Atzinums

Plānā paredzēta paplašināta pašvaldību iesaiste un atbildība, vienlaikus neparedzot pietiekami skaidru finansējuma un metodiskā atbalsta nodrošinājumu.
Aicinām plānā skaidri noteikt:
- valsts un pašvaldību kompetenču nošķīrumu;
- finansējuma avotus un metodisko atbalstu pašvaldībām deleģēto uzdevumu izpildei.

Plāna mērķu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja vides prasību pastiprināšana tiek īstenota vienlaikus ar sociāli taisnīgu, universāli pieejamu un diferencētu atbalsta sistēmu, kā arī ar skaidru atbildības un finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.

-

Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Atbilstoši Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 17. punktam, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu izstrādā un saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu apstiprinājusi līdz Gaisa aizsardzības likuma spēkā stāšanās brīdim, tad atbilstošs novērtējums veicams divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās un nepieciešamības gadījumā rosināmi grozījumi teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

Izstrādājot Gaisa aizsardzības likumu, norisinājās KEM sarunas, ka izmaiņas pašvaldībām ar sliktu gaisa kvalitāti būs jāveic tikai izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, nevis jāgroza pieņemtais.  Lūdzam precizēt informāciju.

-

M.7.2.1.
Pasākums:
Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas plānojumu izstrādes procesā.


Lūdzam papildināt sadaļu “Atbildīgā institūcija”: “Pašvaldības ar gaisa kvalitātes problēmām” atbilstoši Gaisa kvalitātes uzlabošanas likumprojektā ietvertajai prasībai, kas paredz, ka pašvaldībās ar sliktu gaisa kvalitāti nepieciešams nodrošināt gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijas plānojumu procesa ietvarā, kā arī aprakstam par M.7.2.1. pasākumu, proti, veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ja teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv risks tos pārsniegt.

Papildus lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tiks noteiktas teritorijas, kurās pastāv risks pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus, atbilstoši M.7.2.1. pasākuma “Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā” aprakstam 87. lpp. un 88. lpp.
 

-

6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums".

Priekšlikums papildināt 2. pielikuma 7. punkta “Rīcības virziens – emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība”  B.7.2.5. apakšpunkta kolonnas “Rezultatīvais rādītājs” 6. aktivitāti un izteikt to sekojošā redakcijā:

6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums, un transportmijas punkts".

-

4) iegādāti 17 elektroautobusi;

Priekšlikums papildināt 2. pielikuma 7. punkta “Rīcības virziens – emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība”  B.7.2.5. apakšpunkta kolonnas “Rezultatīvais rādītājs” 4. aktivitāti un izteikt to sekojošā redakcijā:

4) iegādāti 17 elektroautobusi un izbūvētas 7 (septiņas) elektroautobusu ātrās uzlādes stacijas;

-

Vairāku pasākumu īstenošana ir paredzēta plāna perioda beigās vai sasaistīta ar nākamā perioda politikas ciklu, radot risku, ka plāna darbības laikā netiek panākts pietiekams rezultāts.
Līdz ar to priekšlikums pasākumiem ar būtisku ietekmi uz gaisa kvalitāti noteikt skaidrus starpposma mērķus un nodrošināt, ka galvenās rīcības tiek uzsāktas savlaicīgi plāna periodā.

-

Plānā vienlaikus ietverti gan valstspilsētām raksturīgi emisiju avoti un rīcības virzieni, gan arī lauksaimniecības/mežsaimniecības nozaru pasākumi, kuri pēc būtības ir attiecināmi uz lauku/puslauku teritorijām.
Līdz ar to priekšlikums plānu strukturēt tā, lai nepārprotami būtu nodalīti:
- valstspilsētām piemērojamie pasākumi;
- lauku teritorijām/nozarēm (t.sk. lauksaimniecībai) piemērojamie pasākumi.

-

B.7.2.2. Īstenot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021. -2025. gadam noteiktos pasākumus

Informējam, ka 2026. gada janvārī (februārī) plānots apstiprināt jauno Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026. - 2030. gadam

-

M.8.4. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"

Līdzatbildīgajai institūcijai jābūt arī Autotransporta direkcijai, kas vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Uz darbu pilsētā var braukt ne tikai ar personīgo auto, bet arī ar sabiedrisko transportu, tādējādi samazinot pilsētās iebraucošo automašīnu skaitu.

-

M.7.2.4

Lūdzam arī Rīgai paredzēt un plānā iekļaut finansiālu atbalstu programmā paredzēto pasākumu ieviešanai.
 

