Atzinums

Lūdzam izvērtēt un pārformulēt likumprojekta 2. pantā paredzēto mērķi nodrošināt starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, lai veicinātu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi. Norādām, ka saskaņotu noteikumu paredzēšana par minēto vidi ir līdzeklis (nevis nolūks), ar kuru paredzēts nodrošināt starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 5. pantā ietvertajā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk - likums) 26. panta trešās daļas otrajā teikumā atsaukties uz šī likuma 25. panta trešās daļas 2. punktā minēto, ņemot vērā, ka pretējā gadījumā varētu būt apšaubāma rakstveida apņemšanās tiesiskā institūta efektivitāte (sal. Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra regulas (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (turpmāk - Digitālo pakalpojumu akts) 74. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietverto regulējumu attiecībā uz Eiropas Komisijas pilnvarām). Ierosinām izvērtēt un, pamatojoties uz Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 6. punktu un 52. panta 1. punktā paredzēto dalībvalstu pienākumu, likumprojektā konkrēti noteikt, kādos gadījumos tiek pieņemti kādi lēmumi attiecībā uz soda naudu un periodisko soda maksājumu.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 23. panta pirmajā daļā vai cituviet atsaukties uz Digitālo pakalpojumu akta 56. panta 4. punktā ietverto nosacījumu attiecībā uz kompetenci, no kura izriet, ka dalībvalstij, kurā atrodas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja galvenā iedibinājuma vieta, ir pilnvaras uzraudzīt šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi attiecībā uz minētajiem nodrošinātājiem, izņemot tos pienākumus, kas paredzēti III nodaļas 5. iedaļā, vienīgi gadījumā, ja Komisija nav sākusi procedūru par to pašu pārkāpumu.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu un tiesību normās balstītu skaidrojumu par likumprojekta 5. pantā ietvertās likuma 25. panta devītās daļas atbilstību Digitālo pakalpojumu akta 54. pantā noteiktajam. Vēršam uzmanību, ka minētā regulas vienība paredz pakalpojuma saņēmējiem tiesības saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības un valsts tiesību aktiem pieprasīt kompensāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par jebkādu kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka minētie pakalpojumu sniedzēji pārkāpuši šajā regulā noteiktos pienākumus. Paužam bažas, ka 25. panta devītajā daļā paredzētais izņēmums, iespējams, varētu atbrīvot starpniecības pakalpojumu sniedzējus no netiešo zaudējumu atlīdzināšanas, kas rodas tādēļ, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji pārkāpuši šajā regulā noteiktos pienākumus (savukārt, ja attiecīgos gadījumos nav pamats konstatēt netiešos zaudējumus, 25. panta devītajā daļā paredzētais regulējums ir lieks, jo nejauši zaudējumi pamatā nav jāatlīdzina).
Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam izslēgt 25. panta devīto daļu.

-

Lūdzam likumprojektā lietot Digitālo pakalpojumu aktā lietoto terminoloģiju un, piemēram, norādīt uz nopietnu kaitējumu, nevis būtisku kaitējumu, vai alternatīvi lūdzam skaidrot, ka ar būtisku kaitējumu saprotams nopietns kaitējums minētās regulas izpratnē.

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 25. panta pirmajā un ceturtajā daļā nedublēt Digitālo pakalpojumu aktā paredzētos priekšnoteikumus pilnvaru īstenošanai, tā vietā izdarot atsauci uz attiecīgajām regulas vienībām, kas šos priekšnoteikumus nosaka.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 26. pantu papildināt ar regulējumu par apņemšanās noraidīšanu, ja piedāvātā apņemšanās nespēj nodrošināt attiecīgo regulas noteikumu ievērošanu, ņemot vērā Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 6. punktā noteikto. Alternatīvi lūdzam skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam likumprojektā aizstāt vārdus "apliecinoši pierādījumi" ar vārdiem "pamatojoši pierādījumi" (attiecīgā locījumā), tādējādi nodrošinot juridiski korektu terminoloģiju.

