Atzinums

Nosaukums ir šaurāks par noteikumu projekta regulējumu. Proti, nosaukums aptver tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 1. punktā noteikto deleģējumu (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts), bet neaptver pārējos jautājumus, kurus paredzēts regulēt noteikumos.
 

Noteikumu nosaukumu nepieciešams veidot atbilstošu noteikumu saturam, piemēram: "Valsts un pašvaldību institūciju amatu sistēmas noteikumi"vai"Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas sistēma, amatu klasificēšanas kārtība, amatu saimju līmeņu sadalījums pa mēnešalgu grupām un ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība"

Atbilstoši
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"
2.3. apakšpunktam normatīvā akta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Projektā vārds "iestāde" tiek lietots arī citā nozīmē (ne nozīmē "valsts un pašvaldību institūcija"), kas no juridiskās tehnikas viedokļa nav pareizi (viens termins lietojams vienā nozīmē).
 

Ieteicams neizmantot saīsinājumu "iestāde", bet citu, piemēram "institūcija".

Noteikumu projekta 14.punkts noteic valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata apraksta saturu. Amata apraksts atbilstoši noteikumu projekta 14.punktam tiek noformēts gan ierēdņiem, gan darbiniekiem. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumu projekta 1.5.apakšpunktu, nosakot, ka noteikumu nosaka arī darbinieka amata apraksta izstrādāšanas kārtību.

Izteikt noteikumu projekta 1.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.5.ierēdņa un darbinieka amata apraksta izstrādāšanas kārtību."

Amatu kataloga projekts neatrisina jautājumu, kas ir aktuāls esošajā normatīvajā regulējumā – daudzās saimēs nav iespējams klasificēt amatus, ievērojot hierarhisku secību - gan klasificējot pa līmeņiem, gan ņemot vērā katra līmeņa klasifikāciju konkrētā mēnešalgu grupā. Valsts pārvaldē visi amati tiek veidoti hierarhiskā secībā, kam būtu jāatspoguļojas arīdzen to klasifikācijā (saimes/apakšsaimes līmeņi), secīga mēnešalgu grupu noteikšana un no tā izrietošā mēnešalga

-

Atbilstoši
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"
3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Šāds liegums cita starpā noteikts tāpēc, ka, ja reiz kādu jautājumu ir regulējis augstāks orgāns, tad zemākam orgānam nav pilnvaru to regulēt. Teikums "Amatu katalogā ir sniegts amatu saimju un apakšsaimju apraksts, raksturīgie amatu nosaukumu piemēri, kā arī attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu saraksts" dublē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta otrās daļas pēdējo teikumu.

-

Nav saprotams, kāpēc jāierobežo darba grupas locekļu skaits. Nav arī saprotams, kāpēc vispār ir vajadzīgs regulējums par darba grupas izveidi, ja tādas izveide nav paredzēta kā pienākums, kā tas ir paredzēts šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs".
Iestādes vadītājs darba grupu var veidot neatkarīgi no tā, vai šāda iespēja ir paredzēta Ministru kabineta noteikumos, tāpēc šajā punktā ir vai nu paredzams pienākums veidot darba grupu, vai arī regulējums par darba grupas izveides iespēju ir svītrojams.

-

Pakļautība vienmēr ir tieša. Pakļautība var būt institucionāla vai funkcionāla.

14.6. tiešo (institucionālo) vadītāju un darba (funkcionālo) vadītāju

Ne projektā, ne tā anotācijā nav norādīts, kāda informācija amata aprakstā norādāma par amata mērķi. Praksē novērots, ka par amata mērķi norāda nodarbinātā uzdevumu kopsavilkumu, kas acīmredzot nav pareizi, jo ir lieki mērķī dublēt uzdevumus. Tāpēc projektā vai vismaz tā anotācijā būtu norādāms, kāda informācija amata aprakstā norādāma par amata mērķi.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunktam normatīvā akta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, tāpēc vārdi "padotības iestāde" aizvietojami ar vārdiem "padotībā esošā iestāde" atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotajai terminoloģijai.
Savukārt vārdkopu "padotībā esošā iestāde" var saīsināt uz "padotības iestāde"

19. Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un tās līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākās iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents


 

Nav skaidrs, kā var izveidot iestādē jaunu amatu, pirms tam to nekvalificējot. 

-

Noteikumu 19.punkts nosaka atbildīgo amatpersonu, kas nosaka katram amatam konkrētu saimi un līmeni. Tieslietu ministrijas ieskatā nav produktīvi un neatbilst mūsdienu prasībām par birokrātiskā sloga mazināšanu, noteikt, ka amatu klasifikācija ir jāsaskaņo ar augstāku iestādi, kurai, savukārt divu nedēļu laikā iesniegtā klasifikācija jāizvērtē. Šī prasība ir novecojusi un nepamatota mūsdienīgā laikmetā, kad virzāmies uz birokrātiskā sloga mazināšanu, kā arī visa informācija gan augstākajai iestādei, gan tālāk Valsts kancelejai par amatu klasifikāciju ir pieejama informācijas sistēmās.

-

Skatīt iebildumu pie 21.punkta. Tieslietu ministrijas ieskatā šāds process nav nedz mūsdienīgs, nedz produktīvs, kā arī veicina birokrātisko slogu.

-

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav saprotams iestāžu iedalījums atkarībā no amatpersonu (darbinieku) skaita, nosakot iedalījumu “liels” vai “mazs”. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieskatā šeit iedalījuma "liels" vai "mazs" kritērijam būtu jābūt iestādes ietekmes līmenim, proti, vai valsts pārvaldes iestādei ir nacionāla mēroga ietekme, Eiropas līmeņa ietekme vai pasaules līmeņa ietekme. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieskatā mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvalde ir maza un efektīva, iestādes lielums nedrīkst kalpot par šķērsli, klasificējot amatus.

-

aizstāt skaitli "1501" ar skaitli "1500", jo citādi bez regulējuma paliek iestāde, kurā ir tieši 1501 amatpersonu (darbinieku). Proti, šāda iestāde nav ļoti liela iestāde, jo 1501 ir vairāk par 1500, un nav arī īpaši liela iestāde, jo 1501 nav vairāk 1501.