-

M.7.2.2.
Izstrādāt nacionālo rīcības plānu Dabas atjaunošanas regulā noteikto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu palielināšanai un atjaunošanai
Pilsētu zaļo zonu  saglabāšana, ja nepieciešams - palielināšana un atjaunošana, atbilstoši Dabas atjaunošanas regulā  noteiktajam un nacionālajam atjaunošanas plānam
Pasākuma izvēles pamatojums: Dabas atjaunošanas regulas 8. pants paredz, ka līdz 2030. gadam jānodrošina, ka urbāno ekosistēmu teritorijās pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējā platība valstī neuzrāda neto zudumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Savukārt no 2031. gada 1. janvāra pilsētu zaļās zonas valsts kopplatībai jāpanāk augšupēju tendenci. Vienlaikus jāizstrādā valsts plāns minēto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu atjaunošanai un palielināšanai. 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija regula (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869.


Jūrmalas valstspilsētā vairāk kā 60% no teritorijas aizņem dabas teritorijas (piekrastes kāpu meži, skvēri, parki, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas u.c.), tostarp meži veido ~50 % no Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas. Izstrādājot nacionālo rīcības plānu Dabas atjaunošanas regulā noteikto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu palielināšanai un atjaunošanai, nepieciešams korekti izvērtēt kritērijus, pēc kuriem tiks noteiktas rīcības zaļo zonu atjaunošanai un palielināšanai konkrētās urbāno ekosistēmu teritorijās, tostarp izvērtējot esošo situāciju katrā teritorijā individuāli, ņemot vērā Dabas atjaunošanas regulas 8. panta pirmajā daļā noteikto, ka dalībvalstis var no minētajām valsts kopplatībām izslēgt tās urbānās ekosistēmas teritorijas, kurās pilsētu zaļās zonas īpatsvars urbānajos centros un urbānajos klasteros ir lielāks par 45 % un pilsētu koku vainagu projekcijas daļa pārsniedz 10 %.

Tāpat lūdzam sniegt informāciju, kā plānots izvērtēt esošo situāciju, pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējās platības noteikšanai, lai iegūtu precīzus datus zaļo zonu apzināšanai un plānotu nepieciešamos atjaunošanas pasākumus urbānās ekosistēmas teritorijās, kurās tas nepieciešams. Vai ir plānots finansiāls atbalsts šādu pasākumu (zinātniski pierādījumi, monitorings, izpēte u.c.) veikšanai? Vēršam uzmanību, ka šādu pasākumu īstenošanas ir papildu izmaksas un jaunas pozīcijas katras pašvaldības budžetā.

-

• M.7.2.1. Sabiedrības informēšanas pasākumi
• M.7.2.2. Sabiedrības izpratnes veicināšana


Plānā paredzētās aktivitātes, galvenokārt, vērstas uz sabiedrības informēšanu, taču neaizstāj sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, īpaši pirms pasākumu ieviešanas, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi un finansiālo slogu.

Priekšlikums papildināt plānu ar:
- minimālajiem sabiedrības līdzdalības principiem pirms ierobežojošu vai fiskālu pasākumu ieviešanas;
- prasību nodrošināt atgriezenisko saiti par sabiedrības viedokļa ņemšanu vērā.

 

-

M.7.1.1.Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana un uzlabota sabiedrības informēšana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana

Vai šeit nebūtu vajadzīgs iekļaut, ka nepieciešama Kronvalda stacijas pārcelšana (jaunā teritorija jau ir iznomāta LVĢMC).

-

-

M.5.2. izpildes termiņš

Nepieciešams precizēt, jo 2025. gads jau būs beidzies un periods nevar beigties ar 2023. gadu.

-

M.4.1., M4.2. izpildes termiņš

Nepieciešams precizēt termiņu, jo 2025. gads būs jau beidzies.

-

• M.3.1.3. (fiskālie instrumenti apkures jomā)
• M.5.2.Transporta ietekmes mazināšanas pasākumi (t. sk. nodevu un nodokļu piemērošanas iespējas)


Fiskālie instrumenti, kas paredzēti gaisa kvalitātes uzlabošanai, var radīt papildu finansiālu slogu plašām iedzīvotāju grupām, tostarp mājsaimniecībām, kurām nav reālu alternatīvu pārvietošanās vai apkures risinājumu.
Plānā nav pietiekami izvērtēta fiskālo pasākumu kumulatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, kā arī nav noteikti vienoti sociālās samērības principi to piemērošanai.
Priekšlikums papildināt plānu ar nosacījumu, ka fiskālie instrumenti tiek piemēroti:
- pēc sociālās ietekmes izvērtējuma;
- paredzot atvieglojumus vai kompensējošus mehānismus;
- ievērojot universāla, bet sociāli diferencēta atbalsta principu.

