Atzinums

Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekta 3.panta trīspadsmitajā daļā ir ietverts regulējuma priekšlikums, ka Ekonomikas ministrija nodrošina atbalstu būvniecības jautājumos Rail Baltica projekta īstenošanai. Lūdzam skaidrot anotācijā, kas šī likumprojekta ietvaros tiek sagaidīts no Ekonomikas ministrijas. Vēršam uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija būvniecības procesa ietvaros nav tiesīga kādam dot saistošus norādījumus.
 

-

No Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekta 5.panta ceturtajā un piektajā daļā ietvertā regulējuma priekšlikuma izriet, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB) būs tiesīgs izskatīt publiskus vai civiltiesiskus strīdus par tehnisko noteikumu atbilstību likumam. Nav skaidrs arī paredzētās jaunās funkcijas apjoms. Vēršam arī uzmanību uz to, ka BVKB kompetencē (valsts būvvaldes funkcijas) līdz šim nav bijuši šādi jautājumi un, ņemot vērā tehnisko noteikumu izdevēju dažādību un situāciju dažādību, nav iespējams pat šobrīd aplēst nepieciešamo speciālistu loku un viņu kompetences, lai pat teorētiski varētu apsvērt šādas funkcijas paredzēšanu. Lai izvērtētu Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības nepieciešamas speciālas inženiertehniskās zināšanas, BVKB nav speciālistu ar šādām specifiskām zināšanām, būtu nepieciešama ekspertu piesaiste. Likumprojektā nav arī paredzēts finansējums un tā avots šādai papildus BVKB funkcijai. 
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka BVKB ir tikai viena no valsts būvvaldēm. No likumprojekta anotācijas nav saprotams kāpēc konkrētā funkcija netiek uzticēta, piemēram, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcijai, kura arī ir viena no valsts būvvaldē un kurai ir jau šobrīd papildus kompetence valsts pārvaldes funkciju īstenošana dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas uzraudzībā un kontrolē (sk. Ministru kabineta 04.01.2005. noteikumu Nr.14 “Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums” 2.punktu).

-

Vēršam uzmanību uz to, ka šāda prasība ir lieka. Ja būvniecības ierosinātājs ir iesniedzis būvvaldē būvprojektā, tad nav pamats uzskatīt, ka būvniecības ierosinātājs nav piekritis būvprojektā ietvertajam.
 

-

Nav saprotams kas ar šo daļu domāts. Būvprojekta izmaiņas ir vairāku veidu gan tādas, kas jāskaņo ar būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas, gan tādas, kuras nav jāskaņo ar būvvaldi. To kāds ir saskaņošanas process nosaka Būvniecības likums un Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Skaidrot ar kādu mērķi ir iekļauts šis punkts likumprojektā.

-

Ja būvprojekta izmaiņas tiek izstrādātas un saskaņotas BIS, tad noteiktajos gadījumos ekspertīzes atzinums ir pievienojams BIS. Ja process notiek ārpus BIS, tad ekspertīzes atzinums pievienojams būvprojekta izmaiņām ārpus BIS.

-

Nepamatoti izslēgta ugunsdrošības risinājumu ekspertīze (piemēram, ēkām).
Priekšlikums ņemt vērā Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.530 "Dzelzceļa būvnoteikumu" 29.1.apakšpunktu un 29.3.apakšpunktu.

-

Iztrūkst vārds izdara "atzīmi" par projektēšanas nosacījumu izpildi. 

-

Būvprojekts ir BIS vai papīrā būvvaldē un otrreiz nekur nav jāiesniedz.

-

Pievienot atbildīgo būvdarbu vadītāju aizvietotāju un atbildīgo būvuzraugu aizvietotāju.

5) informāciju par atbildīgo būvdarbu vadītāju vai tā aizvietotāju un būvuzraugu vai tā aizvietotāju (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš un līguma summa);
 

Rindkopa atkārtojas. "Spēkā esošajā būvniecības jomas regulējumā sagatavošanās darbu veikšanai kā pamats ir darbu veikšanas projekts, veicamie darbi tiek reģistrēti būvdarbu žurnālā sertificēta būvdarbu vadītāja vadībā. Šāds regulējums pieļauj sagatavošanās darbu vai pagaidu būvju uzsākšanu pēc atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas, kas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam seko pēc atzīmes saņemšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc būtības pagaidu būves – būvlaukuma aprīkojums, pieslēgumi, pagaidu piekļuves ceļi, sagatavošanās darbi – koku un krūmu ciršana, inženiertehniskās izpētes veikšana – nav tieši atkarīgi no būvprojekta detalizācijas, bet ir nosakāmi atbilstoši vispārīgiem risinājumiem – būves novietojumam, platībai un galvenajiem parametriem, kas ir zināmi jau būvatļaujas saņemšanas brīdī (daļa no BMS). Šādu darbu veikšana varētu tikt organizēta paralēli projektēšanas darbu pabeigšanai, neradot būtisku ietekmi uz trešajām personām, jo darbi tiktu veikti būvniecības iecerei paredzētajās robežās – Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta teritorijā, kas ir publiski pieejama informācija. Tā kā būvdarbu sagatavošanas darbi pēc būtības ir vienkārši, mazākas nozīmes būvdarbi, kuru veikšana nerada būtiskus riskus apkārtējai videi un sabiedrībai, ir neracionāli šādu vienkāršu sagatavošanas būvdarbu uzsākšanu atlikt līdz brīdim, kad ir izpildīti visi priekšnosacījumi sarežģītu, detalizētam būvprojektam atbilstošu būvdarbu veikšanai."

-