-

Nav saprotams, kas ir domāts ar "unikālu kompetenci". To būtu nepieciešams skaidrot, lai novērstu nekorektu normas piemērošanu

-

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs konceptuāli nepiekrīt iedalījumam, kam par pamatu tiek ņemts iestādes veids, proti, iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamā budžeta izdevumu apmērs, jo katras konkrētās iestādes efektivitāte netiek mērīta piešķirtā finansējuma kontekstā vai arī pēc nodarbināto daudzuma. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieskatā šāds iedalījums nesekmē nosprausto ceļu uz mazu un efektīvas valsts pārvaldi, bet gan veicina atšķirīgas attieksmes veidošanos.

-

Ņemot vērā to, ka V līmenī noteiktos pienākumus lielās iestādēs veic viens konkrēts nodarbinātais, kuram tas noteikts amata aprakstā, nepieciešams paredzēt, ka 34.5. apakšpunkts attiecināms arī uz nodaļas atbildīgo speciālistu, kura kompetencē ietilpst V līmeņa pienākumi (piemēram, lielā iestādē). 

 

V līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, nodaļas (daļas) vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks vai jurists, juriskonsults (iepirkumu speciālists):

Ņemot vērā to, ka minētos pienākumus vismaz lielā iestādē veic viens konkrēts nodarbinātais, departamenta direktora vietnieks iepirkumu jomā, nepieciešams paredzēt, ka 34.6.apakšpunkts attiecināms arī uz iepirkumu jomu.

VI līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, nodaļas (daļas) vadītājs, departamenta direktora vietnieks nodrošinājuma vai iepirkumu jomā):

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām ( Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 44. punkts) saīsinājumā neizmanto abreviatūras.

-

Iestādei nav sava īpašuma. Īpašums ir publiskajai personai (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91. panta pirmā daļa). Vārdi "īpašuma un tās" svītrojami.

35. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji atbild par iestādes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Saimē ir šādi līmeņi:

Iestādei nav sava īpašuma. Īpašums ir publiskajai personai (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91. panta pirmā daļa). Svītrojams pirmais vārds "iestādes"

35.1.1. rūpējas par kārtību iestādes valdījumā vai lietošanā nodotajā valsts īpašumā, teritorijā, kā arī automašīnu novietnē;

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajai daļai valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu

37.5.6. pārstāv iestādi sarunās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.
 

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 44. punkts) saīsinājumā neizmanto abreviatūras.

-

Tāds veidojums kā "pamatstruktūrvienība" tālāk tekstā arī "apakšstruktūrvienība" projektā iepriekš nav minēts. Ieteicams izmantot Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra ieteikumos Nr. 2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība" lietotos formulējumus "augstāka līmeņa struktūrvienība" un "zemāka līmeņa struktūrvienība".

-

Projektā nav pieteikts saīsinājums "organizācija". Atbilstoši deleģējumam un 1. punktam projekta regulējums attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām (atbilstoši pieteiktajam saīsinājumam – iestādēm) nevis "organizācijām".

Turklāt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajai daļai valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu

-

Ņemot vērā to, ka minētos pienākumus atsevišķās iestādēs, kas nav ļoti liela iestāde, veic viens konkrēts nodarbinātais, nepieciešams paredzēt, ka 56.7. apakšpunkts attiecināms arī uz lielu iestādi. No iestādes lieluma nav atkarīga nodarbinātā atbildība, īpaši, norādītajā gadījumā. 

V A līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs) veic IV B līmenim noteiktos pienākumus lielā vai ļoti lielā iestādē:

Dokumenti (arī rēķini) neienāk un neiziet, bet tiek saņemti (saņemtie) vai nosūtīti (nosūtāmie).

-

Dokumentu pārvaldībā jau sen ir daudz vairāk un plašāki uzdevumi, nekā šeit ir definēts. Lietvedības vadītāji un vietnieki ir atbildīgi par  vairāku vienlaicīgu funkciju nodrošināšanu iestādē - piemēram, dokumentu pārvaldības funkcijas, arhīva funkcijas, IT atbalsta funkcijas sniegšanu TAP portāla un iestādes lietvedības sistēmas lietošanā, uzdevumu izpildes kontroles funkciju, kā arī veic iestādes un pat visa resora iestāžu drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkciju nodrošināšanu. Gan vadītāji, gan viņu vietnieki un lietveži piedalās dažādu informācijas sistēmu izstrādē, testēšanā, lietotāju atbalsta sniegšanā. Tāpēc nepieciešams šo apakšsaimi papildināt ar 21.6.apakšsaimes II līmeņa uzdevumiem. Otrs un lielākais iebildums ir tas, ka vajag nošķirt parasto lietvedības funkciju no sevišķās lietvedības, kas ietver daudz lielāku un būtiskāku kompetenci, atbildību, īpašas procedūras un bieži vien ir saistīta arī ar slepenības nodrošināšanu institūcijā. Līdz ar to ir nepieciešams katru līmeni dalīt apakšlīmeņos (A; B; C), kur vienā, piem. A līmenī ir parastā lietvedība, bet B līmenī, papildus A līmeņa uzdevumiem, ir sevišķās lietvedības funkcija. Ir nesamērojami salikt kopā šis abas funkcijas vienā atalgojuma šķērē, ņemot vērā to atbildību, zināšanas, īpašās procedūras, kas ir nepieciešamas veicot darbu ar klasificēto informāciju. 

Ievērojami paplašināt apakšsaimes amatu pienākumus, papildinot ar pienākumiem no 21.6 .apakšsaimes II līmeņa, kā arī 19.saimes pienākumiem, kas ir saistīti ar slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā. Nodalīt parasto dokumentu pārvaldību no sevišķās lietvedības kompetences, paredzot, ka attiecīgais līmenis tiek iekļauts 10 vai 11 mēnešalgu grupā.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs lūdz papildināt amatu uzskaitījumu iekavās ar amatu ““Čatbotu” treneris”,
 Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs paskaidro, ka, attīstoties elektroniskajiem pakalpojumiem digitālajā vidē, ir nepieciešams veidot jaunas profesijas, kas ir būtiskas iestādes pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Personas, kas teicami orientējas sniedzamo pakalpojumu klāstā un arī spēj nodrošināt informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, tādā veidā nodrošina procesu nepārtrauktību. No pašreizējās noteikumu redakcijas nav saprotams, kā šādu amatu klasificēt, tāpēc lūdzam papildināt 69.2. apakšpunktu.