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 26. panta otrajā daļā izvairīties no pieturzīmes iekavu lietošanas, tā vietā norādot uz saņemšanu un spēkā stāšanos. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 2. punkta otrajai daļai attiecībā uz pirmās daļas "c" un "d" apakšpunktu digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir arī minētajos apakšpunktos noteiktās izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Attiecīgi secināms, ka likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 27. panta trešo daļu būtu nepieciešams attiecināt arī uz citām personām, ne tikai digitālo pakalpojumu koordinatoriem, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojekta 27. panta trešo daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka Elektronisko sakaru likumā jau ir ietverta kārtība, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var iegūt saglabājamos un noslodzes datus, līdz ar to lūdzam dublējošo regulējumu izslēgt no likumprojekta 5. pantā ietvertās likuma 24. panta trešās daļas.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts vērtējums, kāda aptuveni varētu būt tiesas noslodze gadā, skatot Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegumus par atļauju izdod administratīvo aktu. Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektam  šo ir plānots uzticēt Rīgas pilsētas tiesai, kas šobrīd ir viena no noslogotākajām tiesām, anotācijā ir atspoguļojama informācija par regulējuma ietekmi uz tiesas darbu. Vienlaikus, ja šis ir paredzams kā rakstveida process, tad izvērtējams, ka šos lēmumus var izskatīt jebkura rajona tiesa, nevis tikai tā, kas atbilst Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes juridiskajai adresei.
Ievērojot minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par iespējamajiem gadījumiem gada ietvaros un norādīt iespējamo ietekmi uz tiesas noslodzi. Ņemot vērā, ka tiesa iestādes pieteikumu izskatīs rakstveida procesā, lūdzam izvērtēt iespēju šīs lietas skatīt ārpus Rīgas tiesu apgabala tiesām un, ja tas nav iespējams, -  iekļaut anotācijā pamatojumu, kādēļ šai būtu jābūt tieši Rīgas pilsētas tiesai.
Papildus lūdzam anotācijā izvērsti skaidrot tiesas kompetenci, vērtējot Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes iesniegumu. Lūdzam atspoguļot apstākļus, kas tiesai jāņem vērā, izskatot minēto iesniegumu. 
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā izvērtēt ietekmi uz Administratīvā rajona tiesas noslodzi saistībā ar likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 29. pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanu.
 

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 5. pantā izteiktajā likuma 23. panta ceturtajā daļā un 25. panta desmitajā daļā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata, ievērojot Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu.
Vēršam uzmanību, ka 23. panta ceturtajā daļā paredzētais pilnvarojums cita starpā paredz noteikt “kārtību, kādā iestādes, kurām ir noteiktas pilnvaras izdot Digitālo pakalpojumu akta 9. vai 10.pantā minētos lēmumus vai informācijas pieprasījumus, izdod šādu lēmumu vai informācijas pieprasījumu”, bet 25. panta desmitajā daļā cita starpā paredzēts, ka "Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes sagatavo un nosūta šī panta piektajā daļā minēto administratīvo aktu adresātam. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[²] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[³] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā paredzēto ierobežojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam nepieciešams papildināt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu ar attiecīgu skaidrojumu un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Lūdzam precizēt vai izslēgt likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 23. panta pirmo daļu kā 22. pantā ietvertā regulējuma dublējošu.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 49. panta 4. punktam digitālo pakalpojumu koordinatoriem piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti 50., 51. un 56. pantā, piemēro arī jebkurām citām kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis ieceļ saskaņā ar šā panta 1. punktu, lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 22. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto regulējumu attiecināt uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru kā digitālo pakalpojumu koordinatoru. Ierosinām likumprojektā, sākot no likuma 22. panta trešās daļas, konsekventi atsaukties uz digitālo pakalpojumu koordinatoru, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu ar atsauci uz Digitālo pakalpojumu akta 49. panta 4. punktā noteikto.

