Atzinums

Iebilstam pret teikuma otro daļu un lūdzam izslēgt vārdus ".. ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju attiecīgajā gadā", jo tad pastāv  risks, ka var arī neatbalstīt darba samaksas pieaugumu.
 

Lūdzam iizteikt 1.punktu sekojošā redakcijā: 1. Atbalstīt pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim,

Latvijas Pašvaldību savienība uztur iebildumus un iebilst pret Rīkojuma 3.punkta redakciju, kas pašvaldībām uzliek par pienākumu piešķirt papildus finansējumu no pašvaldību budžeta.
Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Savukārt šā paša panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. 

Izglītības likuma 14.pants nosaka MK kompetenci, no kuras izriet, ka MK finansē pedagogu atalgojumu, savukārt 17. pants nosaka pašvaldību kompetenci, no kuras izriet, ka pašvaldība veido, uztur un nepieciešamības gadījumā reorganizē savu skolu tīklu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tātad Ministru kabinetam likumā noteikts finansēt pedagogu atalgojumu, savukārt pašvaldību pienākums ir izveidot, uzturēt un nepieciešamības gadījumā reorganizēt skolu tīklu. 

Pašvaldību likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona  - vietējā pārvalde, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija - dome - un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

Atbilstoši valsts pārvaldes iekārtas likuma 8.panta pirmajai daļai Atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas MK pārraudzībā. Tātad pašvaldības ir tikai Ministru kabineta pārraudzībā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. MK pārraudzību saskaņā ar Pašvaldību likumu veic Vides aizsardzības  un reģionālās attīstības ministrija. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ar MK rīkojuma projektu nevar uzlikt pašvaldībai pienākumu uzdot izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Šāda rīcība ir pretrunā likumiem.

Tāpat vēršam uzmanību, ka arī tad, ja pašvaldība veiks skolu tīkla sakārtošanu, no tās iegūto līdzekļu izlietošana ir pašvaldības ekskluzīva kompetence, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 1) punktam un VIII nodaļai tikai pašvaldības domes kompetencē ir lemt par sava budžeta līdzekļu izlietojumu.

Vēl vairāk - Pašvaldību likuma 72.panta otrā daļa noteic, ka Pašvaldību manta ir nodalīta no valsts mantas un citu tiesību subjektu mantas.

Rīkojuma trešo punktu izteikt sekojošā redakcijā:
3. Finanšu resursus pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma nodrošināt, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no valsts budžeta.

Svītrot Rīkojuma 4.punktu. Pamatojums trešā punkta atzinumā.

-