Izteikt 69.2. apakšpunktu šādā redakcijā
"69.2. II līmenis (piemēram, sistēmanalītiķis, datubāzes analītiķis, vadošais informācijas sistēmu administrators, IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultants, "čatbotu treneris"):

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieskatā, lai sasniegtu mērķi - mazas organizācijas, kas realizē lielus nacionāla mēroga projektus un adekvāti klasificētu informācijas tehnoloģiju personālu, klasificējot amatus, būtu jāatsakās no kritērijiem “vada lielas vai ļoti lielas struktūrvienības darbu” un “vada ļoti lielas iestādes”.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām (tostarp Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 44. punkts) saīsinājumā neizmanto abreviatūras.

-

Daudzām amatu saimēm mainīti amata pienākumi un samazināta maksimāli nosakāmā mēnešalgas grupa, piemēram, iepriekšējai amatu saimei "Inženiertehniskie darbi" maksimālā mēnešalgas grupas bija 14, saskaņā ar noteikumu projektu maksimālā mēnešalgas grupa ir noteikta 12. Nav pamatojuma, kāpēc tik būtiski tiek samazināta maksimālā mēnešalgas grupa. Turklāt šāds samazinājums ietekmēs personāla mainību iestādē un neuzlabos atlīdzības konkurētspēju.

-

Atbilstoši I, II un III līmeņa amatu aprakstiem, ir grūti nošķirt, kurš tieši ir noteicošais elements, kas atšķir vienu līmeni no iepriekšējā.
Dažkārt nav saprotama parēja no vienkāršākā uz sarežģītāko, jo atsevišķi sarežģītāki uzdevumi noteikti zemāka līmeņa amatam, savukārt vieglāki (pat nejuridiski) uzdevumi paredzēti augstāka līmeņa amatam (sal., piemēram, 77.2.6. un 77.5.5. apakšpunktu, 77.2.4., 77.3.9., 77.4.5., 77.5.2. apakšpunktu, 77.3., 77.4., 77.5. apakšpunktu).

-

Ņemot vērā, ka:
1) iestādes neraksta sūdzības un iesniegumus, bet vēstules,
2) sūdzība ir viens no privātpersonas iesnieguma veidiem līdzās citiem šeit neminētiem iesniegumu veidiem (priekšlikums, jautājums),
apakšpunkta redakcija izsakāma jaunā redakcijā

77.2.3.  gatavo atbildes uz citu iestāžu vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

 

Metodiskās vadības organizēšana tiešā veidā nav saistīta ar jurista profesiju un kvalifikācijas prasībām. Nav saprotams, kāpēc šāds pienākums būtu paredzams šajā saimē. Metodisko vadību organizēt var arī persona bez juridiskās izglītības (piemēram, personāla speciālists).

-

Ņemot vērā to, ka iestādēs III līmenī noteiktos pienākumus veic ne tikai galvenais jurists vai vecākais juriskonsults, bet arī juriskonsults vai jurists, kā arī to, ka iestādē var nebūt gradācijas minētajiem amatiem, nepieciešams paredzēt, ka III līmenis attiecināms arī uz juriskonsultu un juristu.

III līmenis (piemēram, jurists, galvenais jurists, juriskonsults, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs):

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs lūdz papildināt 24.saimes III līmeņa amatu uzskaitījumu iekavās ar norādi uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāru un amatu veicēju pienākumu aprakstu ar norādi uz šādiem pienākumiem jeb kompetencēm:
- patstāvīgi pieņemt lēmumus un pārbaudīt subjekta atbilstību kādam no risku kritērijiem (piemēram, nodokļu risks - patstāvīgi sūtot informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks - patstāvīgi sūtīt informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam)
- informācijas pārbaude un izvērtēšana (piemēram, veikt patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi vai pārbaudīt komercreģistra subjekta atbilstību);
- pasākumu veikšana, kas saistīti ar kontroles un uzraudzības institūciju ziņojumu (piemēram, par informācijas par patiesajiem labuma guvējiem nesakritību ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem)
Mērķis: Novērtējot amata “valsts notārs” atbildību, nepieciešamās kompetences, pienākumu apjomu un šī amata veikšanai nepieciešamo specifisko zināšanu kopumu, nepieciešams veikt iepriekš minētās izmaiņas.

Izteikt 77.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"I77.3. " III līmenis (piemēram, galvenais jurists, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs)";
papildināt 77.3. apakšpunktu ar apakšpunktiem, nosakot;
"77.3.11.- patstāvīgi pieņem lēmumus un pārbauda subjekta atbilstību kādam no risku kritērijiem (piemēram, nodokļu risks - patstāvīgi sūta informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks - patstāvīgi sūta informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam);
77.3.12. - pārbauda un izvērtē informāciju (piemēram, pārbauda patieso labuma guvēju informāciju vai pārbauda komercreģistra subjekta atbilstību);
77.3.13. - veic pasākumus, kas saistīti ar kontroles un uzraudzības institūciju ziņojumu (piemēram, par informācijas par patiesajiem labuma guvējiem nesakritību ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem)."

Ņemot vērā, ka:
1) iestādes neraksta sūdzības un iesniegumus, bet vēstules,
2) sūdzība ir viens no privātpersonas iesnieguma veidiem līdzās citiem šeit neminētiem iesniegumu veidiem (priekšlikums, jautājums),
apakšpunkta redakcija izsakāma jaunā redakcijā

77.3.4. gatavo atbildes uz citu iestāžu vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

Ņemot vērā to, ka minētos pienākumus lielās iestādēs pilda ne tikai juridiskās nodaļas vadītājs, bet arī nodarbinātais, kura amata aprakstā ir noteikts amata pienākums aizvietot nodaļas vadītāju, nepieciešams attiecināt minēto normu arī uz minēto nodarbināto lielās iestādēs, attiecīgi papildinot apakšpunkta ievaddaļu. Ņemot vērā to, ka lielās iestādēs, juristi vai juriskonsulti veic III līmenī, kā arī atsevišķus IV līmenī noteiktos pienākumus, nepieciešams papildināt 77.4. apakšpunktu ar 77.4.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"77.4.7. veic III līmenī noteiktos pienākumus, kā arī IV līmenī noteiktos pienākumus;" 

IV līmenis (piemēram, juridiskās nodaļas vadītājs vai jurists (juriskonsults) ar aizvietošanas tiesībām lielā iestādē):
77.4.1. vada mazas vai vidējas juridiskās struktūrvienības (grupas) darbu;
77.4.2. vada un izvērtē ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus;
77.4.3. izstrādā tiesvedības stratēģiju un koordinē priekšlikumu sagatavošanu;
77.4.4. konsultē iestādes vadību un politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos;
77.4.5. pārstāv iestādi tiesā;
77.4.6. aizvieto struktūrvienības vadītāju, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vairākās tiesību vai politikas jomās;
77.4.7. veic III līmenī noteiktos pienākumus, kā arī IV līmenī noteiktos pienākumus;

Ņemot vērā to, ka minētos pienākumus atsevišķās iestādēs (lielās iestādēs) veic viens konkrēts nodarbinātais, kurš atbildīgs par minēto jomu un veic IV A līmenī noteiktos pienākumus, nepieciešams papildināt ievadteikumu, ka minētais attiecināms arī uz sabiedrisko attiecību vadītāju lielā iestādē.

