Atzinums

Likumprojekta 1. pantā ietvertā Iesniegumu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka iesnieguma pārsūtīšanas gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā. Vēršama uzmanība, ka iesniegums, līdz tas nonāk izskatīšanā kompetentajā iestādē var tikt pārsūtīts vairākkārt. Piemēram, izskatot pārsūtīto iesniegumu, kas pirmsšķietami ir attiecīgās iestādes kompetencē, pēc satura var tikt konstatēts, ka tā izskatīšana un atbildes sniegšana pēc būtības tomēr ir citas iestādes kompetences jautājums, un iesniegums ir pārsūtams.  Pastāvot iepriekš minētajai situācijai, kompetentajai iestādei faktiski nebūs iespējams ievērot likumā noteikto termiņu atbildes sniegšanai. Tādējādi nepieciešams precizēt likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma 4. pantu, nosakot, ka iesnieguma pārsūtīšanas gadījumā iesnieguma izskatīšanas termiņš skaitāms no brīža, kad iesniegums saņemts izskatīšanai kompetentajā iestādē.
Ir ņemams vērā, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 3. panta pirmās daļas prasībām iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā. Iestāžu kompetence var tikt bez grūtībām noskaidrota, piemēram, izmantojot interneta resursus. Līdz ar to termiņa skaitīšana no brīža, kad iesniegums saņemts izskatīšanai kompetentā iestādē, nevar tikt uzskatīts par atbildes nesniegšanu saprātīgā termiņā.
 

-

Iekšlietu ministrija atbalsta, tā dēvētās, birokrātijas mazināšanu jeb privātpersonām nelietderīgā administratīvā sloga mazināšanu. Tomēr, norādāms, ka attiecīgā sloga mazināšana nevar būt lineāra. Šāda pieeja var sasniegt pretēju rezultātu. Ir atbalstāma mērķtiecīga un lietderīga privātpersonām esošā administratīvā sloga mazināšana, taču, lai minētā procesa īstenošana būtu pilnvērtīga, Iekšlietu ministrija pauž viedokli, kas balstās arī uz padotības iestāžu (VP, VUGD, VDD) izteiktajiem iebildumiem, ka būtu nepieciešams apzināt jomas, kas privātpersonām uzliek nevajadzīgu administratīvo slogu, kā arī kavē attīstības iniciatīvas, un attiecīgajās jomās būtu izvērtējamas arī attiecīgās procedūras, un rodami risinājumi privātpersonām esošā administratīvā sloga mazināšanai.
Vērtējot, vai Iesniegumu likumā ietvertais iesniegumu vērtēšanas process varētu būt būtisks administratīvais slogs privātpersonām, konstatējams, ka iekšlietu resorā Iesniegumu likumā noteiktais atbildes sniegšanas termiņš nerada privātpersonām vērā ņemamu administratīvo slogu. Vienlaikus ir būtiski nošķirt tos iesniegumus, kas tiek iesniegti saskaņā ar Iesniegumu likumu, no tiem iesniegumiem, kas tiek iesniegti atbilstoši citos likumos noteiktajai kārtībai un ir saistīti ar likumā pamatotām personas gaidām saņemt noteikta satura atbildi (piemēram, saņemt iestādes rīcībā esošo informāciju vai saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju).
Iesniegumu likums regulē personas iespējas piedalīties valsts pārvaldē, izsakot ierosinājumus, priekšlikumus, neapmierinātību vai apmierinātību un pateicību ar valsts pārvaldes darbību. Iesniegumu likums nav attiecināms uz esošās informācijas izprasīšanu vai administratīvā akta pieņemšanu. Tajā pašā laikā iesnieguma iesniegšana nodrošina arī personai iespēju saņemt jēgpilnu atbildi pēc būtības. Tas nozīmē, ka bieži vien ir nepieciešams veikt attiecīgā jautājuma izvērtēšanu, tostarp veikt likumprojekta anotācijā minēto jautājuma padziļinātu izpēti, informācijas pieprasīšanu no citām iestādēm utt. Iesniegumu izskatīšanas laika samazināšana atstās iespaidu uz privātpersonai sniegtās atbildes kvalitāti, tādējādi mazinot privātpersonu uzticību valsts pārvaldei kopumā, kā arī prasīs valsts pārvaldes papildu resursus.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajai informācijai Igaunijas un Lietuvas regulējums paredz līdzīgi iesniegumu izskatīšanas termiņu kā Latvijā, proti, līdz 30 dienām vai pat ilgāku laiku.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija neatbalsta grozījumus vispārīgā regulējumā, samazinot iesniegumu izskatīšanas termiņu, bet aicina identificēt tās jomas, kas privātpersonām šajās jomās esošo prasību dēļ kavē dažādu jautājumu risināšanu, un vērtēt šajās jomās esošo procedūru prasības, kā arī pilnveidot attiecīgās procedūras, izdarot attiecīgus grozījumus speciālajā tiesiskajā regulējumā.
Vienlaikus norādāms, ka, pieņemot likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu un paredzot iesniegumu izskatīšanu īsākos termiņos un/vai pienākumu pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 30 dienām, informējot par to iesniedzēju (faktiski tiks dubultots nosūtāmo atbilžu uz iesniegumiem skaits), šādu normu izpildei būs nepieciešami papildus resursi, tai skaitā finanšu resursi.

-

No Iesnieguma likuma paredzēts izslēgt iespēju, ka iestāde var vērtēt apstākļus un  vadoties no iesnieguma mērķa un satura var informēt iesnieguma iesniedzēju par to, ka tas nav iestādes kompetencē, nepārsūtot iesniegumu citai iestādei.
Priekšlikums atstāt iespēju iestādei atsevišķos gadījumos nepārsūtīt iesniegumu, bet informēt personu par iespēju vērsties citā iestādē. Piemēram, gadījumos, ja iesniegums satur īpašas kategorijas personas datus vai tādu informāciju un jautājumus, par kuru tālāku nodošanu citām personām vai iestādēm, vadoties no iespējamā mērķa un informācijas satura, jālemj pašai personai.
 

-