Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 08.05.2025. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 15.maijā.
Projekta ID
24-TA-210
Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
27.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
3. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par Nacionālā parkā esošo Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu (turpmāk – īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes) atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
Iebildums
Lūdzam svītrot paskaidrojumu iekavās "(turpmāk – īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamās sugas)", jo šo abu terminu apvienošana var radīt pārpratumus normatīvo aktu piemērošanā. Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikts atšķirīgs regulējums Eiropas nozīmes biotopiem un īpaši aizsargājamiem biotopiem.
Piedāvātā redakcija
3. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par Nacionālā parkā esošo Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
2.
Noteikumu projekts
6. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
Iebildums
Normu nepieciešams precizēt, lai skaidrāk formulētu kādos gadījumos nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Skatīt arī Valsts meža dienesta priekšlikumu par šo punktu. Vienlaikus, lūdzam vērtēt un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā. 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
8. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas:
Iebildums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 17. pants nosaka, ka, ja dalībvalstī tiek konstatēts un apstiprināts karantīnas organisms, nekavējoties jāpiemēro fitosanitārie pasākumi tā izskaušanai. Tā kā šobrīd noteikumu projektā nav paredzētas specifiskas prasības par ciršanu, ja tiek konstatēts karantīnas organisms, ir nepieciešams veikt papildinājumus noteikumu projektā, lai nodrošinātu savlaicīgu rīcību, novēršot karantīnas organismu ieviešanos un izplatīšanos. Papildinājumi nodrošinās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 17. panta prasībām un veicinās efektīvu un ātru kaitīgo organismu izskaušanu no attiecīgās teritorijas, aizsargājot gan vidi, gan valsts ekonomiku.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valsts augu aizsardzības dienests aicina papildināt noteikumu projekta 8. punktu ar 8.4. apakšpunktu, kurā minēt atsauci uz šo regulu.
 
Piedāvātā redakcija
8.4. uz kokiem, kas ir invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu, kas minēts Komisijas
2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus
nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības
pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu
(EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 II un III
pielikumā, un kokiem, kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem
noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas
pasākumus”.
4.
Noteikumu projekts
8.1. uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām;
Iebildums
Lūdzu precizēt par kādām ārkārtas situācijām iet runa, jo anotācijā ir atsauce uz noteikumiem, kas ir zaudējuši spēku.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
9. Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Iebildums
Nav saprotama šī punkta juridiskā jēga, jo noteikumu projekts attiecas uz visu nacionālajā parkā iekļauto teritoriju, tai skaitā  īpaši aizsargājamiem biotopiem biotopiem. Lūdzu precizēt, noteikumu projekta redakciju.
Piedāvātā redakcija
9. Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi īpaši aizsargājamiem biotopiem attiecas uz tiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
6.
Noteikumu projekts
13.1. meža zemēs un īpaši aizsargājamajos biotopos, lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem). Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;
Iebildums
Noteikumu projekta 13.1. apakšpunkts būtiski paplašina teritoriju tvērumu, kurā aizliegta ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) lietošana. Līdz šim ķīmisko AAL lietošana bija aizliegta dabas lieguma zonā (zonas platība 31 884 ha) meža zemēs un bioloģiski vērtīgajos zālājos, bet turpmāk to lietošana būs aizliegta meža zemēs un īpaši aizsargājamos biotopos visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā (parka kopējā platība 91 774 ha). Šobrīd nav pieejama analīze, vai un cik lielā mērā īpaši aizsargājamie biotopi skar aramzemes un ilggadīgo stādījumu, piemēram, augļu dārzu platības, kā arī, kā mainīsies aizlieguma ietekmēto meža zemju platība. Šādu informāciju lūdzam ietvert noteikumu projekta anotācijā. 
Noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā jāparedz atkāpe, ka ķīmiskos AAL var lietot ne tikai invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, bet arī augiem kaitīgo karantīnas organismu apkarošanai un ierobežošanai. Priekšlikuma pamatojums izklāstīts iepriekš.
Noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā  noteiktais aizliegums izsmidzināt AAL no gaisa būtiski ierobežo augu aizsardzības pasākumu veikšanas iespējas Gaujas Nacionālajam parkam raksturīgajā reljefā, piemēram, nogāžu un gravu mežos (biotopa kods Nr. 9180*), kā arī koku vainagu apstrādei, ja tāda nepieciešama. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd AAL izsmidzināšana no gaisa ir pieļaujama tikai pie nosacījuma, ja saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 “Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi” 30. punktu ir saņemta dienesta atļauja šādas darbības veikšanai. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un bezpilota lidaparātu spēju veikt precīzu AAL izsmidzināšanu uz apstrādei paredzētās virsmas, kā arī jau šobrīd noteikto regulējumu augu aizsardzības jomas likumdošanā, lūdzam svītrot noteikumu projekta 13.1. apakšpunkta pēdējo teikumu par aizliegumu AAL izsmidzināšanai no gaisa.  
Papildinot noteikumu projektu ar iepriekš minētajiem priekšlikumiem, tiks saglabāta Gaujas Nacionālā parka bioloģiskā daudzveidība, savlaicīgi novēršot karantīnas organisma ieviešanos un izplatīšanos, kas fitosanitāro pasākumu nepiemērošanas gadījumā varētu radīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi gan uz parkā esošajām sugām un ekosistēmām, gan uz Latvijas teritoriju kopumā. Ja priekšlikumi netiks ņemti vērā, fitosanitāros pasākumus nevarēs piemērot nekavējoties, un, karantīnas organismam, izplatoties Gaujas Nacionālajā parkā, tas var nekontrolējami izplatīties tālāk uz apkārtējām teritorijām, tostarp mežiem, parkiem, dārziem, arī pilsētu apstādījumiem. Šādā gadījumā tas var skart gan visu mežsaimniecības nozari, gan arī lauksaimniecību Latvijā, būtiski ietekmējot Latvijas ekonomiku (piemēram, aizliedzot konkrētu augu vai augu produktu eksportu no Latvijas). Sekas var būt neprognozējamas, paredzams, ka to novēršanas izmaksas būs augstas gan konkrētajā brīdī, gan arī ilgtermiņā.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
13.4.1. īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;
Iebildums
Norma nosaka aizliegumu bojāt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, kas nav dabā identificējamas un nereti nav arī reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā.  Lai arī Zemkopības ministrija izprot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības nepieciešamību, tomēr nevaram piekrist, ka tās ir jāprot atpazīt un noteikt zemes īpašniekiem. Zemes īpašnieki ne vienmēr ir eksperti sugu un biotopu aizsardzības jomā, lai varētu atpazīt un identificēt aizsargājamo sugu dzīvotnes. Uzskatām, ka zemes īpašnieks var būt atbildīgs tikai par tām sugu dzīvotnēm, kas dabā ir identificētas un reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā, kā arī zemes īpašnieks ir informēts par to. Aicinām punktā svītrot vārdus  "īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes".
 
Piedāvātā redakcija
13.4.1. īpaši aizsargājamos biotopus.
8.
Noteikumu projekts
13.23. meža zemēs ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
Iebildums
Neatbalstām 13.23.apakšpunktā norādīto dzīvnieku uzskaitījumu “turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku” , jo patreizējā redakcijā nav saprotams, uz kādu dzīvnieku turēšanu attiecas minētais aizliegums. Lūdzam norādīt dzīvniekus atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. pantā noteiktajai dzīvnieku klasifikācijai.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
13.30.1. medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius atļauts medīt, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
Iebildums
Salīdzinot ar spēka esošo regulējumu, nesaskatām pamatojumu, kādēļ tiek aizliegts medīt seskus. Lūdzu svītrot vārdus "seskus Mustela putorius".

Papildus lūdzam anotācijā skaidrot, kā saprast un kā plānots vērtēt "nozīmīgu kaitējumu"?

Piedāvātā redakcija
13.30.1. medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Akmens caunas Martes foina atļauts medīt, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
10.