IV A līmenis (sabiedrisko attiecību vadītājs (lielā iestādē), struktūrvienības vadītājs):

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieskatā no noteikumu projekta izklāsta secināms, ka, salīdzinot 79.3. apakšpunkta (III līmenis - vecākais komunikācijas speciālists, vadītāja vietnieks, vadītājs) regulējumu un 79.4. apakšpunkta (IV A līmenis - struktūrvienības vadītājs) regulējumu, 79.4. apakšpunkts ir piemērojams vienīgi gadījumos, kad iestādē ir izveidota attiecīga struktūrvienība un nodarbinātais ir tās vadītājs, proti, vada tam padotos nodarbinātos.
Līdz ar to mazā vai vidējā iestādē, kāda tostarp atbilstoši noteikumiem būtu arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurā ir tikai viens vai divi nodarbinātie, kas pilda komunikācijas pienākumus un kuram nav padoti citi nodarbinātie, šādam nodarbinātajam nevar piemērot IV A līmeni. Vienlaikus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka arī gadījumā, ja komunikācijas jomā nodarbinātajam nav padotībā esošu citu nodarbinātu, viņa pienākumos ietilpst tādas komunikācijas pamatlietas kā izstrādāt iestādes komunikācijas stratēģiju un veikt krīzes komunikāciju, kas ir tikai 79.4. apakšpunktā noteiktā IV A līmeņa nodarbināta kompetencē.
Ņemot vērā minēto, lai novērstu norādīto neatbilstību, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs lūdz precizēt projektu un novērst norādīto neatbilstību.
 

-

Kā minēts iepriekš, abreviatūras neizmanto

-

Kā jau minēts, valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu

-

Aicināms svītrot neliterāru vārdu (svešvārdu) "koučs"

-

Ņemot vērā to, ka minētos pienākumus lielā iestādē, kas nav ļoti liela vai īpaši liela iestāde, veic viens konkrēts nodarbinātais, kura amata pienākumos ietilpst  91.4. apakšpunktā noteiktie pienākumi, nepieciešams precizēt 91.4. apakšpunkta ievaddaļu, ka minētā norma attiecināma arī lielu iestādi, kurā konkrēts nodarbinātais veic minētos pienākumus (noteikts amata aprakstā).

III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē, kā arī:

Aicināms svītrot neliterāru vārdu (svešvārdu) "koučings"

-

Valsts probācijas dienests (turpmāk - VPD) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā tam noteikto funkciju ietvaros.

Minētais nozīmē, ka pamatā VPD nodarbinātie ietilpst 36. amatu saimē – politikas ieviesēji.

VPD funkcijas lokāli īsteno probācijas speciālisti, vecākie probācijas speciālisti un vadošie probācijas speciālisti – nodaļu vadītāji – katrs savas nodaļas darbības teritorijā.

VPD funkciju īstenošanu savas kompetences ietvaros nodrošina, pārrauga un koordinē vadošie probācijas speciālisti – nodaļu vadītāji nodaļas darbības teritorijā, reģionu vadītāji visa reģiona teritorijā, VPD vadītāja vietnieks funkciju jautājumos, centrālā aparāta departamentu vadītāji un nodarbinātie visas Latvijas griezumā (vienā, vairākās vai visās VPD funkciju jomās).

Izvērtējot jaunā amatu kataloga 36. saimes līmeņu aprakstus, secināms, ka tie lielākoties ir neatbilstoši un tikai ļoti vispārīgi pielāgojami VPD darba specifikai, lai gan lielākā daļa VPD nodarbināto (apmēram 370 amatpersonas (darbinieki)) atbilst 36. amatu saimei – politikas ieviešana.

Piemēram, VPD probācijas speciālists saskaņā ar amata aprakstu ikdienā:
organizē kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs izpildi;
organizē un vada izlīgumus;
uzrauga zema riska nosacīti notiesātas, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotas, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība;
vada sociālās rehabilitācijas un sociālās uzvedības korekcijas programmas;
vecākā probācijas speciālista pārraudzībā vada vidēja un augsta riska nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu un personu, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība, lietas;
vecākā probācijas speciālista pārraudzībā  sagatavo izvērtēšanas ziņojumus;
atbilstoši saņemtajam uzdevumam piedalās tiesas sēdēs un starpinstitūciju sanāksmēs.
Eksperimentāli, veicot probācijas speciālista amata pārkvalifikāciju, tika secināts, ka atbilstoši jaunajam amatu katalogam probācijas speciālists ir klasificējams 36. saimes II amatu līmenī, kas sevī ietver šādu aprakstu:

93.2.1.izstrādā procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu noteiktā nozarē;
93.2.2.kontrolē normatīvo aktu ieviešanas procedūru izpildi padotības iestādēs (teritoriālajās) struktūrvienībās;
93.2.3.apkopo informāciju par normatīvo aktu ieviešanas gaitu, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;
93.2.4.sniedz atzinumus par ministriju un citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem;
93.2.5.sagatavo atbildes uz citu iestāžu un privātpersonu vēstulēm, iesniegumiem vai sūdzībām;
93.2.6.konsultē juridiskās un fiziskās personas;
93.2.7.var pārraudzīt noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu;
93.2.8.var veikt metodisko darbu, vadīt vai organizēt mācības amatpersonām (darbiniekiem) noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātajās iestādēs;
93.2.9.var organizēt sabiedrības izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar iestādes pamatdarbību;

No minētā apraksta tikai 93.2.5., 93.2.6. un 93.Ņe2.9. apakšpunktos noteiktais lielākā vai mazākā mērā būtu attiecināms uz minēto grupu un nebūt nav galvenie pienākumi, kas to raksturotu.

Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz III un IV līmeni.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt 36. amatu saimes līmeņu aprakstus II, III un IV līmenī (VPD piedāvāto redakciju skatīt arī pie apakšpunktiem):

II līmeni (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts), papildinot ar 93.2.10.apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.2.10. īsteno iestādei noteiktas funkcijas konkrētas administratīvās teritorijas darbības ietvaros vai organizē darbu ar klientiem iestādei noteiktu funkciju ietvaros;".

III līmeni (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts), papildinot ar 93.3.7., 93.3.8. un 93.3.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.3.7. nepieciešama noteikta ilguma profesionālā pieredze, kas iegūta iestādē, lai varētu pildīt šī līmeņa aprakstā noteiktos uzdevumus;
93.3.8. piesaista un uztur sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem iestādes funkciju īstenošanā;
93.3.9. pārrauga citu amatpersonu (darbinieku) darbu vai pārrauga iepriekšējos līmeņos esošo amatpersonu (darbinieku) darbu;".

IV līmeni (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks), papildot ar 93.4.3. un 93.4.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.4.3. konsultē iestādes nodarbinātos un sabiedrības pārstāvjus noteiktā jomā, kā arī nodrošina praktisku atbalstu.
93.4.4. pārstāv iestādes viedokli un prezentē iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu;".
 

Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir nodrošināt nozares politikas ieviešanu konkrētā jomā, izstrādāt normatīvo aktu ieviešanas procedūras, apkopot un sniegt informāciju un ieteikumus par politikas ieviešanas procesu amatpersonām, kas plāno attiecīgās nozares politiku. Saimē ir šādi līmeņi:
93.1. I līmenis (piemēram, speciālists, eksperts):
93.1.1. palīdz amatpersonām, kas nodarbojas ar politikas ieviešanu, sniedzot tehnisku un informatīvu atbalstu;
93.1.2. veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus;
93.1.3. veic vienkāršus pienākumus, piemēram, informācijas apkopošanu, standarta dokumentu sagatavošanu, dokumentācijas kontroli;
93.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts):
93.2.1. izstrādā procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu noteiktā nozarē;
93.2.2. kontrolē normatīvo aktu ieviešanas procedūru izpildi padotības iestādēs (teritoriālajās) struktūrvienībās;
93.2.3. apkopo informāciju par normatīvo aktu ieviešanas gaitu, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;
93.2.4. sniedz atzinumus par ministriju un citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem;
93.2.5. sagatavo atbildes uz citu iestāžu un privātpersonu vēstulēm, iesniegumiem vai sūdzībām;
93.2.6. konsultē juridiskās un fiziskās personas;
93.2.7. var pārraudzīt noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu;
93.2.8. var veikt metodisko darbu, vadīt vai organizēt mācības amatpersonām (darbiniekiem) noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātajās iestādēs;
93.2.9. var organizēt sabiedrības izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar iestādes pamatdarbību;
93.2.10. īsteno iestādei noteiktas funkcijas konkrētas administratīvās teritorijas darbības ietvaros vai organizē darbu ar klientiem iestādei noteiktu funkciju ietvaros;
93.3. III līmenis (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
93.3.1. strādā ar sarežģītākiem jautājumiem;
93.3.2. pārzina vairākus nozares (apakšnozares) darbības virzienus;
93.3.3. piedalās citu iestāžu vai institūciju ar nozari saistītu dokumentu, projektu vai programmu izstrādē;
93.3.4. sniedz informāciju un pārskatus atbilstoši Ministru prezidenta pieprasījumiem;
93.3.5. pārstāv iestādes intereses attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām;
93.3.6. var sniegt atzinumus par Eiropas Savienības institūciju un citu starptautisko organizāciju sagatavotajiem ziņojumiem un dokumentiem;
93.3.7. nepieciešama noteikta ilguma profesionālā pieredze, kas iegūta iestādē, lai varētu pildīt šī līmeņa aprakstā noteiktos uzdevumus;
93.3.8. piesaista un uztur sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem iestādes funkciju īstenošanā;
93.3.9. pārrauga citu amatpersonu (darbinieku) darbu vai pārrauga iepriekšējos līmeņos esošo amatpersonu (darbinieku) darbu;
93.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks) veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
93.4.1. koordinē iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;
93.4.2. aizvieto struktūrvienības vadītāju;
93.4.3. konsultē iestādes nodarbinātos un sabiedrības pārstāvjus noteiktā jomā, kā arī nodrošina praktisku atbalstu;
93.4.4. pārstāv iestādes viedokli un prezentē iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu;
93.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks):
93.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;
93.5.2. vada politikas ieviešanu vienā apakšnozarē vai darbības jomā;
93.5.3. analizē situāciju struktūrvienības darbības jomā, identificē jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst papildu uzmanību normatīvo aktu ieviešanas procesā;
93.6. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks):
93.6.1. vada vienas lielas vai vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;
93.6.2. atbild par politikas ieviešanu noteiktā nozarē (apakšnozarē);
93.7. VII līmenis (piemēram, departamenta (pārvaldes) direktors, pārvaldes direktora vietnieks):
93.7.1. pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;
93.7.2. atbild par politikas ieviešanu vairākās nozarēs (apakšnozarēs).

Izvērtējot jaunā amatu kataloga 36. saimes līmeņu aprakstus, secināms, ka tie lielākoties ir neatbilstoši un tikai ļoti vispārīgi pielāgojami Valsts probācijas dienesta (turpmāk - VPD) darba specifikai, lai gan lielākā daļa VPD nodarbināto (apmēram 370 amatpersonas (darbinieki)) atbilst 36. amatu saimei – politikas ieviešana. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt II līmeni (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts) ar 93.2.10.apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.2.10. īsteno iestādei noteiktas funkcijas konkrētas administratīvās teritorijas darbības ietvaros (vai II variants – organizē darbu ar klientiem iestādei noteiktu funkciju ietvaros);"

 

II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts):

93.2.1. izstrādā procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu noteiktā nozarē;
93.2.2. kontrolē normatīvo aktu ieviešanas procedūru izpildi padotības iestādēs (teritoriālajās) struktūrvienībās;
93.2.3. apkopo informāciju par normatīvo aktu ieviešanas gaitu, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;
93.2.4. sniedz atzinumus par ministriju un citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem;
93.2.5. sagatavo atbildes uz citu iestāžu un privātpersonu vēstulēm, iesniegumiem vai sūdzībām;
93.2.6. konsultē juridiskās un fiziskās personas;
93.2.7. var pārraudzīt noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu;
93.2.8. var veikt metodisko darbu, vadīt vai organizēt mācības amatpersonām (darbiniekiem) noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātajās iestādēs;
93.2.9. var organizēt sabiedrības izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar iestādes pamatdarbību;
93.2.10. īsteno iestādei noteiktas funkcijas konkrētas administratīvās teritorijas darbības ietvaros vai organizē darbu ar klientiem iestādei noteiktu funkciju ietvaros;