-

Lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 22. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "kas veic Digitālo pakalpojumu akta piemērošanas uzraudzību", izvairoties no Digitālo pakalpojumu akta pārrakstīšanas (dublēšanas). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrots, ka tiesa lēmums par pagaidu noregulējumu "nav pārsūdzams, ņemot vērā, ka pagaidu noregulējumam nav galīga noregulējuma raksturs un tas ir spēkā līdz tiek atcelts, grozīts vai kad stājas spēkā galīgais lēmums. Savukārt galīgais lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā." No minētā secināms, ka pagaidu noregulējums ir starplēmums. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) neparedz personas tiesības pārsūdzēt starplēmumu, līdz ar to šādas kārtības noteikšana būtu pretrunā administratīvā procesa vispārējiem noteikumiem.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt, vai lēmums par pagaidu noregulējumu uzskatāms par administratīvo aktu vai starplēmumu, nepieciešamības gadījumā izslēdzot likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 29. panta trešo daļu vai sniedzot atbilstošu pamatojumu anotācijā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 188. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu. Ja lēmums par pagaidu noregulējumu uzskatāms par administratīvo aktu, lūdzam pamatot likumprojekta anotācijā nepieciešamību noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz šī lēmuma pārsūdzēšanas termiņu.
 

-

APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas), vai ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu vai pamatot likumprojekta anotācijā nepieciešamību likumā noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz administratīvā akta darbības apturēšanu.

 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 29. panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 2.8. nodaļai.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 76. panta otrajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Saistībā ar minēto norādām, ka no likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 29. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka personai ir tiesības centra lēmumu vienīgi pārsūdzēt, neizmantojot APL noteiktās tiesības šo lēmumu apstrīdēt.
Ievērojot minēto, lūdzam pamatot likumprojekta anotācijā nepieciešamību likumā noteikt, ka centra lēmumi nav apstrīdami.  

-

Ievērojot, ka APL 76. panta pirmā daļa jau noteic subjektus, kuriem ir tiesības apstrīdēt administratīvo aktu, kā arī Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktā noteikto, lūdzam izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 29. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas".

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta anotācijā pamatot, vai likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 28. pantā minētais lēmums par pagaidu noregulējumu uzskatāms par starplēmumu vai administratīvo aktu. No likumprojekta izriet, ka lēmumam par pagaidu noregulējumu nav galīgā noregulējuma rakstura.
Likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 29. panta otrā daļa paredz lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšanu. Tomēr vēršam uzmanību, ka APL neparedz personas tiesības pārsūdzēt starplēmumu, līdz ar to šādas kārtības noteikšana būtu pretrunā administratīvā procesa vispārējiem noteikumiem. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas institūts pastāv vienīgi attiecībā uz administratīvajiem aktiem.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 25. panta otrā daļa jau noteic Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības pieņemt šā likuma 25. panta trešajā daļā minētos lēmumus, ja rakstveida apņemšanās noteiktajā termiņā starpniecības pakalpojumu sniedzējs nenovērš centra konstatētos pārkāpumus, lūdzam izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 26. panta trešās daļas otro teikumu vai precizēt 25. panta otro daļu.
 

-

Ievērojot, ka likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 25. panta trešā daļa jau paredz centra tiesības pieņemt vienu vai vairākus šajā daļā minētos lēmumus, kā arī Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktā noteikto, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 25. panta otrās daļas otro teikumu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 24. panta piektās daļas 3. punkta redakciju, norādot, uz kādām darbībām minētais punkts attiecināms.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Elektronisko sakaru likums neparedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta saglabājamos datus, kas ir tā rīcībā. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 24. panta trešo daļu, nepieciešamības gadījumā to izslēdzot.
 

-

Lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā, kādu kontaktinformāciju likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 24. panta otrās daļas 3. punktam paredzēts pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta, ievērojot, ka šajā punktā jau norādīts, ka centram ir tiesības pieprasīt un saņemt galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos tālruņa numurus.
 

