Projekta ID
22-TA-3797Atzinuma sniedzējs
Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja
Atzinums iesniegts
12.01.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem
Iebildums
Projekts nr. 22-TA-3797 Latvijas Cilvēktiesību komitejas viedoklis
1. Projekts nr. 22-TA-3797 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"” tiek izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumu 104.punktu un uz 2022.gada 29.septembra grozījumu Izglītības likuma (turpmāk arī - Grozījumi) pamatā.
Projekta autori piedāvā vienkārši svītrot no noteikumiem visas atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Taču no šīs svītrošanas mazākumtautību bērni no izglītības iestādēm nekur netiks. Likumdevēji, to apzinoties, atstāja likumā noteiktas garantijas mazākumtautību bērniem.
2. Pirmkārt, Izglītības likums tika papildināts ar 47.3 pantu šādā redakcijā: Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai."
Attiecīgi Izglītības likuma 14. pants “Ministru kabineta kompetence izglītībā” bija papildināts ar jauno 47.punktu: [Ministru kabinets] nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Var pieņemt, ka Ministru kabinets šai lietai plāno pieņemt kādus īpašus, papildu noteikumus. Bet tādā gadījumā šie hipotētiskie noteikumi būtu jāsaskaņo, jāpublicē un jāapspriež vienlaikus ar Projektu Nr. 22-TA-3797.
Otrkārt, Izglītības likuma 55. pants “Izglītojamā tiesības” tiek papildināts ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Taču šīs tiesības, kas izglītojamiem piešķirtas vēlāk par noteikumu Nr.747 pieņemšanu, dokumentā nr. 22-TA-3797 netika ņemtas vērā.
3. Šajā sakarā tiek piedāvāts papildināt dokumentu nr. 22-TA-3797 ar bloku, kurā ņemtas vērā tādas garantijas mazākumtautību skolēniem, kuras likumdevēji paredzēja Izglītības likuma 47.3 panta un 55.panta 2.1 punktā.
Papildus paziņojam, ka jēdziens “fakultatīvās nodarbības”, kas plaši izmantojams noteikumos Nr.747, neviena normatīvajā akta nav definēts, bet pēc būtības tuvāks jēdzienam “interešu izglītība”, kas tiek minēts Izglītības likuma 1. un 47.3 pantā.
Mūsuprāt, skolām, pielāgojoties lielam mazākumtautību skolēnu skaitam, būtu jādod lielāka brīvība atkāpties no standarta stundu skaita atsevišķos priekšmetos, lai līdzsvarotu fakultatīvās nodarbības stundu un individuālo mācību stundu pieaugumu.
1. Projekts nr. 22-TA-3797 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"” tiek izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumu 104.punktu un uz 2022.gada 29.septembra grozījumu Izglītības likuma (turpmāk arī - Grozījumi) pamatā.
Projekta autori piedāvā vienkārši svītrot no noteikumiem visas atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Taču no šīs svītrošanas mazākumtautību bērni no izglītības iestādēm nekur netiks. Likumdevēji, to apzinoties, atstāja likumā noteiktas garantijas mazākumtautību bērniem.
2. Pirmkārt, Izglītības likums tika papildināts ar 47.3 pantu šādā redakcijā: Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai."
Attiecīgi Izglītības likuma 14. pants “Ministru kabineta kompetence izglītībā” bija papildināts ar jauno 47.punktu: [Ministru kabinets] nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Var pieņemt, ka Ministru kabinets šai lietai plāno pieņemt kādus īpašus, papildu noteikumus. Bet tādā gadījumā šie hipotētiskie noteikumi būtu jāsaskaņo, jāpublicē un jāapspriež vienlaikus ar Projektu Nr. 22-TA-3797.
Otrkārt, Izglītības likuma 55. pants “Izglītojamā tiesības” tiek papildināts ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Taču šīs tiesības, kas izglītojamiem piešķirtas vēlāk par noteikumu Nr.747 pieņemšanu, dokumentā nr. 22-TA-3797 netika ņemtas vērā.
3. Šajā sakarā tiek piedāvāts papildināt dokumentu nr. 22-TA-3797 ar bloku, kurā ņemtas vērā tādas garantijas mazākumtautību skolēniem, kuras likumdevēji paredzēja Izglītības likuma 47.3 panta un 55.panta 2.1 punktā.