Noteikumu projekts
13.30.2. vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
Iebildums
Precizēt normu vai skaidrot anotācijā, kāpēc salīdzinoši ar spēkā esošā regulējumu vairs neiekļauj vārdus “un savvaļas sugu dzīvniekiem”. Vilki nodara nozīmīgu kaitējumu arī savvaļas sugu dzīvniekiem.

Papildus lūdzam anotācijā skaidrot, kā saprast un kā plānots vērtēt "nozīmīgu kaitējumu"?
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
13.30.2. vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
Iebildums
Lūdzam aizstāt noteikumu projekta 13.30.2.apakšpunktā un anotācijas 1.3. apakšsadaļā vārdus “izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā”, ar vārdiem “izņemot trakumsērgas saslimšanas vai aizdomu gadījumā”.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Noteikumu projekts
13.30.3. ūdensputnus;
Iebildums
Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādēļ visā nacionālā parka teritorijā ir aizliegtas ūdensputnu medības. Aicinām ierobežojumu noteikt atbilstoši funkcionālo zonu mērķiem.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Noteikumu projekts
13.31. organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi;
Iebildums
No normas nav skaidrs, kas ir būtiski postījumi? VMD ziņo par postījumiem, kas neietver būtiskumu, bet platību. VMD neplāno un neorganizē medības un nekontrolē, cik reizes vienā medību platībā medību tiesību lietotājs organizē medības. Atbilstoši šīs normas administrēšana nav VMD kompetencē, ja iestājas nepieciešamība izņēmumam, tad šo procesu jāadministrē DAP.

Lūdzam precizēt normu un anotācijā novērtēt tās radīto administratīvo slogu.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Noteikumu projekts
15.2.6.  īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un mikroliegumos;
Iebildums
Norma nosaka aizliegumu bojāt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ņemot vērā, ka īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes nav apzinātas un ne visas ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā, kā arī par tām nav informēti ne zemes īpašnieki, ne kontrolējošās valsts pārvaldes iestādes (Valsts meža dienests), lūdzam šo nosacījumu svītrot.
Vienlaikus, lūdzam izvērtēt nepieciešamību šajā punktā minēt mikroliegumus, jo tiem ir atsevišķs aizsardzības un apsaimniekošanas regulējums.
Kā arī vienlaikus lūdzam vērtēt, vai šī norma nepārklājas ar 13.4.1. punktā minēto regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu projekts
15.2.6.  īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un mikroliegumos;
Iebildums
Nav saprotams, kādēļ punktā minēti mikroliegumi.
Jau MK noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas kārtību..." noteikts, ka mikroliegumos aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Vienīgais būtiskais izņēmums ir kaitēkļu bojāto koku izciršana un sauso/kritušo koku izvākšana mazo ērgļu mikroliegumos. Vai ar GNP noteikumiem ir paredzēts pastiprināt vispārējo regulējumu mikroliegumos?
Piedāvātā redakcija
-
16.
Noteikumu projekts
16. Šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus šādos gadījumos:
Iebildums
Papildināt noteikumu projekta 16. punktu ar jaunu apakšpunktu nosakot, ka 15.2. apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus arī, ja koki invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu un kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Noteikumu projekts
17. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu.
Iebildums
Lūdzam 17.punktā aizstāt 25 ekoloģiskos kokus ar 10 ekoloģiskajiem kokiem, kā tas ir patlaban. Prasība par 25 ekoloģisko koku atstāšanu ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, būtiski apgrūtinās augsnes sagatavošanu pie meža atjaunošanas, īpaši slapjajos meža tipos, kā arī radīs zaudējumus meža īpašniekam. Tāpat anotācijā nav sniegts ne pamatojums ekoloģisko koku skaita palielināšanai no 10 uz 25, ne arī atbilstības izmaksu monetārs novērtējums anotācijas 2.4.apakšpunktā. 
Piedāvātā redakcija
-
18.