-

Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic: ja tas nepieciešams Digitālo pakalpojumu aktā noteikto uzdevumu veikšanai, digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir pilnvaras veikt vai lūgt savas dalībvalsts tiesu iestādi uzdot veikt inspekcijas telpās, ko šie pakalpojumu sniedzēji vai minētās personas izmanto nolūkos, kuri saistīti ar to komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai pieprasīt, lai šīs inspekcijas veic citas valsts iestādes, nolūkā pārbaudīt, konfiscēt, paņemt ar iespēju pārkāpumu saistītu informāciju vai iegūt tās kopijas neatkarīgi no datu uzglabāšanas līdzekļa. Vēršam uzmanību, ka minētās pilnvaras ierobežo personas tiesības uz īpašumu un tiesības uz personas datu aizsardzību, tādējādi šādu pilnvaru izmantošanai jābūt nodrošinātai ar atbilstošām procesuālām garantijām. Skaidrojam, ka Latvijas tiesību sistēmā šādas izmeklēšanas darbības pieļaujamas vienīgi ar tiesas atļauju (sk., piem., Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punktu, Administratīvās atbildības likuma 110. panta otro daļu).
Ievērojot minēto, iebilstam likumprojektietvertajam regulējumam noteikt pilnvaras Patērētāju tiesību aizsardzības centram, izmeklējot starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Digitālo pakalpojumu akta prasībām, Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās darbības veikt bez tiesas atļaujas, un lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 24. panta pirmās daļas otro teikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka administratīvā procesa vispārīgos noteikumus noteic APL –  administratīvā akta formu un sastāvdaļas noteic APL 67. pants, administratīvā akta paziņošanu noteic APL 70. pants, administratīvā akta izdošanas termiņu noteic APL 64. pants, administratīvās lietas piekritību noteic APL 51. un 52. pants un administratīvā akta izpildi noteic APL 8. nodaļa. Iesnieguma izskatīšanas piekritības jautājumus noteic Iesniegumu likuma 4. pants, savukārt iestādes lietvedībā un dokumentos lietojamo valodu sarakstē un saziņā ar privātpersonām noteic Valsts valodas likuma 8. pants. Ņemot vērā arī Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktā minēto, nav saprotams, kādu regulējumu paredzēts noteikt uz likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 23. panta ceturtās daļas un 25. panta desmitās daļas pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, ievērojot arī to, ka daļa no Digitālo pakalpojumu akta 9. un 10. panta prasībām, ko paredzēts ieviest ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, ir tieši piemērojama un neparedz dalībvalstīm ieviešanas pasākumus.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 23. panta ceturto daļu un 25. panta desmito daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Iesniegumu likuma 2. panta pirmā daļa jau noteic, ka dokumenti, kuros ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, tiek izskatīti Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, kā arī Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktā noteikto lūdzam izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 23. panta trešo daļu.
 

-

Ievērojot, ka no likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 22. panta pirmās daļas izriet, ka pastāv tikai viena Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, un tā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, lūdzam aizstāt likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 22. panta trešajā daļā vārdus "kompetentās iestādes" ar vārdiem "kompetentā iestāde".
 

-

Vēršam uzmanību, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā. Vienlaikus likumprojekta 5. pantā ietvertā 22. panta trešā daļa, cita starpā, noteic, ka centrs patstāvīgi pieņem lēmumus un veic likumā noteiktos uzdevumus, un savā darbībā ir neatkarīgs, norādījumus tam nevar dot ne ministrs, kas īsteno centra institucionālo pārraudzību, ne citas personas.
Skaidrojam, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā 22. panta trešās daļas otro teikumu, nosakot, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā darbībā ir neatkarīgs, ciktāl tas attiecas uz Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu. Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kā plānots nodrošināt centra izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības tiesiskuma kontroli. 
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 22. panta trešajā daļā vārdus "norādījumus tai nevar dot ne ministrs, kas īsteno Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes institucionālo pārraudzību, ne citas personas", ievērojot, ka šī daļa jau noteic, ka  centrs savā darbībā ir neatkarīgs, kā arī tādējādi izvairoties no Digitālo pakalpojumu aktā iekļauto nosacījumu pārrakstīšanas.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam būtību un nepieciešamību. Proti, lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Ievērojot likumprojekta 5. pantā ietvertajā likuma 22. pantā paredzēto regulējumu, lūdzam nodrošināt, ka likumprojekta anotācijas 4.1.1. sadaļā minētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek virzīti saskaņošanai vienlaikus ar likumprojektu.
Papildus norādām, ka likumprojektā paredzētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos iesniedzami, kad likumprojekts Saeimā izskatīts 2. lasījumā (sk. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2010. gada 12. marta sanāksmes protokola Nr. 2 1.§ 8. punktu). Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijas 4.1.3. sadaļu.