Papildus paziņojam, ka jēdziens “fakultatīvās nodarbības”, kas plaši izmantojams noteikumos Nr.747, neviena normatīvajā akta nav definēts, bet pēc būtības tuvāks jēdzienam “interešu izglītība”, kas tiek minēts Izglītības likuma 1. un 47.3 pantā.
Mūsuprāt, skolām, pielāgojoties lielam mazākumtautību skolēnu skaitam, būtu jādod lielāka brīvība atkāpties no standarta stundu skaita atsevišķos priekšmetos, lai līdzsvarotu fakultatīvās nodarbības stundu un individuālo mācību stundu pieaugumu.
Piedāvātā redakcija
Papildināt noteikumu projektu ar jaunu bloku, lai ievērotu Izglītības likuma 47.3 panta un 55. panta 2.1 punkta prasības.
Noteikumu tekstā:
1. Izteikt 9.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
9.5. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu, tajā skaitā iekļaujot izglītības programmā tādas fakultatīvās nodarbības, kā mazākumtautību valodas, literatūras un kultūrvēstures apgūšana;
2. Izteikt 9.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
9.9. izglītības iestāde pēc iespējas agrāk pirmreizēji noskaidro skolēna pamatprasmes un mācīšanās vajadzības un seko katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošā atbalsta izvēlē un īstenošanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā, tajā skaitā nodrošinot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei;
3. Papildināt ar 27.5 punktu šādā redakcijā:
27.5 grozījumi 9.5., 9.9., apakšpunktā un 11.pielikumā stājās spēkā pakāpeniski:
27.51. 2023.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7.klasē;
27.52. 2024.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8.klasē;
27.53. 2025.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9.klasē.
2.pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs]
4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
8. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
5. Izteikt 16.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
16.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
6. Izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
16.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
3. pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs]
7. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
12. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
8. Izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
17.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
9. Izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
17.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
4. pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs]
10. Izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
13.2. fakultatīvās nodarbības, tajā skaitā dzimtās valodas stundas, ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
11. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
13.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
11. pielikumā “Pamatizglītības programmas paraugs”:
12. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
“8. Izglītības iestāde, atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados tādā mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.”;
13. Izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
14. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
13. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda, vai skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.”.
Iesniedz Vladimirs Buzajevs, LCK līdzpriekšsēdētājs
Noteikumu tekstā:
1. Izteikt 9.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
9.5. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu, tajā skaitā iekļaujot izglītības programmā tādas fakultatīvās nodarbības, kā mazākumtautību valodas, literatūras un kultūrvēstures apgūšana;
2. Izteikt 9.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
9.9. izglītības iestāde pēc iespējas agrāk pirmreizēji noskaidro skolēna pamatprasmes un mācīšanās vajadzības un seko katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošā atbalsta izvēlē un īstenošanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā, tajā skaitā nodrošinot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei;
3. Papildināt ar 27.5 punktu šādā redakcijā:
27.5 grozījumi 9.5., 9.9., apakšpunktā un 11.pielikumā stājās spēkā pakāpeniski:
27.51. 2023.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7.klasē;
27.52. 2024.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8.klasē;
27.53. 2025.gada 1.septembrī –attiecībā uz pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9.klasē.
2.pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs]
4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
8. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
5. Izteikt 16.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
16.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
6. Izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
16.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
3. pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs]
7. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
12. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
8. Izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
17.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
9. Izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
17.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
4. pielikumā [Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs]
10. Izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
13.2. fakultatīvās nodarbības, tajā skaitā dzimtās valodas stundas, ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
11. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
13.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības dinamikai, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda;
11. pielikumā “Pamatizglītības programmas paraugs”:
12. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
“8. Izglītības iestāde, atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 30 % no kopējā stundu skaita trijos gados tādā mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.”;
13. Izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Mazākumtautību valoda un literatūra, Mazākumtautību kultūrvēsture, Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);
14. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
13. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, ieskatot individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēna dzimtā valoda nav valsts valoda, vai skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.”.
Iesniedz Vladimirs Buzajevs, LCK līdzpriekšsēdētājs