Noteikumu projekts
18. Nacionālajā parkā sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vai sanitārajā cirtē izlases veidā aizliegts cirst augtspējīgus kokus, izņemot egles, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja  pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai.
Iebildums
Lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 18.punktu. Meža likums jau nosaka, ka sanitārajā cirtē cērt tikai bojātos kokus, savukārt tā 11.pants - ja mežaudzes šķērslaukums ir zem kritiskā, mežaudzi cērt sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma.  
Nav skaidra arī DAP atļaujas un VMD sanitārā atzinuma loma augstpējīgo koku saglabāšanā zonās, kur šie dokumenti sanitāro ciršu veikšanai netiek prasīti - dabas parka, ainavu aizsardzības, neitrālā zona, tādēļ rosinām šo teikuma daļu dzēst.
Ja minētais attiecas uz abu veidu sanitārajām cirtēm, rosinām formulējumu vienkāršot, minot vispārēji - "sanitārās cirtes".
Ja noteikumu projekta 18.punkta mērķis ir noteikt, ka sanitārajā cirtē atļauts nesaglabāt egles, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo egļu bojāeja, lūdzam precizēt tā redakciju skaidri un nepārprotami.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Noteikumu projekts
19. Kaitēkļu invāzijas samazināšanai kaitēkļu invadētās egļu mežaudzēs var izvietot feromonu slazdus. Ja saglabājamo svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Iebildums
Rosinām dzēst noteikumu projekta 19.punktu, jo: 1) esošais formulējums par feromonu slazdu izvietošanu neko neregulē, turklāt feromonu lietošana nav paredzēta, piemēram, privātajam meža īpašniekam, neiesaistoties kompetentajām institūcijām, līdz ar to šis teikums varētu izraisīt daudz neizpratnes par slazdu lietošanu. 2) Aizsardzības pasākumus pret stumbra kaitēkļiem nosaka "Meža aizsardzības noteikumi" - nav nepieciešams šajos noteikumos to atkārtot vai noteikt kādu atšķirīgu regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Noteikumu projekts
20. Nacionālajā parkā egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā  šķērslaukuma, primāri saglabājot sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja,  ievērojot 37. un 47. punkta nosacījumus.
Iebildums
Vēršam uzmanību uz to, ka praksē ir pierādījies, ka mizgraužus nav iespējams efektīvi apkarot ar izlases cirti, turklāt vēl līdz minimālajam šķērslaukumam, kas atbilst kopšanas cirtes intensitātei. Turklāt sanitārās cirtes gadījumā mežaudzes šķērslaukumā ieskaita tikai nebojātos kokus, tādēļ nav loģiski salikt kopā šķērslaukuma nosacījumus ar sausu un bojātu koku saglabāšanas nosacījumiem.
Rosinām ierobežojumus attiecībā uz mizgraužu invadēto egļu ciršanu neattiecināt uz dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Noteikumu projekts
21. Nacionālā parka teritorijā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.
Iebildums
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 21.punktu, jo ekoloģisko koku iezīmēšana , uzmērīšana un mērījumu iesniegšana rada lielu administratīvo slogu, kāds nav paredzēts citās aizsargājamās teritorijās. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā. 
Piedāvātā redakcija
-
22.
Noteikumu projekts
23. Nacionālajā parkā ainavu cirti (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos, takās, gājēju ceļos un velosipēdu ceļos) atļauts veikt, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde.
Iebildums
Lūdzam aizstāt noteikumu 23.punktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju ar Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā Dabas aizsardzības pārvalde par ainavu cirti sniedz atzinumu nevis atļauju. Lūdzam svītrot attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta rakstisku atzinumu, jo divu atzinumu (DAP un eksperta) pieprasīšana ir liels administratīvais slogs. Lūdzam arī aprēķināt punkta radīto administratīvo slogu attiecīgi papildinot anotācijas 2.1.,  2.3. un 2.4.punktu.