Izvērtējot jaunā amatu kataloga 36. saimes līmeņu aprakstus, secināms, ka tie lielākoties ir neatbilstoši un tikai ļoti vispārīgi pielāgojami Valsts probācijas dienesta (turpmāk - VPD) darba specifikai, lai gan lielākā daļa VPD nodarbināto (apmēram 370 amatpersonas (darbinieki)) atbilst 36. amatu saimei – politikas ieviešana. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt III līmeni (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts) ar 93.3.7., 93.3.8. un 93.3.9 apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.3.7. nepieciešama noteikta ilguma profesionālā pieredze, kas iegūta iestādē, lai varētu pildīt šī līmeņa aprakstā noteiktos uzdevumus;
93.3.8. piesaista un uztur sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem iestādes funkciju īstenošanā;
93.3.9. pārrauga citu amatpersonu (darbinieku) darbu vai pārrauga iepriekšējos līmeņos esošo amatpersonu (darbinieku) darbu;".
 

III līmenis (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
93.3.1. strādā ar sarežģītākiem jautājumiem;
93.3.2. pārzina vairākus nozares (apakšnozares) darbības virzienus;
93.3.3. piedalās citu iestāžu vai institūciju ar nozari saistītu dokumentu, projektu vai programmu izstrādē;
93.3.4. sniedz informāciju un pārskatus atbilstoši Ministru prezidenta pieprasījumiem;
93.3.5. pārstāv iestādes intereses attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām;
93.3.6. var sniegt atzinumus par Eiropas Savienības institūciju un citu starptautisko organizāciju sagatavotajiem ziņojumiem un dokumentiem;
93.3.7. nepieciešama noteikta ilguma profesionālā pieredze, kas iegūta iestādē, lai varētu pildīt šī līmeņa aprakstā noteiktos uzdevumus;
93.3.8. piesaista un uztur sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem iestādes funkciju īstenošanā;
93.3.9. pārrauga citu amatpersonu (darbinieku) darbu vai pārrauga iepriekšējos līmeņos esošo amatpersonu (darbinieku) darbu;

 

Kā jau minēts, valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu

-

Izvērtējot jaunā amatu kataloga 36. saimes līmeņu aprakstus, secināms, ka tie lielākoties ir neatbilstoši un tikai ļoti vispārīgi pielāgojami Valsts probācijas dienesta (turpmāk - VPD) darba specifikai, lai gan lielākā daļa VPD nodarbināto (apmēram 370 amatpersonas (darbinieki)) atbilst 36. amatu saimei – politikas ieviešana. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt IV līmeni (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks) ar 93.4.3. un 93.4.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"93.4.3. konsultē iestādes nodarbinātos un sabiedrības pārstāvjus noteiktā jomā, kā arī nodrošina praktisku atbalstu;
93.4.4. pārstāv iestādes viedokli un prezentē iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu;”.

 

IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks) veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
93.4.1. koordinē iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;
93.4.2. aizvieto struktūrvienības vadītāju;
93.4.3. konsultē iestādes nodarbinātos un sabiedrības pārstāvjus noteiktā jomā, kā arī nodrošina praktisku atbalstu;
93.4.4. pārstāv iestādes viedokli un prezentē iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu;

Noteikumu projekta 93.6. apakšpunkts attiecībā uz VI līmeni noteic divus kritērijus. Lai tiesību norma būtu skaidra un nepārprotama, lūdzam precizēt redakciju vai sniegt skaidrojumu anotācijā attiecībā uz 93.6. apakšpunktu par to, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka minētais līmenis piemērojams, ja izpildās viens no kritērijiem.
 

VI līmenis (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks):

Nav pamata izdalīt atsevišķu līmeni Pārresoru koordinācijas centra struktūrvienības vadītājam, jo pamatpienākumi, kas ir definēti, kā papildus faktiski atbilsts/ietilpst iepriekš definētā līmeņa noteiktos pamatpienākumos, savukārt uzdevumi, kas noteikti saistībā ar iespēju aizvietot iestādes vadītāju ir jau atrunāti saime "Administratīvā vadība";
Papildus vēršam uzmanību, ka arī "Pārresoru koordinācijas centra nolikums" iestādes darbībā neparedz nekādu īpašu, specifisku un sarežģītāku uzdevumu izpildi, līdz ar to nav pamata noteikt iestādes pamatdarbības darbiniekiem īpašu atlīdzības noteikšanas līmeni. 

Izslēgt noteikto līmeni

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka projektā gan ir sniegti kritēriju tam, lai iedalītu iestādes, bet vienlaikus, nav sniegts skaidrojums par to, pēc kādiem kritērijiem klasificēt projektu, piemēram, kādiem kritērijiem ir jāizpildās, lai projektu varētu klasificēt kā lielu vai vidēji sarežģītu. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar kritērijiem, pēc kādiem klasificēt projektus.

-

Spēkā esošajā Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā tulkotāji ir 42.1. saimes II līmenī, savukārt redaktori ir 9. saimes II līmenī, līdz ar to tulkotāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu. Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamentā ir divas amata vietas tulkotājiem, taču bieži vien tulkotājiem ir jāveic arī redaktora pienākumi. Centrs izmanto līgumtulkotāju un līgumredaktoru pakalpojumus, bet bieži ir situācijas, kad tulkojumus pakalpojumu sniedzējiem nevaram izdot rediģēšanai teksta terminoloģijas specifikas vai budžeta taupīšanas nolūkos, līdz ar to centra štata tulkotāji ir spiesti arī rediģēt, tajā skaitā apjomīgus un sarežģītus tekstus. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes oficiālos tulkojumus, centra tulkotāji veic līgumtulkotāju un līgumredaktoru darbu vērtēšanu un konsultēšanu – tas ir augsti kvalificēts darbs, kas ievērojami pārsniedz esošās tulkotāja amata prasības. Centra tulkotāji izstrādā arī tulkošanas metodoloģiju un vadlīnijas.
Valsts valodas centra tulkotāji nodrošina Latvijas Republikas tiesību aktu oficiālo tulkojumu pieejamību ārzemju partneriem, steidzamības kārtā tulko prioritāros ar Covid-19 saistītos tiesību aktus un to grozījumus, nodrošina ministrijām tulkojumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kas nepieciešami Moneyval rekomendāciju ieviešanai, kā arī veic starptautisko tiesību aktu, tai skaitā starptautisko līgumu, tulkojumus.
Līdz ar to centrs pievieno iebildumu attiecībā uz III līmeni un piedāvā šī līmeņa prasību papildinājumu: papildināts 109.3. apakšpunkts; ierosinām pēc 109.3.2. apakšpunkta ievietot jaunu 109.3.3. apakšpunktu; pievienots jauns 109.3.8. un 109.3.9. apakšpunkts.

