Projekta ID
21-TA-1794Atzinuma sniedzējs
"Maxima Latvija" SIA
Atzinums iesniegts
27.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Papildināt 16.pantu ar 6 daļu šādā redakcijā:
“(6) 16. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie pienākumi attiecas uz tiem sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem un valdītājiem, kuri kalendārā gada laikā konkrētā pašvaldības teritorijā rada mazāk nekā 25 tonnas kartona, plastmasas, putuplasta vai cita veida iepakojumu.”
“(6) 16. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie pienākumi attiecas uz tiem sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem un valdītājiem, kuri kalendārā gada laikā konkrētā pašvaldības teritorijā rada mazāk nekā 25 tonnas kartona, plastmasas, putuplasta vai cita veida iepakojumu.”
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
VARAM piedāvātā redakcija neparedz sekundārā iepakojuma iekļaušanu regulējuma tvērumā. Ņemot vērā, ka izlietotais iepakojums, kas rodas lielos loģistikas centros, noliktavās un vairumtirgotāju un mazumtirgotāju komercdarbības rezultātā nav pielīdzināms mājsaimniecības atkritumiem [sadzīves atkritumiem] ne pēc saviem izmēriem, ne kvalitātes. Tādējādi priekšlikumā ir jāietver arī sekundārais iepakojums.
VARAM piedāvātā redakcija atsaucas uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, nevis savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu, kas atbilstoši AAL ir dažādas darbības – atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana un uzglabāšana vēl nenozīmē atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, jo tās ir darbības, kas veicas vispirms.
Tādējādi priekšlikumā būtu jāparedz atkritumu radītājam, kurš rada sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu apmērā, kas pārsniedz 25 tonnas kalendārā gada laikā konkrētā pašvaldībā, tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru tas ir izvēlējies un kurš saņēmis atbilstošu atļauju, par savā komercdarbības veikšanas vietā radīto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.
Gadījumā, ja augstāk minētais tiesību normas redakcijas priekšlikums pamatotu iemeslu dēļ nevar tikt akceptēts, VARAM priekšlikumā ietvertais regulējums, kas paredz atkritumu radītājam tiesības slēgt slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu sniegt informāciju par atsevišķi nodoto apjomu pārstrādes vai reģenerācijas veicējam, varētu būt akceptējams ar priekšnoteikumu, kas tiek attiecināts ne tikai terciāro (transporta) iepakojumu, bet arī uz sekundāro iepakojumu.
VARAM piedāvātā redakcija atsaucas uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, nevis savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu, kas atbilstoši AAL ir dažādas darbības – atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana un uzglabāšana vēl nenozīmē atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, jo tās ir darbības, kas veicas vispirms.
Tādējādi priekšlikumā būtu jāparedz atkritumu radītājam, kurš rada sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu apmērā, kas pārsniedz 25 tonnas kalendārā gada laikā konkrētā pašvaldībā, tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru tas ir izvēlējies un kurš saņēmis atbilstošu atļauju, par savā komercdarbības veikšanas vietā radīto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.
Gadījumā, ja augstāk minētais tiesību normas redakcijas priekšlikums pamatotu iemeslu dēļ nevar tikt akceptēts, VARAM priekšlikumā ietvertais regulējums, kas paredz atkritumu radītājam tiesības slēgt slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu sniegt informāciju par atsevišķi nodoto apjomu pārstrādes vai reģenerācijas veicējam, varētu būt akceptējams ar priekšnoteikumu, kas tiek attiecināts ne tikai terciāro (transporta) iepakojumu, bet arī uz sekundāro iepakojumu.
Piedāvātā redakcija
-