Vienlaikus norādām, ka kokus elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem necērt ainavu cirtē, bet gan cita cirtē, kas atbilstoši Meža likumam ir cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai un dabas vērtību saglabāšanai.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Noteikumu projekts
27.6.2. monitoringa, zinātnisko pētījumu un meža inventarizācijas veikšanai;
Iebildums
Lūdzu, noteikt izņēmumu nacionālā meža monitoringa veikšanai, jo nacionālais meža monitoringu veic LVMI Silava saskaņā ar Meža likumu un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē nav sniegt atļaujas tā īstenošanai.
Tāpat aicinām svītrot vārdus "meža inventarizācija" , jo meža inventarizācijas veikšana ir zemes īpašnieka pienākums, kas noteikts Meža likumā.  Ņemot vērā, meži stingrā režīma zona ir valsts īpašums, kuru apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, tad šī norma nonāk arī pretrunā ar noteikumu 5.2.apakšpunktu. Tas nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus
Piedāvātā redakcija

27.6.2. monitoringa (izņemot nacionālā meža monitoringa) un zinātnisko pētījumu veikšanai;
24.
Noteikumu projekts
28. Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrās režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā vienu reizi mēnesī vienā un tajā pašā platībā. Lēmumu par postījumiem vai epizootiju izplatīšanās draudiem Valsts meža dienests iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei.
Iebildums
Lūdzu precizēt atļaujas izsniegšanas kārtību un saskaņot to ar 13.30.punktā minēto. Papildus informējam, ka Epizootijas izplatības draudu novērtēšana nav VMD kompetencē.
 
Piedāvātā redakcija
-
25.
Noteikumu projekts
28. Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrās režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā vienu reizi mēnesī vienā un tajā pašā platībā. Lēmumu par postījumiem vai epizootiju izplatīšanās draudiem Valsts meža dienests iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei.
Iebildums
Lūdzam aizstāt noteikumu projekta 28.punktā un anotācijas 1.3. apakšsadaļā vārdus "lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos" ar vārdiem "lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos" un vārdus "epizootiju izplatīšanās draudiem" ar vārdiem "sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu aizdomu gadījumiem".

Pamatojums:
Kopš 2021. gada 21. aprīļa spēkā ir jaunais dzīvnieku veselības normatīvais regulējums, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes  2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") un tai pakārtotie deleģētie un īstenošanas akti.
Saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu tiek ieviests jauns dzīvnieku infekcijas slimību sadalījums pa kategorijām kuru nosaka Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (turpmāk – regula 2018/1882).
Regulas 2018/1882 pielikumā ir uzskaitītas nozīmīgās dzīvnieku infekcijas slimības, kuru uzraudzības, kontroles un izskaušanas pasākumi ir harmonizēti starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to turpmāk Veterinārmedicīnas likumā lietotā termina “epizootija” vietā tiek lietots termins “A kategorijas infekcijas slimība”.
Saskaņā ar regulas 2018/1882 pielikumā noteikto, sevišķi bīstamajām infekcijas slimībām, jeb kādreiz sauktajām “epizootijām”, ir piešķirta A+D+E kategorija un tās ir šādas:
N.p.k.          A kategorijas infekcijas slimības nosaukums
1.                Mutes un nagu sērga
2.                Govju mēra vīrusa infekcija
3.                Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija
4.                Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija
5.                Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)
6.                Aitu bakas un kazu bakas
7.                Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija
8.                Kazu kontagiozā pleiropneimonija
9.                Āfrikas zirgu mēris
10.              Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)
11.              Klasiskais cūku mēris
12.              Īpaši patogēnā putnu gripa
13.              Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija
14.              Āfrikas cūku mēris
Piedāvātā redakcija
-
26.
Noteikumu projekts
31.21. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
Iebildums
MVR netiek administrēts valdaudzes vecums, bet valdošās koku sugas vecums - lūdzam labot.
Piedāvātā redakcija
-
27.
