Atzinums

Pamatnostādņu sadaļā “6.4. Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” minēts, ka nepieciešams “nodrošināt pārvaldīšanas procesa caurskatāmību: mājas lieta BIS ietvaros, kas, piemēram, nodrošinās dzīvokļu īpašniekiem plašākas iespējas iegūt informāciju par ar dzīvojamo māju veiktajiem pārvaldīšanas un uzturēšanas darbiem, uzkrājumiem, kā arī novērsīs iespēju nenodot mājas lietā esošos dokumentus pārvaldnieka maiņas gadījuma. Šāds risinājums atslogos tiesas no nevajadzīgiem strīdiem, kas ir saistīti ar  informācijas pieprasīšanu no mājas lietas”. Lūdzam skaidrot, kura pamatnostādņu uzdevuma ietvaros šī problēma tiks risināta.

 

-

Lai nodrošinātu pamatnostādņu projekta saskaņotību ar NAP2027 paredzēto, nepieciešams pārliecināties par NAP2027 pasākumiem paredzētā indikatīvā finansējuma un pamatnostādņu projektā plānoto uzdevumu finansējuma savstarpēju attiecināmību. Pamatnostādņu projekta indikatīvajā ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetiem nav identificēta pamatnostādnēs plānoto uzdevumu sasaiste ar NAP2027 pasākumiem, kas apgrūtina NAP2027 plānoto investīciju identificēšanu pamatnostādņu projektā, t.sk. no valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām indikatīvo ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem papildināt ar jaunu kolonnu, kurā tiktu norādīta paredzēto investīciju skaidrojošā informācija: (i) NAP2027 pasākuma numurs un uz pamatnostādņu attiecīgo uzdevumu attiecināmais finansējuma apmērs; (ii) ja finansējums ir paredzēts citā plānošanas dokumentā, tad attiecīgā dokumenta nosaukums, uzdevums/pasākums un finansējuma apmērs; (iii) ja finansējums ir paredzēts no investīciju avota, kas nav plānots NAP2027 ietvaros, tad attiecīgā avota nosaukums, pasākuma identificējoša informācija un finansējuma apmērs.

NAP2027 finanšu pielikums ir atrodams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_indikat%C4%ABvie_invest%C4%ABciju_projekti_EXSEL.xlsx
 

-

Vēršam uzmanību, ka, cita starpā, ietekmes novērtējuma uz valsts un pašvaldību budžetiem struktūru un saturu nosaka 2014.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”  1.pielikums. Atbilstoši minētajam, lūdzam ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetiem:

1. iekļaut informāciju par 2026. un 2027.gadu;
2. sniegt informāciju par plānoto un nepieciešamo finansējumu uzdevumu griezumā, sniedzot informāciju par katru uzdevumu atsevišķi;
3. iekļaut informāciju par 4.rīcības virzienu;
4. norādīt budžeta resoru, kuram ir plānoti vai būs nepieciešami attiecīgie līdzekļi.

Papildus minētajam norādām, ka Noteikumu Nr.737 18.8. apakšpunkts paredz pamatnostādnēm veikt indikatīvu ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem. Kopsakarā ar minēto, lūdzam pamatnostādņu projekta 5. un 51.lpp. svītrot tekstu “Informācija par indikatīvo ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem tiks izstrādāta rīcības virzienu uzdevumu īstenošanas procesā.”
 

-

Kā viens no pamatnostādņu politikas rezultatīvajiem rādītājiem ir norādīts “3.1. Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits gadā (skaits) NAP rādītājs”, plānojot rādītāja vērtību 2024.gadā – 7000 dzīvokļi/gadā un 2027.gadā – 10 000 dzīvokļi/gadā. Attiecīgi secināms, ka kumulatīvi līdz 2027.gadam tiek plānots nodot ekspluatācijā vismaz 17 000 dzīvokļus. Sadaļā “6.2. Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” minēts, ka kopējais finansējums no ANM zemas īres maksas mājokļu būvniecības programmas īstenošanai ir paredzētas 42 900 000 EUR apmērā, kas dotu iespēju finansēt vismaz 700 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālajā ziņojumā “Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus” (atbalstīts ar 20.08.2022. Ministru kabineta rīkojumu Nr. 537) 3.pielikumā “A. MODELIS. Valsts kapitālsabiedrības "Mājokļa Fonda institūcija" darbība no 2023. līdz 2053. gadam” norādīts, ka līdz 2027.gadam paredzēts uzbūvēt 3147 dzīvokļus. Secināms, ka pamatnostādņu tekstā ir sniegts skaidrojums par vismaz 3847 dzīvokļu būvniecību, kas ir tikai ~38% no vienā gadā (2027.g.) ekspluatācijā nododamo dzīvokļu skaita, nerēķinot par visā pamatnostādņu periodā kumulatīvi nododamo dzīvokļu skaitu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, kā ar pamatnostādņu uzdevumu realizāciju plānots sasniegt norādīto rezultatīvo rādītāju “3.1. Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits gadā (skaits) NAP rādītājs”. Papildus vēršam uzmanību, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālais ziņojums “Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus” paredz sasniegt 4000 jauni dzīvokļi uz 2035.gadu.
 

