Atzinums

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020,55. lpp.). Citiem vārdiem, pamatprincips ir, ka administratīvos pārkāpumus nevajag paredzēt gadījumos, kad tiesību normu ievērošanu iespējams efektīvi panākt, izdodot administratīvu aktu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 214. lpp.).

Latvijā valsts pārvaldei joprojām ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Arī tiesiskās apziņas kontekstā mūsdienu valsts vairs nevar izmantot risinājumus, kuri vēsturiskās attīstības gaitā sevi diskreditējuši, piemēram, likumpaklausības propaganda un sodu bargums 21. gadsimtā var dot vienīgi īslaicīgu efektu, bet ar tālejošām negatīvām sekām (Kriviņš A. Tiesiskā apziņa un tiesiskais nihilisms. Socrates, 2020, Nr. 1, 33. lpp.).

Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība nav paredzama. Projektā administratīvā akta prioritātes princips nav ievērots. Daudzos gadījumos pilnībā vai daļēji ir iespējams risinājumu panākt, izdodot administratīvo aktu (piemēram, saistībā ar regulas 2021/784 4., 5., 7. vai 10. panta pārkāpumiem).

Lai varētu paredzēt administratīvo atbildību, saistībā ar katru pārkāpumu būtu jāpamato, ka konkrētajā gadījumā nesodoša rakstura administratīvie līdzekļi nav iespējami (piemēram, pārkāpums vairs nav novēršams). Šāds izvērtējums projekta anotācijā nav atrodams.

Ievērojot minēto, atkārtoti izvērtējams projektā paredzētais regulējums. Administratīvā atbildība paredzama vien izņēmuma gadījumos, kad regulā noteikto pienākumu ievērošanu nav iespējams panākt administratīvajā procesā.
 

-

Viens no administratīvās atbildības pamatkritērijiem ir aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī jāpabeidz. Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā ir noteikta administratīvā akta izpildes kārtība, tostarp tā piespiedu izpilde. Līdz ar to gan šajā administratīvajā procesā izdotais administratīvais akts, gan tā izpildē veiktās darbības ir pakļautas administratīvo tiesu kontrolei un veido saturiski un loģiski vienotu procesu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Kā norādījis Senāts, lietās par pienākuma nepildīšanu, kas ir uzlikts ar administratīvo aktu, šā pienākuma izpildi būtu jācenšas panākt, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus (piemēram, piespiedu naudu), nevis piemērojot administratīvo atbildību. Administratīvās atbildības piemērošana minētajos gadījumos neveido saturiski un loģiski vienotu procesu, tādējādi apdraudot tiesisko noteiktību un skaidrību (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 15. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-946/2019 6. punkts).

Ja brīdī, kad administratīvais akts netiek labprātīgi izpildīts, tiktu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, tad par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem būtu uzsākti divi dažādi procesi, kas pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana par administratīvā akta neizpildi nenodrošina to, ka administratīvais akts tiks izpildīts. Līdz ar to nevar veidot tādus administratīvos pārkāpumus, kuru objektīvā puse izpaužas kā iestādes iepriekš izdota administratīvā akta nepildīšana (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 59. lpp.).

Tādējādi, paredzot administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu, ne tikai tiek apdraudēta tiesiskā noteiktība (izveidota sistēmai neatbilstoša pieeja), bet arī izvēlēts neefektīvākais iespējamais risinājums, uzsverot tieši valsts represīvo pieeju. Administratīvo aktu izpildi efektīvāk var panākt ar Administratīvā procesa likuma paredzētajiem piespiedu izpildes līdzekļiem, tostarp piespiedu naudu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 214. lpp.).

Projektā paredzētā grozāmā likuma 20. panta pirmā un septītā daļa ir pretrunā aizliegumam paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Nav arī pamatojuma, ka regula 2021/784 pieprasītu vismaz administratīvo sodu (Latvijas izpratnē) un šajā gadījumā nepietiek ar administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļiem. Līdz ar to minētais regulējums ir izslēdzams no projekta.

Projekta 20.panta devītajā daļā paredzēts, ka par skaidra politikas, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vēršas pret teroristiska satura izplatīšanu, izklāsta nenodrošināšanu komerciālajos noteikumos vai noteiktā pārredzamības ziņojuma nepublicēšanu, vai noteiktajām prasībām neatbilstošu pārredzamības ziņojuma publicēšanu, kā noteikts regulas 2021/784 7. pantā, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām. No attiecīgās normas redakcijas nav saprotams, vai atsauce uz regulas 2021/784 7. pantu ir attiecināma tikai uz noteiktajām prasībām neatbilstošu pārredzamības ziņojuma publicēšanu vai visām normā minētajām darbībām. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 20. panta devīto daļu.
 

-

Lūdzam projekta anotācijā iekļaut pilnvērtīgu, sistēmisku un viegli uztveramu administratīvās atbildības kritēriju (tostarp aizlieguma paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta nepildīšanu un administratīvā procesa prioritātes principa) izvērtējumu par katru projektā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kā arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojumu.
 

-

Anotācijas 1. sadaļas tekstā tiek norādīts, ka "Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas otrais punkts kopsakarā ar pirmo daļu nosaka, ka pieteikuma iesniegšanā tiesā neaptur administratīvā akta darbību, ja tas paredzēts citos likumos. Ņemot vērā teroristiska satura ietekmi un tā iespējamās sekas, kā iepriekš minēts, projekts paredz, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur pieņemtā izņemšanas rīkojuma vai lēmuma. Papildus analogi kā tas paredzēts, piemēram, likuma “Par valsts noslēpumu” 16.panta otrajā daļā, projekts nosaka, ka attiecīgā izņemšanas rīkojuma vai lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma." Vēršu uzmanību, ka likumprojekta tekstā šāds regulējums, ka lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma nav ietverts. Līdz ar ko nepieciešams precizēt, vai nu likumprojektu vai anotāciju. 
Tāpat sadaļa vairākās vietās satur pārrakstīšanās kļūdas. Lūgums izlabot.

-