 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu:
pirmkārt, nepieciešams izvērsti skaidrot Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 6. punktā ietverto prasību ieviešanu (nepieciešamības gadījumā norādot arī uz citu normatīvo aktu prasībām), jo īpaši, bet ne tikai, ciktāl tas skar Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 1. punkta "a" un "c" apakšpunktā, 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 3. punkta "a" apakšpunktā  noteikto. Norādām, ka 51. panta 6. punkts noteic dalībvalstu pienākumu paredzēt konkrētus noteikumus un procedūras šīs regulas 51. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto pilnvaru īstenošanai (sal. kā konkrētie noteikumi un procedūras noteikti attiecībā uz Komisiju sk. Digitālo pakalpojumu akta 4. iedaļu "Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība");
otrkārt, nepieciešams skaidrot Digitālo pakalpojumu akta 49. panta 3. punktā, 51. panta 2. punkta otrajā daļā, 52. panta 1. un 2. punktā ietverto prasību ieviešanu;
treškārt, ņemot vērā, ka Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 2. punkta "b" apakšpunkts attiecas arī uz korektīvu pasākumu piemērošanu, nepieciešams skaidrot, ar kuru vēl likumprojekta vienību bez likuma 25.panta trešās daļas 1.punkta paredzēts ieviest minēto regulas prasību vai atbilstoši papildināt minētā likuma vienību. Līdzīgi, nepieciešams skaidrot, kā ar likuma 25. panta trešo daļu tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 3. punkta prasības;
ceturtkārt, nepieciešams izvērst skaidrojumu par Digitālo pakalpojumu akta 9., 10. un 50. pantā ietverto prasību ieviešanu (šī panta punktu līmenī, ņemot vērā arī to, ka ne visas regulas prasības paredz ieviešanas pasākumus) likumprojektā;
visbeidzot, nepieciešams gadījumā, ja konkrētas prasības paredzēts ieviest daļēji, skaidrot, līdz kuram datumam tiks nodrošināta Digitālo pakalpojumu akta prasību pilnīga ieviešanu, kā arī norādīt uz atbildīgo institūciju (vai institūcijām) par minētās regulas prasību ieviešanu pilnībā.
, 

-

Ņemot vērā, ka arī Digitālo pakalpojumu akta 21. panta 6. punktā paredzēta rīcības brīvība, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā paredzētā rīcības brīvība.
Papildus lūdzam izvērtēt iespēju, kā norādīts Digitālo pakalpojumu akta preambulas 111. apsvērumā, ar likumprojektu izveidot finansēšanas mehānismu, kuru pamatā ir uzraudzības maksa, ko iekasē no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams likumprojekta anotācijā.
 

-

Lūdzam likumprojekta 1. pantā skaidrot terminu "starpniecības pakalpojums" (atsaucoties uz attiecīgo regulas vienību), nevis terminu "starpniecības pakalpojumu sniedzējs", tādējādi nodrošinot juridiskās tehnikas prasībām atbilstošu terminu skaidrojumu. Alternatīvi lūdzam paredzēt, ka termins "starpniecības pakalpojuma sniedzējs" saprotams Digitālo pakalpojumu akta izpratnē.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 24. panta pirmās daļas otro teikumu. Līdzīgi lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 5. pantā ietvertā likuma 25. panta ceturtajā daļā vārdus "ir tiesīga piemērot Digitālo pakalpojumu akta 51.panta 3.punktā noteiktajā kārtībā paredzētās tiesības".

"Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde var veikt vai pieprasīt veikt inspekcijas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 51. panta 1. punkta "b" apakšpunktu bez tiesas atļaujas."

Aicinām redakcionāli precizēt likumprojekta 5. pantā ietverto likuma 22. panta pirmo daļu.

"(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir kompetentā iestāde Digitālo pakalpojumu akta 49. panta izpratnē (turpmāk - Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde).

Lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt arī uz likumprojekta vienībām, ar kurām tiek ieviestas regulas prasības, korespondējošās likuma vienības norādot līdztekus iekavās.

-