-

Pamatnostādņu 3.1. uzdevums paredz nodrošināt garantiju un aizdevumu pieejamību nekustamo īpašumu attīstīšanai dzīvojamo māju būvniecībai pārdošanai un īrei uz tirgus nosacījumiem visā Latvijas teritorijā. Investīcijas jaunu mājokļu tirgū kavē ne tikai faktori, kas saistīti ar finansējuma pieejamību, būvniecības izmaksām un rentabilitāti, bet arī šķēršļi teritoriju attīstības plānošanas un būvniecības procesu īstenošanā. Līdz ar to, lūdzam izvērtēt pamatnostādņu papildināšanu ar uzdevumu/-iem, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu/vienkāršot procedūras, lai sekmētu investoru piesaisti un jaunu mājokļu būvniecību, t.sk., uzlabojot konkurētspēju Baltijas valstu vidū.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai pamatnostādņu 2.politikas rezultātam par mājokļu kvalitātes uzlabošanu izvēlētie rezultatīvie rādītāji pietiekami raksturo izvirzītā mērķa sasniegšanu, ņemot vērā 4. rīcības virzienā iekļautos uzdevumus  energoefektivitātes uzlabošanai, kas ir vērsti uz mājokļu atjaunošanu, sasniedzot  noteiktu enerģijas ietaupījumu līmeni.  Šobrīd 4.2. un 4.3. uzdevumiem par ANM un ES fondu ietvaros plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, kā arī privātmāju siltināšanas programmu ir norādīta ietekme uz politikas rezultatīvo rādītāju 2.1. “Mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz neapmierinošiem apstākļiem (%).  Ņemot vērā to, ka šis rādītājs primāri raksturo sliktus sadzīves apstākļus (tekošs jumts, mitras sienas, nav tualetes ar ūdens novadu, vannas, dušas, ir pārāk tumšs utml.), politikas rezultatīvie rādītāji būtu papildināmi, piem., ar NAP [348] “Mājokļu, t.sk., dzīvokļu īpašumu skaits, kur uzlabota energoefektivitāte” vai citu atbilstošāku rādītāju.
 

-

Lūdzam precizēt informāciju par pamatnostādņu projektā definēto politikas rezultātu sasaisti ar NAP2027, norādot  NAP2027 indikatoru numurus,  kuru sasniegšanu ietekmēs attiecīgā pamatnostādņu politikas rezultāta sasniegšana, īstenojot pamatnostādņu rīcības virzienos paredzēto. Papildus lūdzam ietvert informāciju par pamatnostādņu rīcības virzienu sasaisti ar NAP2027, attiecīgi papildinot pamatnostādņu sadaļu “7.1. Rīcības virzieni un uzdevumi” ar informāciju par rīcības virzienu/uzdevumu attiecināmību uz konkrētajiem NAP2027 uzdevumiem  (norādot attiecīgā NAP uzdevuma Nr.), izmantojot NAP2027 uzdevumus vismaz no [349] līdz [355].
 

-

Pamatnostādņu saturiskā struktūra ir veidojama atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 18.punktā un 1.pielikumā noteiktajam:
1. Dokumentā vispirms norādāms politikas mērķis un tikai pēc tam attiecīgie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kam seko rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķa un rezultātu sasniegšanai;
2. Esošajā redakcijā ir identiska nosaukuma sadaļas: 6. “Rīcības virzieni un uzdevumi” un 7.1. “Rīcības virzieni un uzdevumi”. Ņemot vērā to, ka 6.sadaļa ietver esošās situācijas raksturojumu, problēmas un risinājumus četros identificētajos rīcības virzienos, tā būtu integrējama ar 5.sadaļu;
3. Atjaunojams satura rādītājs, tā 7.punktā svītrojami vārdi: “Ārpus stratēģijas dokumenta -…”  
4. Svītrojams satura rādītāja 8.punkts, attiecīgā informācija nav pievienota.

-

Ierosinām precizēt politikas rezultātu formulējumu (8. lpp.), mainot fokusu no atbalsta fakta (ko raksturo rīcības virzieni) uz rezultātu un ieguvumiem,.
 

1. “ Uzlabota mājokļu pieejamība mājsaimniecībām ar dažādu ienākumu līmeņiem; 2. “ “Uzlabota mājokļu kvalitāte un labiekārtotības situācija”, 3. “Attīstīts jauns dzīvojamais fonds un dažādotas mājokļa īpašumtiesību proprocijas”