Atzinums

Ievērojot, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (turpmāk – likumprojekts) 12. pants cita starpā paredz likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (turpmāk – Preses likums) pārejas noteikumus papildināt ar 8. punktu, kas ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kā reģistrs tiek pārveidots par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru, tostarp nosakot kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, ka mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai, lūdzam skaidrot šī pārejas noteikuma punkta būtību. No likumprojekta anotācijas izriet, ka šajos noteikumos tiks noteikta procedūra, kuras ietvaros tiks izvērtēta un pārbaudīta pēc būtības mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo mediju pakalpojumu sniedzēju atbilstība mediju pakalpojuma sniedzēja definīcijai, lai nodrošinātu atbilstošo subjektu iekļaušanu mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā, tomēr nav pilnībā saprotams, vai šie noteikumi attieksies tikai uz reģistrā iekļauto masu informācijas līdzekļu pārskatīšanu vai arī uz Kultūras ministrijas sniedzamo atzinumu.
 
Ja likumprojekta 12. pantā ietvertais Preses likuma pārejas noteikumu 8. punkts paredz, ka šajos noteikumos tiek noteikti kritēriji, pēc kuriem Kultūras ministrija saskaņā ar likumprojekta 5. pantā ietverto Preses likuma 9. panta septīto daļu izvērtē masu informācijas līdzekļa atbilstību likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, tad lūdzam to nepārprotami norādīt arī šajā normā un precizēt Ministru kabineta pilnvarojumu izdot šos noteikumus.
 
Sakarā ar ieceri pārskatīt masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrētos subjektus (sk. likumprojekta anotācijas 11.–12. lpp.) vēršam uzmanību, ka Preses likuma 11. panta pirmajā daļā izsmeļoši noteikti gadījumi, kuros izbeidzas masu informācijas līdzekļa darbība (tā rezultātā to izslēdzot no reģistra), tādējādi ar Ministru kabineta noteikumiem nav iespējams paredzēt jaunus gadījumus, kuros subjekts izslēdzams no reģistra.
 
 
Aicinām skaidrot likumprojekta 5. pantā ietvertā Preses likuma 9. panta septītajā daļā noteikto masu informācijas līdzekļa reģistrācijas ierobežojuma – Kultūras ministrijas sniegtā atzinuma – atbilstību un saskanību ar Preses likuma mērķi, kas noteikts šī likuma 1. panta pirmajā daļā, kas tās pašreizējā redakcijā noteic, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, kā arī papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu izvērtējumu, vai Kultūras ministrijas atzinums kā priekšnoteikums masu informācijas līdzekļa reģistrācijai nerada cenzūras risku, kas aizliegta ne vien ar Preses likuma 1. panta otro daļu, bet arī Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu. Vēršam uzmanību, ka iespējams ar šāda atzinuma kā reģistrācijas priekšnoteikuma ieviešanu (samērīgums pret  pamattiesību ierobežojumu), līdz ar to aicinām likumprojekta anotāciju papildināt ar atbilstošu izvērtējumu, vai šāds priekšnoteikums nerada pamattiesību ierobežojumu un gadījumā, ja rada – vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs.
 
Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par apsvērumiem (likumprojekta 4.pants), kas limitē  valsts institūcijām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus (ievērojot, ka līdz šim šāda ierobežojuma nav bijis un Eiropas Mediju brīvības akts šo neparedz).

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. pantā ietvertā Preses likuma 2.¹ panta 6. punktā paredzēto termina "iestāde" definēšanu. Tieslietu ministrija jau iepriekš vairākkārt ir norādījusi uz neskaidrībām un problēmām ar termina "iestāde" skaidrojumu. Saistībā ar pašreizējo likumprojektā ietverto termina "iestāde" skaidrojumu vēršam uzmanību, ka termins "iestāde" jau šobrīd ir izmantots Preses likumā. Lūdzam rūpīgi izvērtēt šāda termina "iestāde" skaidrojuma ietekmi ne tikai uz likumprojektā, bet visā Preses likumā jau ietverto normu tvērumu kopumā. Vienlaikus lūdzam pēc būtības izvērtēt iepriekš saskaņošanas procesā par attiecīgā termina definēšanu sniegtos Tieslietu ministrijas iebildumus un komentārus, tostarp tajos sniegtos ieteikumus, un precizēt likumprojektu. 

-

Preses likuma 10.² panta pirmajā daļā veikts labojums, norādot, ka mediju pakalpojuma sniedzēja, kurš kā juridiska persona vai juridisks veidojums ir reģistrēts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, patieso labuma guvēju ir jāatklāj atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamo mediju jomas regulējošo normatīvo aktu prasībām. Norādām, ka Tieslietu ministrijai nav zināmi tādi mediju jomas regulējošie normatīvie akti, kuros ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzēju patieso labuma guvēju atklāšanu (šis aspekts nav ietverts arī anotācijā minētajos dokumentos). Uzsveram, ka patiesā labuma guvēja atklāšanu Eiropas Savienības līmenī regulē regulas un direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. Papildus lūdzam veikt atbilstošus precizējumus anotācijā.

Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums, tad pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.

Likumprojekta 11. pantā ietvertā Preses likuma 26.² panta sestā daļa paredz, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Lūdzam pamatot šāda regulējuma noteikšanas nepieciešamību, ņemot vērā to, ka no Administratīvā procesa likuma atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamība ir attiecīgi jāpamato. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Autortiesību likuma 71.⁶ pants un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 17. panta ceturtā daļa paredz, ka konkrētus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumus pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.