-

• M.3.1.1. Jaunu atbalsta programmu izstrāde bezemisiju AER izmantošanai un pieslēgumiem CSAS
• M.3.1.2. Finansiāls atbalsts mājsaimniecībām veco biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai
• M.3.1.3. Iedzīvotāju motivēšana veikt apkures iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālos instrumentus
• M.3.1.4. Atbalsts mājsaimniecībām, kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam


Šie pasākumi paredz prasību pastiprināšanu vietējo apkures iekārtu izmantošanai teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti, kas pēc savas būtības skar plašu mājsaimniecību loku, ne tikai enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības.
Plānā atbalsta instrumenti ir identificēti, tomēr:
- tie vairākos gadījumos ir sasaistīti ar turpmāku programmu izstrādi un finansējuma pieejamību;
- nav skaidri nostiprināts princips, ka ierobežojoši pasākumi tiek ieviesti tikai sinhroni ar reāli pieejamu finansiālu atbalstu;
- atbalsta pieejamība mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem nav pietiekami skaidri definēta.

Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, apkures iekārtu nomaiņas izmaksas objektīvi ietekmē arī mājsaimniecības, kuras neatbilst sociālās palīdzības kritērijiem, bet kurām bez atbalsta šādu pasākumu īstenošana nav finansiāli iespējama.

Priekšlikums precizēt plānu, nosakot, ka:
- atbalsta instrumenti apkures iekārtu nomaiņai ir pieejami visām sabiedrības grupām;
- atbalsta intensitāte tiek diferencēta atkarībā no ienākumu līmeņa;
- ierobežojošu prasību ieviešana tiek īstenota tikai vienlaikus ar faktiski pieejamu un finansētu atbalstu.


 

-

1) Deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus, kas noteiktās teritorijās nosaka ierobežojumus atsevišķu veidu piesārņojošo darbību veikšanai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā to noteicis MK


Lūdzam precizēt, vai nepieciešami atsevišķi saistošie noteikumi vai prasības var tikt iestrādātas TIAN (piem., RTIAN ir jau prasības piem., par putošiem materiāliem).

 

-

M1.2.2. Efektivizēt esošo atbalsta programmu izmantošanu, lai palielinātu CSAS un bezemisiju AER īpatsvaru teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti

Ņemot vērā, ka biomasas sadedzināšanas iekārtas nav vēlamas teritorijās, kur ir PM 2.5 pārsniegumi, tas izstrādājot atbalsta programmas AER ierīkošanai, priekšlikums noteikt, ka prioritāri atbalstāmas ir apkures iekārtu uzstādīšana teritorijās ar PM 2.5 pārsniegumiem.

-

1.3. nodaļa Latvijas normatīvie akti

Priekšlikums 1.3. nodaļā iekļaut, ka šobrīd tiek pārstrādāts likums “Par piesārņojumu”.

-

Tabulas 1. punkts 5. kolonna Datu avots - LVĢMC un pašvaldību monitoringa stacijās veikto mērījumu rezultāti


LVĢMC ziņošanai EK izmanto tikai valsts monitoringa sistēmā esošo GMS datus, tādēļ lūdzam svītrot vārdu “pašvaldību”.

-

M.1.1.1. Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā
Pasākuma izvēles pamatojums: Pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādes ietvarā ir konstatēta nepieciešamība deleģēt pašvaldībām lielākas tiesības gaisa aizsardzības rīcībpolitikas noteikšanā pašvaldību līmenī, it īpaši valstspilsētās, kas sniegtu iespēju efektīvi ierobežot gaisa piesārņojumu teritorijās ar paaugstinātu gaisa piesārņojuma līmeni.
Paskaidrojums/veicamie uzdevumi :
1) Deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus, kas noteiktās teritorijās nosaka ierobežojumus atsevišķu veidu piesārņojošo darbību veikšanai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni^[1] un monitoringa veikšanu kā to noteicis MK;
2) Pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde un pieņemšana.

^{[1] Nosakot pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā EK publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar LPTP šajā jomā.}



Priekšlikums papildināt vai sniegt nepārprotamu skaidrojumu, kādus piesārņojošos darbību veidus šis pasākums ietver. Saskaņā ar šobrīd sniegto Paskaidrojumu/veicamie uzdevumi tās ir piesārņojošās darbības, kurās tiek izmantotas sadedzināšanas iekārtas.
Tāpat nav skaidrs, vai šis pasākums attiecināms uz pašvaldībām, kurās ir konstatētas gaisa kvalitātes problēmas vai uz visām pašvaldībām. Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izstrādā tikai tās pašvaldības, kurās ir gaisa kvalitātes problēmas. Tāpat Piesārņojošo darbību likumprojekts paredz, ka pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktie ierobežojumi balstās uz gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši gaisa aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem.

Atkārtoti uzsveram, ka Jūrmalā gaisa kvalitātes novērojumi valsts monitoringa ietvaros netiek veikti, attiecīgi nav datu par gaisa kvalitāti, normu pārsniegumiem u.c., kas secīgi būtu pamatojums Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izstrādei, saistošo noteikumu izstrādei utt.


 

-