Atzinums

Lai novērstu interpretācijas riskus, 115.² panta redakcijā ir nepieciešams iekļaut visas īpaši aizsargājamo sugu grupas.  Piedāvātā redakcija (sugu grupu uzskaitījums) salāgota ar Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 1.pielikumu Īpaši aizsargājamo zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi.

Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu iznīcināšanu un bojāšanu.
Personu, kas veikusi normatīvajos aktos atļautu saimniecisko darbību, atbrīvo no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, augu, sēņu, sūnu, ķērpju vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, vides vērtību ekosistēmas vai biotopu nonāvēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai gaisa, augsnes un ūdens kvalitātes kaitējumu.”

Lūdzam precizēt panta pirmās daļas redakciju -
aiz vārda "kaitējums" papildināt ar vārdiem "izņemot darbības, kas saistītas ar nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu un to radīto seku novēršanu, t.sk. nepieciešamo preventīvo darbību veikšanu, lai nepieļautu apdraudējumu iestāšanos vides ekosistēmai"

115.5 pants. Darbības, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma
(1) Par tīšām darbībām, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja tā nepieciešamību nosaka likums un ar tām radīts būtiskais kaitējums, izņemot darbības, kas saistītas ar nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu un to radīto seku novēršanu, t.sk. nepieciešamo preventīvo darbību veikšanu, lai nepieļautu apdraudējumu iestāšanos vides ekosistēmai  —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Ievērojot to, ka no Anotācijas ir izslēgta 2.1. sadaļa ” Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt”, lūdzam ar to papildināt un ietvert piedāvāto redakciju.
 

Vērtējot piedāvātos grozījumus ir secināms, ka tie ietekmēs ne tikai fizikas un juridiskas personas, kuras veic saimniecisko darbību, bet arī ikvienu sabiedrības locekli, kurš uzturēsies mežā un dabā.  Latvijā reti kurš indivīds spēj identificēt visas īpaši aizsargājamās sugas, piemēram, dzīvnieku, augu, sēņu vai ķērpju sugas, un vides vērtību ekosistēmas, līdz ar to neviens nevarēs būt pilnībā pārliecināts par spēju ievērot Krimināllikuma normas. Pat sertificēti sugu un biotopu eksperti specializējas uz konkrētām sugu un sugu grupām (piemēram, sēnes vai vaskulārie augi vai putni), pilnā apjomā nepārzin visu aizsargājamo sugu klāstu.
Šāda situācija var radīt nesamērīgu risku ikvienam sabiedrības loceklim, īpaši tādiem, kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību likumprojekta ietvertajās jomās, paredzot jaunus noziedzīgus nodarījumus ar nesamērīgi augstiem sodiem. Kopumā tas apdraud arī sabiedrības tiesības uz drošu un likumīgu uzturēšanos dabā.=

Lūdzam precizēt šo sadaļu piedāvātajā redakcijā. 

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1203 (2024. gada 11. aprīlis), kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK  (turpmāk – Direktīvas) prasību tieša un neizvērtēta tās pārņemšana nacionālajā normatīvajā regulējumā, neizvēloties atbilstošas metodes un formas,  var atstāt būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz mežsaimniecību, lauksaimniecību, zemes dzīļu izmantošanu un to konkurētspēju un ilgtspēju.  Citās ES dalībvalstīs Direktīva, ir integrēta nacionālajā normatīvajā regulējumā samērīgi un atbilstoši vienlaikus nodrošinot, ka netiek apdraudēta būtisku tautsaimniecības nozaru attīstība. Papildus jāņem vērā, ka Latvijā jau pašlaik ir noteikti ļoti bargi sodi par vides aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, par kuriem citās valstīs netiek piemēroti kriminālsodi.  Šāda nevienlīdzīga nesamērīga prasību pārņemšana situācija var būtiski ietekmēt gan mūsu mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes dzīļu  un citas saistošās nozares uz kurām attiecināmi grozījumi, gan valsts ekonomiku