Atzinums

Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu.
Skaidrojam, ka nosacījums, t.i., apgūt lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā izslēdz vairākas augstākās vai vidējās profesionālā lauksaimniecības izglītības programmas.
Praksē var būt situācijas, ka atbalsta pretendentam ir jau iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vai ir uzsāktas mācības augstākās vai vidējās profesionālās lauksaimniecības programmā, bet tās neatbilst nosacījumam, ka jāapgūst lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā. Šajos gadījumos atbalsta pretendentam būtu jāmaina studiju programma vai jāiegūst papildus lauksaimniecības izglītība.
Izziņā tiek skaidrots, ka Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas lauksaimniecības izglītības atbilstības izvērtēšanai, izvērtējot vispāratzītās lauksaimniecības pamatprogrammas (piem., Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Malnavas koledža), konstatēja, ka lauksaimniecības kvalifikācijas kartē iekļautās kvalifikācijas pārsniedz noteikto 320 stundu minimumu un ir atbilstošas. Pirmšķietami vadlīnijas lauksaimniecības izglītības atbilstības izvērtēšanai ir izstrādātas nepilnīgi vai ar būtiskiem trūkumiem, ja ministrija nav konstatējusi, ka augstākā (bakalaura līmeņa) lauksamniecības izglītība iegūstama 4 vai 5 gadu laikā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūdzam Zemkopības ministriju atkārtoti vērtēt lauksaimniecības izglītības studiju programmu atbilstību noteikumu projekta 8.1.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un vadlīnijām lauksaimniecības izglītības atbilstības izvērtēšanai, kā arī lūdzam sniegt informāciju, cik lauksaimniecības izglītības studiju programmas neatbilstību noteikumu projekta 8.1.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem (tajā skaitā nepilna laika).
Skaidrojam, ka nosacījums, ka atbalsta pretendentam ir izglītību jāiegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu nav samērīgs pret nosacījumu, ka pretendentam ir jāapgūst lauksaimniecības priekšmeti vismaz 320 stundu apjomā. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē profesionālā bakalaura studiju programmas "Lauksaimniecība", kvalifikācija AGRONOMS ar specializāciju LAUKKOPĪBĀ, ilgst 4. gadus studējot klātienē un 5. gadus sadējot neklātienē. Attiecīgi 36 mēnešu termiņš nav samērīgs pret iespējamo studiju programmu ilgumu.
Lūdzam arī atkārtoti izvērtēt noteikumu projektā minētās izglītības iegūšanas termiņu, ņemto vērā, ka mācību process var kādu apstākļu dēļ aizkavēties. Izglītības neiegūšanas 36 mēnešu laikā sekas atbalsta ieguvējam būs saņemtā atbalsta pilnīga vai daļēja atmaksa.
Šobrīd noteikumi arī izslēdz mācības neklātienē, kas diskriminē potenciālo studentu grupas, kas nevar finansiālu vai citu apstākļu dēļ studēt klātienē.
Papildus jānorāda, ka noteikumu projekts ir diskriminējošs pret studentēm sievietēm, jo neparedz iespēju mācības apturēt uz laiku (kā izņēmuma gadījumu), piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Iespējams, ka šādi nosacījumi attur sievietes pieteikties atbalstam, kas varētu pretendēt uz atbalstu Gados jaunajiem lauksaimniekiem.
Visbeidzot norādām, ka Regulas 2021/2115 4. panta 6.punkts nosaka, ka “Gados jaunu lauksaimnieku” nosaka tā, lai paredzētu pienācīgu apmācību vai prasmes, kas vajadzīgas, kā to ir noteikušas dalībvalstis. Iepriekš minētā regula nenosaka, ka gados jauniem lauksaimniekiem ir nepieciešama augstākā izglītība, kas apgūta vismaz 320 stundu apjomā. Atbilstoši regulai, pietiekošs kritērijs atbalsta saņemšanai pat ir pienācīgas prasmes.
Attiecīgi Latvija ir noteikusi nesamērīgus un diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem Gados jaunajiem lauksaimniekiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā, noteikumu projekta 8.1.2. apakšpunkta noteiktā izglītība un mācību stundu apmērs ir nesamērīgs un diskriminējošs. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.  pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. punkts aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Skaidrojam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Norādām, ka izziņā sniegtais skaidrojums nepamatoja ierobežojumu leģitīmu mērķi un samērīgumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atkārtoti padziļināti izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā un izdarīt grozījumus KLP SP, īpaši ņemto vērā, ka noteikumu projektā noteiktās izglītības neiegūšanas sekas atbalsta ieguvējam būs saņemtā atbalsta pilnīga vai daļēja atmaksa.
 

-