Atzinums

LM piedāvātais likumprojekts neparedz atcelt krīzes laikā ieviesto pensiju indeksācijas kārtību, kas attiecībā uz pensiju kapitāla sistēmu ir pieļaujama krīzes laikā, bet nav attaisnojama pēc tam, kad krīze ir beigusies.

Pamatojums
Latvijā no 1996.gada ir ieviesta pensiju kapitāla sistēma, kuras ietvaros nodarbinātās personas, viņu darba devēji u.c. veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Daļa no iemaksām (šogad 23,91 procentpunkts) tiek novirzītas pensiju nodrošināšanai. Daļa no pensijām novirzītajām iemaksām (šogad 6 procentpunkti) tiek novirzīta personas otrā līmeņa pensijas kapitālam. Pārējā daļa (šogad 17,91 procentpunkts) tiek novirzīta esošās pensiju sistēmas uzturēšanai tā saucamās paaudžu solidaritātes sistēmas ietvaros. Tikai daļa no šiem – paaudžu solidaritātes sistēmas nodrošināšanai novirzītajiem līdzekļiem ir individualizēta (14 procentpunkti) un tiek uzskaitīta kā personas pirmā pensiju līmeņa  kapitālu tās nākotnes pensijas aprēķināšanai. Savukārt pārējie 3,91 procentpunkti nav individualizēti un tiek novirzīti ar pašas personas pensiju nesaistītiem mērķiem. No tā izriet, ka persona darbmūža laikā paaudžu solidaritātes sistēmas ietvaros samaksā ievērojami (šogad par 28%) vairāk, nekā valsts ieskaita pašas personas pirmā līmeņa virtuālajā kapitālā. Ņemot vērā, ka uz iemaksām balstīta pensijas sistēma ir ļoti ilga termiņa projekts (vidēji aptuveni 40 gadi ir uzkrāšanas periods un nepilni 18 gadi saņemšanas periods, kas nozīmē, ka no pirmās iemaksas līdz pēdējai izmaksai vidēji paiet 60 gadi), tad, lai nodrošinātu iemaksu un izmaksu paritāti, pensiju kapitāls un pensijas tiek indeksētas ņemot vērā naudas pirktspējas izmaiņas.
Latvijā finanšu krīzes laikā (no 2009.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim) indeksācija tika apturēta. 2013.gadā indeksēja pensijas, kuru apmērs nepārsniedza 200 latus. Savukārt 2014.gadā tika ieviests nosacījums, ka indeksē pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šāds modelis nozīmē to, ka personas, kuras veikušas lielāku ieguldījumu paaudžu solidaritātes sistēmas uzturēšanai, daļu no savas pensijas saņem ieguldījumam neatbilstīgā naudas pirktspējas līmenī. Šāds modelis, kā īstermiņa risinājums ir pieļaujams īpašās krīzes situācijās, savukārt, pielietojot to ilgā termiņā, plaisa starp veikto iemaksu un saņemtās pensijas pirktspēju pieaug ļoti būtiski. Ar to valsts netaisnīgā veidā faktiski samazina to personu pensijas, kuras darbmūža laikā paaudžu solidaritātes ietvaros ir devušas lielāku ieguldījumu pensiju nodrošināšanai iepriekšējai paaudzei. Turklāt, šobrīd pensiju likuma 26.pantā ietvertais nosacījums ir būtiskā pretrunā ar citu normatīvo aktu - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurā nav ietverts nosacījums, ka koeficientu pret bāzes mēnešalgas apmēru piemēro tikai tai atalgojuma daļai, kas nepārsniedz 50 procentus vai, piemēram, 100 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, savukārt pārējā algas daļa netiek indeksēta.
Šāds modelis, kad uz personas un tās darba devēja veiktām iemaksām balstītu pensiju indeksācija būtiski atpaliek no patēriņa cenu indeksa izmaiņām, nav un nevar būt taisnīgs.

Priekšlikums
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“26.pantā
Izslēgt 26. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro).”

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:“26.pantāIzslēgt 26. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro).”

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) sagatavoto projektu “Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"” un iebilst pret likumprojektu kopumā.

Pamatojums
LM piedāvātais likumprojekts paredz precizēt atsevišķas normas saistībā ar Latvijas teritorijā uzkrāto darba un tam pielīdzināto periodu noteikšanu Latvijas pilsoņiem par laika posmu līdz 1995. gada 31. decembrim. Tomēr likumprojekts nerisina būtisko jautājumu par uzkrāto darba un tam pielīdzināto periodu noteikšanu likuma Pārejas noteikumu 2.punkta 7.apakšpunktā minētai sociālajai grupai – mātēm, kuras šajā laikā audzināja bērnus līdz 8 gadu vecumam. Normatīvais regulējums noteic, ka šo periodu pielīdzina darba stāžam gadījumā, ja māte veica sociālā nodokļa maksājumu 1% apmērā no minimālās algas. Šīm iemaksām pēc būtības bija formāls raksturs, jo tās bija tikai 1 procentpunkts no sociālā nodokļa 38 procentiem (1 procentpunkta iemaksas, kas bija jāveic  personai bija 2,6% no sociālā nodokļa apjoma, kam iemaksas veikšanas gadījumā valsts pretī lika 37 procentpunktus, kas veidoja 97,4 % no sociālā nodokļa apjoma). Šāda proporcija, nosakot tik būtisku sociālo garantiju, kā mātes tiesības uz vecuma pensiju par laika posmu, kurā viņa ir audzinājusi bērnu, ir absolūti nesamērīga un nepieņemama. Kā zināms, šajā laikā – no 1991. līdz 1996.gadam Latvijā notika būtiska tautsaimniecības transformācija, kuras ietvaros ļoti daudzi cilvēki palika bez darba. Īpaši smaga situācija bija Latvijas laukos. Šo sieviešu situāciju vēl vairāk pasliktina vēlāk pieņemtie likuma grozījumi, kas paredz palielināt pensijas piešķiršanas kvalifikācijas stāžu no sākotnēji noteiktajiem 10 gadiem uz 15 gadiem, kā rezultātā mātes, kuras ir uzaudzinājušas šodienas nodokļu maksātājus un sociālo iemaksu veicējus, pašas nereti paliek bez pensijām nepietiekama stāža dēļ. Turklāt, tieši šīm sievietēm problēma tajos gados varēja būt arī iemaksas veikšanai nepieciešamo līdzekļu trūkums. Vissarežģītākā situācija šajā ziņā ir sievietēm, kuras ir  uzaudzinājušas trīs un vairāk bērnus, jo viņām ir bijis vismazāk iespēju papildināt savu stāžu. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūs no nākamā gada, kad saskaņā ar normatīvo regulējumu pensijas piešķiršanas kvalifikācijas stāžs tiks palielināts līdz 20 gadiem.

Priekšlikums
Ņemot vērā augšminēto, attiecībā uz Pārejas noteikumu 2.punkta 7.apakšpunktā minēto sociālo grupu ir jāizslēdz nosacījums par sociālo iemaksu veikšanu par laika posmu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Attiecībā uz Pārejas noteikumu 2.punkta 7.apakšpunktā minēto sociālo grupu ir jāizslēdz nosacījums par sociālo iemaksu veikšanu par laika posmu līdz 1995.gada 31.decembrim.