-

Likumprojektā šī brīža redkcijā paredzētais pārejas noteikumu 8. punkts nosaka uzdevumu MK līdz 2026. gada 1. jūlijam izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kā reģistrs tiek pārveidots par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru. Vēršam uzmanību, ka mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrs nevienā normatīvajā aktā, t.sk, likumā, nav definēts, t.sk., nav noteikta atbildīgā iestāde par tā izveidi. Šobrīd likums regulē masu informācijas līdzekļu reģistru, kuru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Līdz ar to pārejas noteikumos visupirms būtu jānosaka uzdevums sagatavot normatīvā akta projektu, kurā būtu noteikts jeb definēts šāds reģistrs un noteikta par reģistra izveidi un vešanu atbildīgā iestāde. Minētais reģistrs būtu nosakāms ar likumu, kas tostarp, mainītu spēkā esošo likuma regulējumu, kas šobrīd nosaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto masu informācijas līdzekļu reģistru. Ar MK noteikumiem nevar izmainīt spēkā esošo regulējumu, kas noteikts ar likumu.

Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūnijam iesniedz Saeimā likumprojektu, kas nepieciešams, lai noteiktu mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru un nodrošinātu masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai, un noteiktu kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, ka mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai.

Lūdzam precizēt protokollēmuma 5. punktu atbilstoši iebildumam pie likumprojekta pārejas noteikuma 8. punkta.

-

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka 2026. gada otrajā pusgadā nav lietderīgi pārskatīt esošo masu informācijas līdzekļu reģistru, jo 2027. gadā plānota jauna pieeja mediju reģistrācijai atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktam, un aktualizācija jebkurā gadījumā būs veicama saskaņā ar jauno regulējumu. Dubulta pārskatīšana varētu tikt skatīta gan kā pārmērīgs administratīvais slogs klientiem, gan nelietderīga valsts resursu izmantošana. Ievērojot minēto aicinām protokollēmuma 6. punktu izslēgt

-

Ņemot vērā, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir masu informācijas līdzekļi, nav atbalstāma redakcija, kas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus nošķir no masu informācijas līdzekļiem.

Pirms masu informācijas līdzekļa, tajā skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.

Divu mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai ir pamatots tikai gadījumos, kad nepieciešams saņemt Kultūras ministrijas atzinumu masu informācijas līdzekļa reģistrācijai, bet nav piemērojams visiem ierakstu gadījumiem, īpaši tiem, kas balstīti uz tiesas vai valsts institūciju lēmumiem.

Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijs līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas.

Likumprojekta 11. pantā ietvertā likuma 26.² panta septītā daļa paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā un nosaka vadlīnijas kārtībai, kādā jāveic mediju tirgus koncentrācijas izvērtēšana. Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts: "Lai nodrošinātu Regulas 22. panta izpildi, paredzot konkrētus noteikumus mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas nodrošināšanai, Likumprojekta 11. pantā ietvertā Likuma 26.² panta septītā daļa paredz, ka NEPLP jāizstrādā vadlīnijas mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas kārtībai." Vienlaikus atgādinām, ka Noteikumu Nr. 108 128. punkts paredz, ka noteikumu projektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu. Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta 6. punktu iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.) (sk. arī noteikumu Nr. 108 189. punktu, kas noteic, ka iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (iestādei), kura nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam). Ja tā ir iekšēja kārtība, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kā iestāde var pati izdot iekšēju dokumentu sava darba organizācijai. Tomēr atgādinām, ka privātpersonai tā nav saistoša. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, ko plānots vadlīnijās ietvert. Ja nepieciešams noteikt kādas privātpersonai saistošas prasības, tās nepieciešams ietvert ārējā normatīvajā aktā. Vienlaikus anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā aicinām izvērstāk skaidrot, kur ārējos normatīvajos aktos ieviests Eiropas Mediju brīvības akta 22. panta 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts: "Dalībvalsts savos valsts tiesību aktos paredz materiālus un procedurālus noteikumus, kas nodrošina tādu mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu, kuras varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Šie noteikumi: a) ir pārredzami, objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši; [..] d) iepriekš nosaka objektīvus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus ziņošanai par šādām mediju tirgus koncentrācijām un ietekmes uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību novērtēšanai [..]."

-

Aicinām precizēt likumprojektā ietvertos likuma pārejas noteikumus, kuros ir atsauce uz grozījumiem likuma vienībās (piemēram, 9. punkts), saturiski ar vārdiem raksturojot, par kuriem tieši grozījumiem ir runa, jo pastāv iespēja, ka grozījumi attiecīgajās vienībās jau ir bijuši vai vēl būs. Norādām, ka pārejas noteikuma formulējumam ir jābūt nepārprotamam.

-

Anotācija papildināma atbilstoši izmaiņām likumprojektā.

-

Ņemot vērā likumprojekta papildināšanu ar likuma 26.² panta piekto un sesto daļu, lūdzam papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu vai anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar izvērstāku informāciju par attiecīgā regulējuma nepieciešamību, tostarp pamatojot, vai un kādēļ nacionālajā regulējumā ietvertas stingrākas prasības, ņemot vērā, ka Eiropas Mediju brīvības aktā pirmšķietami nav prasības pēc šāda lēmuma pieņemšanas. Aicinām arī izvērstāk skaidrot likuma 26.² panta piektajā un sestajā daļā minētā lēmuma korelāciju ar pirmajā daļā minēto novērtējumu, kā arī izvērtēt un pamatot attiecīgā ziņošanas un novērtējuma pabeigšanas termiņa noteikšanu, īpaši ņemot vērā, ka darījums jau lielā daļā gadījumu varētu būt noticis.

-