Noteikumu projekts
31.22.8. mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgu dabiskošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
Iebildums
Nav saprotami šajā punktā lietotie termini "mākslīgi izveidota mežaudze" un "ilglaicīga dabiskošana". Lūdzam precizēt, kādām pazīmēm mežaudzei jāatbilst, lai tajā būtu pieļauta mežsaimnieciskā darbība, kā arī kādi mežsaimnieciskie pasākumi šādās audzēs ir pieļaujami.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Noteikumu projekts
33. Dabas lieguma zonā, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai.
Iebildums
Meža likums nosaka, ka ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai apliecinājums nav nepieciešams. Šis būtu jānosaka GNP likumā nevis noteikumos.
Piedāvātā redakcija
-
29.
Noteikumu projekts
35. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā ietverts draudu izvērtējums un noteikts konkrēts apjoms un termiņš šo bojāto koku izvākšanai.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikt izcērtamo apjomu sanitārajā vienlaidus cirtē, jo sanitārā vienlaidus cirte tiek administrēta pēc platības, nevis pēc izcērtamā apjoma, tāpēc apjoma noteikšana uzskatāma kā lieks administratīvais slogs. Vienlaikus norādām, ka koku ciršanai  Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu nevis atļauju. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja koku ciršanai minēta arī noteikumu projekta 18. un 20.punktā  un 31.2.3.apakšpunktā.  Lūdzam svītrot arī  vārdus "un termiņš šo bojāto koku izvākšanai", jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 84.1.apakšpunktu saīsinātu termiņu var noteikt ciršanas apliecinājumā, izvērtējot konkrētās mežaudzes sanitāro stāvokli, ja tas nepieciešams apkārtējo mežaudžu aizsardzībai.
Piedāvātā redakcija
-
30.
Noteikumu projekts
37. Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē izlases veidā papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju atteikties no koku iezīmēšanas, uzmērīšanas un mērījumu iesniegšanas, kas rada lielu administratīvo slogu, kāds nav paredzēts citās aizsargājamās teritorijās. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.
Piedāvātā redakcija
-
31.
Noteikumu projekts
38. Lai nodrošinātu saimniecisko un cita veida darbību un pasākumu negatīvās ietekmes samazināšanu uz īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Iebildums
Lai arī, Zemkopības ministrijai pēc būtības nav iebildumu, ka Dabas aizsardzības pārvalde nepieciešamības gadījumā varētu noteikt sezonālus ierobežojumus saimnieciskai darbībai, tomēr uzskatām, ka normai ir jāpapildina. Noteikumos ir jānosaka kādos gadījumos pārvaldei būs tiesības noteikt sezonālo liegumu, kāds būs sezonas lieguma termiņš (maksimālais), kādas būs aizliegtās darbības un kā rīkoties zemes īpašniekiem vai citām personām, kas ir uzsākušas atļauto darbību.
Piedāvātā redakcija
-
32.
Noteikumu projekts
42.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju atteikties no izlases cirtes administrēšanas pēc mežaudzes koku krājas, jo tas rada papildus administratīvo slogu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem aktiem par koku ciršanu mežā izlases cirte tiek administrēta pēc palikušās mežaudzes šķērslaukuma. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.  
Piedāvātā redakcija
-
33.
Noteikumu projekts
43.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, bet pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju atteikties no izlases cirtes administrēšanas pēc mežaudzes koku krājas, jo tas rada papildus administratīvo slogu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem aktiem par koku ciršanu mežā izlases cirte tiek administrēta pēc palikušās mežaudzes šķērslaukuma. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.
Piedāvātā redakcija
-
34.
Noteikumu projekts
44.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas;
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju atteikties no izlases cirtes administrēšanas pēc mežaudzes koku krājas, jo tas rada papildus administratīvo slogu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem aktiem par koku ciršanu mežā izlases cirte tiek administrēta pēc palikušās mežaudzes šķērslaukuma. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.
Vienlaikus izsakām priekšlikumu terminu "baltalkšņu mežaudze" aizstāt ar terminu "mežaudze, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis".
Piedāvātā redakcija
-
35.
Noteikumu projekts
47. Dabas parka zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju atteikties no koku iezīmēšanas, uzmērīšanas un mērījumu iesniegšanas, kas rada lielu administratīvo slogu, kāds nav paredzēts citās aizsargājamās teritorijās. Ja norma tiek saglabāta, lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā.
