Atzinums

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” (GPB) nevaldības organizāciju (NVO), kas sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, vārdā iebilst pret primārā atbalsta atcelšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ierodas Latvijā un lūdz atbalstu pirmo reizi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanās Latvijā turpinās un ik mēnesi pagaidu aizsardzības statusam piesakās 500–600 cilvēku. Kā liecina NVO rīcībā esošā informācija, daļa no cilvēkiem ierodas no vietām Ukrainā, kas pakļautas Krievijas triecieniem, piemēram, no Pokrovskas un Kramatorskas Doneckas apgabalā, Sumu apgabala, kā arī no okupētajām teritorijām. Šiem cilvēkiem nav pietiekamu līdzekļu, ko izmantot gan pamatvajadzību apmierināšanai, gan mājokļa īrei. Tādēļ GPB rosina saglabāt primāro atbalstu izmitināšanai līdz 60 dienām un pārtikas nodrošināšanai līdz 30 dienām.

Tāpat NVO iebilst atlīdzības par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pārtraukšanai no 2026. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem pašlaik izmitināti kopā 3260 Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ietver gan pirmreizējā atbalsta saņēmējus, gan 1133 mazaizsargāto grupu, kas uzskaitītas likuma 7.¹ panta 1.² daļā, pārstāvjus. Atzīstot nepieciešamību pakāpeniski virzīties uz jēgpilnu un efektīvu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos, vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka šādu pāreju nav iespējams veikt dažu mēnešu laikā. Tas ir pārāk īss laika posms, lai rastu un ieviestu alternatīvus atbalsta mehānismus un efektīvi komunicētu par gaidāmajām pārmaiņām gan ar pašiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan pašvaldībām un iesaistītajām institūcijām.

Pievienojamies Labklājības ministrijas viedoklim, ka, atsakoties no primārā un izmitināšanas atbalsta, netiks panākts būtisks budžeta līdzekļu ietaupījums un vienlaikus nozīmīgi palielināsies pašvaldību sociālo dienestu slodze, risinot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas jautājumus. Turklāt pieaugs arī pieprasījums pēc pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības, ieskaitot mājokļa pabalstu. Tāpat aicinām ņemt vērā, ka tikko ir sācies jaunais mācību gads. Jāņem vērā, ka izmitināšanas vietās dzīvojošie skolēni var būt uzsākuši skolas gaitas saskaņā ar tās izvietojumu.

Vēlamies uzsvērt, ka izmitināšanas atbalsta izmaksas ir salīdzinoši nelielas: kā liecina domnīcas PROVIDUS pētījums “Latvijas pašvaldību pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā: no krīzes līdz ilgtermiņa risinājumiem” (skat. https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/06/Pasvaldibu_kapacitate_petijums.pdf), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldībām pārskaitītie finanšu līdzekļi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem 2024. gada pirmajos piecos mēnešos sastādīja attiecīgi 1,6 miljonus un 172 tūkstošus eiro, tātad aptuveni 3,8 miljonus eiro par izmitināšanu un 413 tūkstošus eiro gadā.

Papildus vēlamies norādīt, ka nodarbināto Ukrainas civiliedzīvotāju, kuru skaits sasniedz gandrīz 10 tūkstošus jeb gandrīz trešdaļu no visiem Fizisko personu reģistrā iekļautajiem civiliedzīvotājiem, devums nodokļu izteiksmē valsts budžetā daudzkārt pārsniedz summu, kas būtu nepieciešama primārā atbalsta un izmitināšanas atbalsta sniegšanai – skat. LSM+ publikāciju “Oficiālie dati: Ukrainas bēgļi Latvijā uztur sevi paši” https://ukr.lsm.lv/stattja/analitika/analitika/16.12.2024-ukrayinski-bizenci-v-latviyi-utrimuyut-sebe-sami-oficiini-dani.a580204/.  

Ņemot vērā augstākminēto, rosinām noteikt pārejas periodu atlīdzības par izmitināšanu sniegšanas pārtraukšanai līdz 2026. gada 1. jūlijam un turpināt atbalsta sniegšanu līdz minētajam datumam, vienlaikus veicot darbu pie izmitināšanas jautājuma izmaiņām saskaņā ar plānotajām izmaiņām un sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām.

 

-