Atzinums

Ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Rimšēvičs pret Latviju izdarīto secinājumu, ka Latvijā nav pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, lai apstrīdētu aizturēšanas pamatotību un tiesiskumu gadījumā, kad persona tiek atbrīvota pirms aizturēšanas termiņa beigām (Rimšēvičs pret Latviju, iesniegums Nr.56425/18, 2022.gada 10.novembra spriedums, 77.rindkopa), aicinām izvērtēt, vai ierosinātā Kriminālprocesa likuma 41., 63. un 286.panta redakcija, kas paredz iespēju iesniegt sūdzību par “aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu” nav pārāk šaura. Proti, aicinām izvērtēt, vai šīs normas nodrošinātu personām iespēju apstrīdēt aizturēšanas pamatotību un tiesiskumu. Gadījumā, ja šīs normas paredzētajā redakcijā tādu iespēju nenodrošinātu, lūdzam izvērtēt iespēju paplašināt normu tvērumu attiecībā uz sūdzību iesniegšanu par personas aizturēšanas pamatotību un tiesiskumu, lai atbildētu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētajiem trūkumiem.

-

Aicinām precizēt Kriminālprocesa likuma 478.panta 2.¹ daļu, paskaidrojot, ka Augstākā tiesa var lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai konsultatīvu atzinumu par būtiskiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem.

Ja konkrētās lietas izspriešanai Augstākajai tiesai ir nepieciešams Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvais atzinums par būtiskiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem, tiesa nosūta Eiropas Cilvēktiesību tiesai neskaidro jautājumu motivēta lēmuma formā. Vienlaikus tiesa var apturēt tiesvedību krimināllietā līdz konsultatīvā atzinuma saņemšanai.

1. Anotācijā, skaidrojot Kriminālprocesa likuma papildināšanu ar 153.¹ pantu un 413.pantu, iekļauta atsauce uz “rokasgrāmatu” par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu, norādot, ka ECT prakse neesot viendabīga un neesot arī konstatējami konkrētajiem, proti, ar valsts drošības iestāžu amatpersonu identitātes aizsardzību saistītajiem, identiski lietas apstākļi. Šajā saistībā vēršam uzmanību, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas izstrādātā rokasgrāmata ir judikatūras apkopojums, kas nav juridiski saistošs Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Turklāt arī no šīs rokasgrāmatas iespējams identificēt vairākus principus attiecībā uz anonīmu liecinieku pratināšanu, tostarp situācijās, kad nepieciešams aizsargāt liecinieka (speciālā aģenta) identitāti. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt piedāvāto normu atbilstību ECK 6.panta prasībām, tostarp anotācijā iekļaujot atsauces uz konkrētām Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām, piemēram, saistībā ar liecinieku, kas ir valsts drošības iestāžu amatpersonas, anonimizāciju un nopratināšanu aicinām skatīt Van Mechelen un citi pret Nīderlandi, iesniegumi Nrs.21363/93; 21364/93; 21427/93; 22056/93, 1997.gada 23.aprīļa spriedums, 49.-57.rindkopa; Bátěk un citi pret Čehiju, iesniegums Nr.54146/09, 2017.gada 12.janvāra spriedums, 46.rindkopa; Van Wesenbeeck pret Beļģiju, iesniegumi Nrs.67496/10; 52936/12, 2017.gada 23.maija spriedums, 100-101.rindkopa.

Turklāt, ņemot vērā, ka anotācijā iekļautas atsauces uz nepieciešamību veidot piedāvāto regulējumu pašreizējo ģeopolitisko apstākļu dēļ (kontekstā), lai aizsargātu nacionālās drošības intereses, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kā tiks nodrošināta normu vēlāka izvērtēšana, mainoties ģeopolitiskajiem apstākļiem.

2. Lūdzam aktualizēt anotācijas sadaļu par Kriminālprocesa likuma 478.panta grozījumiem, kas saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16.protokolam (Protokols). Vēršam uzmanību, ka 2025.gada 6.novembrī stājās spēkā likums “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, savukārt 2025.gada 25.novembrī tika iesniegts ratifikācijas raksts par Latvijas pievienošanos Protokolam. Atbilstoši Protokola 8.panta 2.punktam tas attiecībā uz Latviju stāsies spēkā 2026.gada 1.martā.

3. Visbeidzot lūdzam papildināt anotācijas 5.sadaļu ar atzīmi, ka piedāvātie grozījumi skar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantā un 6.pantā garantētās tiesības, kā arī sniegt izvērtējumu piedāvāto grozījumu atbilstībai šīm normām, ņemot vērā 1.punktā sniegtos ECT nolēmumus (ECK 6.pants) attiecībā uz liecinieku pratināšanu, kā arī ECT secinājumus lietā Rimšēvičs pret Latviju (ECK 5.pants) attiecībā uz aizturēšanas pamatotības kontroli.
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.12.sadaļu par ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību, ņemot vērā, ka ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem tiek radīta pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām. Proti, grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz noteikt efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, lai apstrīdētu aizturēšanas pamatotību gadījumā, kad persona tiek atbrīvota pirms aizturēšanas termiņa beigām, tādējādi aizpildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā Rimšēvičs pret Latviju konstatēto robu Latvijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz aizturēšanas tiesiskuma pārbaudi.

-