Piedāvātā redakcija
-
36.
Noteikumu projekts
6. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
Priekšlikums
Praksē dažādi interpretēts un mulsinošs formulējums attiecībā uz gadījumiem, kad Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu - vai DAP pozitīvs atzinums nepieciešams visos gadījumos, kad VMD izsniedz koku ciršanas apliecinājumu, vai arī tikai īpašos gadījumos, piemēram, biotopu apsaimniekošanai, infrastruktūras ierīkošanai, noteiktos sanitāro ciršu gadījumos u.tml.
Kā arī nav konsekvences šo dokumentu nosaukumos Noteikumu projektā un Anotācijā - attiecībā uz Noteikumu 23., 24.punktiem -  Noteikumu projektā ir minēta DAP atļauja, bet Anotācijā - DAP atzinums.
Lūdzu skaidrus, viennozīmīgus formulējumus, kāds dokuments, kam kurā gadījumā ir jāsaņem.
Piedāvātā redakcija
-
37.
Noteikumu projekts
13.1. meža zemēs un īpaši aizsargājamajos biotopos, lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem). Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt visā noteikumu projektā terminu "mizgrauži", "kaitēkļi", "stumbra kaitēkļi" un "koku stumbra kaitēkļi" lietojumu un, ja nepieciešams precizēt.
Piedāvātā redakcija
-
38.
Noteikumu projekts
13.18. dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības);
Priekšlikums
Noteikumu projekta 13.18. apakšpunktā vārdus "amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības)" aizstāt ar vārdiem "makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums".
Piedāvātā redakcija
13.18. dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums);
39.
Noteikumu projekts
15.3. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra;
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt vai tiešām visā GNP teritorijā nepieciešams aizliegt koku ciršanu rekonstruktīvajā cirtē. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 33. punktam neproduktīvu egļu mežaudzi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var atzīt par neproduktīvām, ja šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav noteikts citādi. Patlaban, egļu astoņzobu mizgraužu masveida savairošanās laikā, neproduktīvas egļu mežaudzes ir īpaši apdraudētas un rekonstruktīvā cirte ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā būtu atļaujama.
Piedāvātā redakcija
-
40.
Noteikumu projekts
17. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu.
Priekšlikums
Lūdzam pārskatīt prasību par 25 ekoloģisko koku atstāšana ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, jo tā var būtiski apgrūtināt augsnes sagatavošanu pie meža atjaunošanas, īpaši slapjajos meža tipos
Piedāvātā redakcija
-
41.
Noteikumu projekts
22. Ja Nacionālā parka teritorijā galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka priežu audzēs 0,2 ha atvērums var nenodrošināt priedes atjaunošanās iespēju, tādēļ rosinām palielināt atvērumu lielumu līdz 0,3 ha.
Piedāvātā redakcija
-
42.
Noteikumu projekts
31.17. novietot Gaujas krastos kuģošanas līdzekļus, kā arī izkāpt krastā no kuģošanas līdzekļiem ārpus tam speciāli paredzētām un ierīkotām vietām, kas apzīmētas dabā, reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā un saskaņotas ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību,  zinātnisko izpēti, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu un makšķerēšanu.
Priekšlikums
Izvērtēt, vai norma nav pretrunā ar tauvas joslas izmantošanas nosacījumiem.
Aicinām, kā izņēmumus paredzēt arī negadījumus, ārkārtas situācijas, glābšanas darbu veikšanu.
Piedāvātā redakcija
-
43.
Noteikumu projekts
31.18. atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot, ja nepieciešams veikt meža atjaunošanu pēc vienlaidus sanitārās cirtes. Šajā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi;
Priekšlikums
Aicinām precizēt normu, pieļaujot, ka priežu tipos, īpaši nabadzīgākos meža tipos, mežs tiek atjaunots veidojot tīraudzes. Tādos meža tipos kā silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī – citas koku sugas var būt grūti ieaudzēt.