109.3. III līmenis (piemēram, tulks (sinhronai tulkošanai vienā vai vairākās svešvalodās), vecākais tulkotājs) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
109.3.1. secīgi vai sinhroni tulko tekstu no vienas svešvalodas dzimtajā valodā vai no vienas svešvalodas citā svešvalodā;
109.3.2. veic individuālu sinhronu tulkošanu (tulkošanu blakussēdētājam – čuksttulkošanu);
109.3.3. veic oficiālus Latvijas Republikas un starptautisko tiesību aktu tulkojumus;
109.3.4. tulko sinhroni, izmantojot tehniku: austiņas, mikrofonu;
109.3.5. nodrošina tulkojuma precizitāti, stilistisko atbilstību oriģinālam, adekvātu terminoloģijas lietojumu;
109.3.6. regulāri seko līdzi terminoloģijas un valodas attīstībai, jaunākajiem pētījumiem kultūras antropoloģijā, etnopsiholoģijā, psiholingvistikā;
109.3.7. ievēro tulkojamo tekstu konfidencialitāti atbilstoši noteiktajām starptautiskajām prasībām, tas ir, ievēro tulka profesionālās ētikas kodeksu;
109.3.8. vērtē, konsultē un uzrauga citu tulkotāju darbus, sadarbojas ar valodas speciālistiem un terminologiem jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā;
109.3.9. izstrādā tulkošanas metodoloģiju un vadlīnijas.

Mūsdienu prasības (strauja tehnoloģiju ienākšana ikdienas darbā, darbs attālināti, milzīga informācijas aprite) konkrētu amata pienākumu izpildītāju ikdienas darbā ir ienesušas virkni jaunu nosacījumu, lai nodarbinātais iekļautos ikdienas darba ritmā un kvalitatīvi veiktu darba pienākumus, vienlaicīgi nodrošinot virzību uz efektīvu valsts pārvaldi. Amatu katalogā saimju/apakšsaimju aprakstos daļēji tiek atspoguļotas esošās tendences, kas tiek izvirzītas konkrēto amata pienākumu veicējiem, bet tās vairs nekolerē ar noteiktajām mēnešalgu grupām, kuras ir noteiktas saimes/apakšsaimes konkrētajam līmenim. Virknei saimju/apakšsaimju līmeņiem tiek mainītas un pazeminātas mēnešalgu grupas. VK kā vienu no veikumiem, izstrādājot jaunu Amatu katalogu, min amatu līmeņu vērtējumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tie atrodas pareizā mēnešalgu grupā. Šis apgalvojums šobrīd ir apšaubāms, jo netiek sniegta informācija, kas ir “pareiza mēnešalgu grupa”, no kā tas izriet utml. Pie šāda risinājumu tiek demotivēti darbinieki, jo neizprot izveidoto sistēmu, kas savukārt neveicina virzību uz efektīvu, nelielu valsts pārvaldi. Kā arī mēnešalgu grupas konkrētas saimes līmeņiem netiek noteiktas secīgi, kas arīdzan veicina neizpratni un pārliecību par sistēmas pareizību.

-

Apakšpunktu izklāstu ieteicams veidot atbilstoši projekta regulējuma izklāsta secībai un virsrakstu formulējumiem (papildus ieteicams mainīt vietām 5. un 6. nodaļas izklāstu).

-

Atbilstoši deleģējumam (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 2. punkts) vienota amatu klasifikācijas sistēma nosakāma visās institūcijās, nevis katrā atsevišķi. Pašreizējā redakcijā sanāk, ka "vienota klasificēšanas sistēma" nosakāma katrā iestādē.

vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas un saskaņošanas kārtību institūcijās

 

Neviennozīmīgi saprotams teikums "Amatu katalogs ir iestādē izveidoto amatu sistematizēts apkopojums". Amatu katalogā apvienots valsts pārvaldē izveidojamo amatu veidu apkopojums, bet pēc šīs redakcijas var saprast, ka amatu katalogs ir konkrētā iestādē izveidoto amatu sistematizēts apkopojums

Amatu katalogs ir institūcijās izveidoto amatu sistematizēts apkopojums

Saīsinājums piesakāms, pirmo reizi lietojot saīsināmo vārdkopu.

Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs (turpmāk – saime) un apakšsaimēs (turpmāk – apakšsaime). Saime ir amatu kopums, kam atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Apakšsaime ir amatu kopums ar šaurāku, bet atbilstoši pamatfunkcijai skaidri nošķiramu specializāciju

Nodaļas nosaukums precizējams atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 2. punktam, kas nosaka deleģējumu Ministru kabineam noteikt "vienotu amatu klasifikācijas sistēmu".

Amatu klasificēšanas sistēma

Ieteicams aizstāt vārdu "nolikums" ar vārdu "reglaments", jo iestādes nolikumā neietver struktūrvienību kompetenci, savukārt reglamentā ietver, tāpēc vārds reglamenta regulējums amata klasificēšanā ir daudz svarīgāks par iestādes nolikumu.

Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata aprakstus, amatu sarakstu, iestādes reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta darba pienākumus


 

Punktā vārds "iestāde" nav lietots tādā nozīmē, kādā tas pieteikts 1. punktā.
Tāpat, ievērojot deleģējumu (Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmā daļa) un projekta 1.5. apakšpunktā lietoto formulējumu, aiz vārda "iestādē" lietojams vārds "ierēdņa"

-

formulejums saskaņojams ar projekta 1.5. apakšpunktā lietoto formulējumu

-

Papildināt ar "apakšsaimi". Vismaz tālākajos punktos ir minēta amata klasifikācija ne tikai saimē, bet arī apakšsaimē

14.5. amata klasifikāciju (saimi (apakšsaimi) un līmeni)

Aizvietojams ir jebkurš amats. Ieteicams lietot tādu formulējumu, kāds lietots projekta 2. pielikumā, tas ir, norādāma būtu nevis aizvietojamība, bet amats, kuru aizvieto, un amats, kurš aizvieto.

-

Ne projektā, ne tā anotācijā nav skaidrots, pēc kādiem kritērijiem nosakāma "pienākumu nozīmība". Lūgums tos skaidrot

-

Precizēt Valsts kancelejas vadītāja amata nosaukumu atbilstoši Valsts kancelejas nolikumam

19. Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un tās līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākās iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir augstākas un ir augstākās iestādes. Vai šeit tiešām ir domāta "augstākā iestāde" (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 31. panta otrā daļa)?

-

Paredzēt, ka amata klasificēšanu veic, izveidojot amatu, nevis pēc tā izveides

-

Projektā nav tiešā tekstā definēti "amatu klasificēšanas principi", tāpēc skaidrības un nepārprotamības nolūkā ierosināms atsaukties uz projekta 2. nodaļu.

-

Šajā un citos projekta punktos, kur lietots termins "augstākā iestāde" būtu izvērtējams, vai tiešām ir domāta augstākā iestāde vai tomēr augstāka iestāde

-

Latviešu valodā terminus svešvalodā parasti raksta slīprakstā, tāpēc ieteicams vārdus "Microsoft Excel" rakstīt slīprakstā

-

Projektā nav tiešā tekstā definēti "amatu klasificēšanas principi", tāpēc skaidrības un nepārprotamības nolūkā ierosināms atsaukties uz projekta 2. nodaļu.

-

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11.p. (1) pēdējais teikums nosaka, ka "amatu saimi un līmeni nosaka, kā arī klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas)". Līdz ar to rodas jautājums, vai šo punktu projektā vispār vajag

-

Formulējumam "un (vai)" ir vājas disjunkcijas nozīme, ko izsaka ar saikli "vai", tāpēc šos vārdus ieteicams aizstāt ar vārdu "vai"

-

Šeit minēto amatu procentuālais ierobežojums nozīmē, ka šādu amatu nedrīkst veidot ļoti mazās iestādēs, kā arī mazās iestādēs, kurās ir 10–­20 amatpersonas (darbinieki), tomēr tieši šādās iestādēs (mazākajās iestādēs) varētu pastāvēt nepieciešamība pēc šādiem ekspertiem, tāpēc būtu izvērtējams, vai šādu amatu izveide pamatoti liegta mazākajās iestādēs

-

Ieteicams izmantot likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" lietoto terminu "masu informācijas līdzeklis" nevis sarunvalodā lietoto terminu "mediji"

-

Šādā redakcijā (arī turpmāk tekstā citos līdzīgos gadījumos) sanāk, ka pienākumus veic līmenis nevis nodarbinātais. Lietojama domuzīme

33.4. III B līmenis (lielas un ļoti lielas iestādes vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus lielā un ļoti lielā pašvaldības iestādē

 

Ieteicams precizēt, par kādu vadītāju ir runa: "tiešo vadītāju", kas var būt arī citas saimes pārstāvis, vai augstāka līmeņa vadītāju šīs pašas apakšsaimes ietvaros.

-

Formulējumam "un (vai)" ir vājas disjunkcijas nozīme, ko izsaka ar saikli "vai", tāpēc šos vārdus ieteicams aizstāt ar vārdu "vai"

-

Formulējumam "un (vai)" ir vājas disjunkcijas nozīme, ko izsaka ar saikli "vai", tāpēc šos vārdus ieteicams aizstāt ar vārdu "vai"

Priekšlikums attiecas uz visiem turpmākiem gadījumiem, kad lietots šāds formulējums

38.3.2. sagatavo dokumentu projektus studiju un tālākizglītības programmu licencēšanai un akreditēšanai vai apstiprināšanai;

Šāds "pienākums" vairāk izskatās pēc uzdevuma novērtēšanas periodam, nevis amata pienākuma. Izvērtējama redakcija

-

Kas ir domāts ar "orgnaizāciju"? Ārstniecības iestāde?

-

Vārds "oficiālo" svītrojams, jo valstij nav "neoficiālo" amatpersonu

-

Aiz vārda "saistīti" lietojams prievārds "ar".

-

Līgumi nevienam neko nepieprasa, bet līgumos kaut ko nosaka

50.2.1. tulko juridiskos tekstus un dokumentus svešvalodā, ja tas noteikts pārrobežu līgumos;

Apakšfunkciju vai funkciju, vai uzdevumu nav iespējams vadīt. Vadīt var funkcijas izpildi

-

Būtu nepieciešams precizēt normatīvo aktu jomu. Un droši vien, ka runa ir par normatīvo aktu projektiem.

-

Vai nebūtu pareizi aizstāt vārdus "izpildes kontroli" ar vārdiem "izpildi un kontroli"? Citādi sanāk, ka šajā saimē ietilsptošie amati tikai kontrolē, bet ne izpilda.

-

Vai nav jābūt "veic III līmeni noteiktos pienākumus"?

-

Vai nav domāts "veic III līmenim noteiktos pienākumus"?

-

Diferencēt padomnieku amatus rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās.
Papildināt noteikumus ar jaunu – 111.7.punktu.

“111.7. V līmenis (apgabaltiesas padomnieks):111.7.1.analizē apgabaltiesas judikatūru;111.7.2.veic zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams apgabaltiesas darbības nodrošināšanai;111.7.3.piedalās apgabaltiesas nolēmumu izstrādē sarežģītās lietās;111.7.4.pārstāv apgabaltiesas konferencēs, darba grupās;111.7.5.piedalās normatīvo aktu izstrādē.”

Diferencēt padomnieku amatus rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās.

111.6. punktā aizstāt tekstu “apgabaltiesas” ar tekstu “rajona (pilsētas) tiesas”.

No projekta struktūras un pārskatāmības viedokļa būtu ieteicams šo nodaļu izteikt kā 5. nodaļu, bet 5. nodaļu kā 6. nodaļu

-

Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā ir paredzēts nodrošināt jaunās darba samaksas ieviešanu ar 01.07.2022., ja amatu klasifikācijas pārskatīšana jānodrošina līdz 31.12.2022. 

-

Ieteicams noteikt nevis konkrētu datumu, bet termiņu pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas. Piemēram, sešu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.

-