšanas pasākumiem (kas notikuši vai  iecerēti), kā arī 6.3. apakšsadaļā - par līdzdalības procesa rezultātiem un to ietekmi uz projekta saturu.
TAP portāls pieļauj iespēju pievienot saites (piemēram, publikācija tīmekļvietnē, audio ieraksts) vai datnes (piemēram, padomes / darba grupas sēdes protokols u.tml.), sniedzot pilnvērtīgu informāciju par īstenoto līdzdalību. 
Aicinām precizēt anotācijā, kad notikusi sabiedriskā apspriede un kādi sabiedrības pārstāvji tajā piedalījās. Saskaņā ar sabiedrības līdzdalības kārtību, "sabiedriskā apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji".   Aicinām precizēt 6.3. apakšsadaļā norādīto, ka sabiedrības līdzdalības rezultāts ir: "Ministriju izteiktie ierosinājumi iestrādāti likumprojektā un tā anotācijā".

-