Piedāvātā redakcija

31.18. atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot, ja nepieciešams veikt meža atjaunošanu pēc vienlaidus sanitārās cirtes. Šajā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi, izņemot priežu audzes, kur paļaujams veidot tīraudzes, veicinot citu koku sugu piemistrojumu.
44.
Noteikumu projekts
31.22.3. kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas,  pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. 
Priekšlikums
Regulējuma vienkāršākai uztveršanai rosinām atsaukties uz 35.punktu, kas pēc būtības ir identisks, nevis formulēt atsevišķu punktu nedaudz atšķirīgā redakcijā.
Rosinām svītrot "un termiņš šo bojāto koku izvākšanai", jo saskaņā ar MK noteikumu "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 84.1..punktu saīsinātu termiņu var noteikt ciršanas apliecinājumā, izvērtējot konkrētās mežaudzes sanitāro stāvokli, ja tas nepieciešams apkārtējo mežaudžu aizsardzībai.
VMD vērš uzmanību uz to, ka tas neadministrē izcirsto koku apjomu.
Rosinām svītrot "(izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs)", jo saskaņā ar 15.2.6.punktu šajos objektos jau ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība.
Piedāvātā redakcija
-
45.
Noteikumu projekts
36. Dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, netiek piemēroti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
Priekšlikums
Rosinām noteikt pagarinātu atjaunošanas termiņu, nevis nenoteikt pavisam.
Piedāvātā redakcija
-
46.
Noteikumu projekts
36. Dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, netiek piemēroti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt, vai šajā punktā minētais nosacījums par meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasību neattiecināšanu mežaudzēs, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, nedublē 34.puntā noteikto. Aicinām svītrot šo punktu un nepieciešamības gadījumā precizēt 34.punktu.
Piedāvātā redakcija
svītrot punktu.
47.
Noteikumu projekts
37. Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē izlases veidā papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
Priekšlikums
Rosinām vienādot punkta redakciju ar 47.punktu, jo nav saprotams, kādēļ punkts attiecināts tikai uz sanitārajām izlases cirtēm, nevis uz sanitārajām cirtēm tāpat kā dabas parka zonā, jo neviens punkts neparedz, ka dabas lieguma zonā nedrīkstētu veikt sanitāro vienlaidus cirti jeb sanitāro cirti pēc VMD sanitārā atzinuma
Piedāvātā redakcija
-
48.
Noteikumu projekts
38. Lai nodrošinātu saimniecisko un cita veida darbību un pasākumu negatīvās ietekmes samazināšanu uz īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
Priekšlikums
Rosinām informēt par šo arī Valsts meža dienestu, lai uzraugošās institūcijas ir informētas par lēmumu, kas saistīts ar normatīvo aktu uzraudzību.
Piedāvātā redakcija
-
49.
Noteikumu projekts
44. Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
Priekšlikums
Rosinām neattiecināt izlases cirti 2 paņēmienos uz baltalkšņu audzēm.
Piedāvātā redakcija
-
50.
Noteikumu projekts
44.3. saglabā visus citu sugu kokus.
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt iespēju noteikt cik daudz citu koku sugu koki ir jāsaglabā, ja tādi mežaudzē ir, jo mežaudzes, kur valdošā koku suga ir baltalksnis, ir dažādas un pastāv iespēja, ka citu koku sugu koki veido vairāk kā pusi no mežaudzes šķērslaukuma, piemēram mežaudzes, kuras veido trīs un vairāk koku sugu. 
Piedāvātā redakcija
-
51.
Noteikumu projekts
46. Dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanā netiek attiecināti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
Priekšlikums
Rosinām noteikt pagarinātu atjaunošanas termiņu nevis to nenoteikt pavisam, jo pretējā gadījumā īpašnieks tiek atbrīvots no vispārēji noteiktas prasības izpildes.
Piedāvātā redakcija
-
52.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" risinājuma aprakstā vārdus "kurās ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības" aizstāt ar vārdiem "kurām ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums".
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk