Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4.apakšpunta 1.tabulu ar informāciju par  šīs likumprjekta normas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulai (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

Tāpat lūdzam papildināt anotācijas 5.4.apakšpunktu arī ar informāciju par likumprojekta 12.pantā izteiktās 109. panta trešās daļas atbilstību attiecīgajai dirketīvai.

-

Lūdzam skaidrot nepieciešamību definēt likumā "Par aviāciju" šo terminu. Vēršam uzmanību, ka ne likumā "Par aviāciju", ne likumprojektā termins "vispārējās nozīmes aviācijas lidojums"  netiek lietots. 
 

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektā izteikto likuma 6.panta otrās daļas 16. apakšpunkta redakciju, ņemot vērā, ka tiesību aktus izskatīšanai Ministru kabinetā ir tiesīgi iesniegt Ministru kabineta locekļi.
Turklāt nepieciešams redakcionāli precizēt, ko nozīmē "tehnisko prasību virzība uz Ministru kabinetu", jo no pašreizējās redakcijas nav saprotams, kāds tieši uzdevums tiek dots Civilās aviācijas aģentūrai un Ministru kabinetam.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmā daļa noteic, ka, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Savukārt minētā panta piektās daļas otrais teikums paredz, ka iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir tās izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Ņemot vērā to, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (turpmāk – projekts) 2. pantā ietvertā likuma "Par aviāciju" 6. panta desmitā un vienpadsmitā daļa paredz deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus divām biedrībām, lūdzam papildināt projektu ar regulējumu, kurā tiktu noteikta iestāde, kuras padotībā atradīsies šīs biedrības.

-

Ņemot vērā, ka šobrīd saskaņošnā nodots likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā" (Tiesību akta lietas ID 23-TA-1049), lūdzam izvērtēt, vai šajā likumprojektā būtu iekļaujamas identiskas normas no Ostu likuma, ja normas tiek grozītas, turklāt, vai likmprojektā nebūtu iekļaujamas citas normas, kā, piemēram, kā tiks noteikts atlīdzināmo izdevumu apmērs pēc apbūves tiesības izbeigšanās.

-

Likumprojekta 6.pantā izteiktais 29.² pants paredz dažādus izņēmumus no spēkā esošā regulējuma, tomēr anotācijā ne pie pašreizējās situācijas apraksta, ne problēmas apraksta nav ietverta situācijas analīze, kurā atspoguļotos esošā tiesiskā regulējuma trūkumi un jaunā regulējuma nepieciešamība un pamatojums. Lūdzam attiecīgu izvērtējumu iekļaut anotācijā. Lūdzam arī apsvērt iespēju katru 29.² panta aspektu anotācijā apskatīt atsevišķi, nodalot atsevišķi katram savu problēmas aprakstu un risinājumu, lai nodrošinātu teksta labāku uztveramību.

-

29.² panta septītā daļa daļa paredz, ka pēc apbūves tiesības izbeigšanās ēka (būve) pāriet valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā. Ēku (būvi) zemes īpašnieks, ja vēlas, var nodot pārvaldnieka pārvaldīšanā, nevis tā automātiski pāriet kāda pārvaldīšanā. Līdz ar to lūdzam minēto precizēt.

-

29.² panta sestā daļa paredz, ka nomas, īres, apbūves termiņš un servitūts nedrīkst pārsniegt 45 gadus, turklāt, ja plānotais investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro, tad termiņš drīkst būt garāks par 45 gadiem.
Vēršam uzmanību, ka norādītais termiņš pārsniedz likumā pieļauto termiņu, taču anotācijā nav iekļauts šāda izņēmuma detalizēts normas nepieciešamības un pamatojuma skaidrojums,  turklāt datos balstīts. Lūdzu anotāciju papildināt ar nepieciešamo skaidrojumu, kā arī papildināt informāciju ar datiem, kādēļ ir izvēlēts 45 gadu termiņš. Tāpat lūdzam skaidrot, kāds termiņš būs, ja tiks plānotas investīcijas 70 miljonu apmērā.

Lūdzam anotācijā skaidrot un pamatot, iespējams iekļaujot attiecīgus aprēķinus, izvēlēto 70 milj. euro slieksni (piemēram, kādi ir investīciju apjomi šobrīd), tāpat aprakstīt pašreizējās problēmas, dodot arī attiecīgus piemērus. Tāpat lūdzam skaidrot, vai ieguldīto investīciju apjoms tiks kaut kā pārbaudīts un kas notiks, ja konkrētā apjomā investīcijas nebūs ieguldītas.

Tā kā no normas nav skaidrs, kāds būs līgumu termiņš pie liela apjoma investīcijām, tad gadījumā, ja termiņš krietni pārsniegs 45 gadus, lūdzam anotācijā skaidrot un pamatot, vai tādā gadījumā nevar uzskatīt, ka nekustamais īpašums faktiski tiek atsavināts.


 

-

29.² panta piektā daļa paredz iespēju nodibināt apbūves tiesību uz zemi, kas atrodas vairāku nekustamo īpašumu sastāvā. Minētais ir izņēmums no Civillikumā noteiktā, ka apbūves tiesību var nodibināt tikai viena nekustamā īpašuma ietvaros. T.i., apbūves tiesību var nodibināt uz reālu neatdalītu zemes vienības daļu, zemes vienību vai visām zemes vienībām, kas atrodas viena zemesgabala nekustamā īpašuma sastāvā, uz ko norāda arī Zemesgrāmatu likuma 55.1 -55.2. pantā noteiktā ierakstu izdarīšanas kārtība. Normā minētais ir būtisks izņēmums, taču anotācijā nav nedz situācijas, nedz problēmas un risinājuma apraksts. Lūdzam minēto detalizēti iekļaut anotācijā, kā arī skaidrot detalizēti normas nepieciešamību, būtību (praktisko realizēšanu) un pamatojumu. Lai gan norma ir identiski pārņemta no Ostu likuma, ņemot vērā, ka arī Ostu likumā ietvertajai normai nav šāda izvērtējuma, nav saprotams, kādēļ nav izmantojami citi tiesiskie risinājumi un kādēļ būtu jāparedz īpašs izņēmums no Civillikuma.

-

29.² panta ceturtā daļa atsaucas uz panta otrās daļas 6.punktā noteiktajā pārvaldnieka tiesībām. Vēršam uzmanību, ka panta otrās daļas 6.punkts runā tikai par tiesībām nodibināt servitūtu. Tajā nav noteikts nekāds citāds īpašuma tiesību aprobežojums. Līdz ar to ceturtā daļa nav pietiekami skaidra. Lūdzam skaidrot, kāds īpašuma tiesību aprobežojumu ir domāts. Kā tas izriet no Civillikuma, ikvienam īpašuma tiesību aprobežojumam ir jābūt skaidram, jābūt skaidram aprobežojuma būtībai, kas nekustamā īpašuma īpašniekam jāievēro, kā arī, kā tas tiks noteikts (Civillikuma 1082.pants). Pretējā gadījumā ir uzskatāms, ka īpašums nav aprobežots (Civillikuma 928. pants).

Vienlaikus norma paredz arī īpašnieka tiesību aprobežojumu attiecībā uz to, ka par būvniecību zemes īpašnieks tiks tikai informēts, turklāt sīkāk neparedzot, kā, par ko, kādā termiņā, nevis saskaņojot būvniecību ar zemes īpašnieku. Lūdzam anotācijā ietvert problemātiku, normas nepieciešamību un pamatojumu, īpaši, ņemot vērā, ka tas ietekmē personas Satversmes 105. pantā garantētās tiesības un īpašums īpašniekam vienam pašam dod pilnīgas varas tiesības par lietu (Civillikuma 1036.pants), kā arī ievērojot to, ka piemēram, ar aizsargjoslā izvietotā objekta īpašnieku būvniecība tiek skaņota.

Tāpat norma noteic, ka pārējos gadījumos, kad nav aprobežojums, nodibināms ir servitūts. Lūdzam anotācijā ietver informāciju, par kādi potenciālie pārējie gadījumi varēt būt.

Norma noteic arī to, ka, ja pārvaldnieks ar privātpersonu nevar panākt vienošanos ar zemes īpašnieku par servitūta nodibināšanas noteikumiem, tad zemesgrāmatā servitūtu ieraksta atzīmes veidā bez zemes īpašnieka piekrišanas. Lūdzam minēto svītrot, jo tas neatbilst Civillikumā ietvertajai servitūtu būtībai, jo servitūtus nodibina ar likumu, tiesas nolēmumu vai līgumu (Civillikuma 1231.pants).

Par servitūta nodibināšanu ir paredzēta vienreizēja maksa, kas nav augstāka par 5% no zemes kadastrālās vērtības. Ņemot vērā, ka servitūtu nodibina uz 45 gadiem, tas aprobežo personas nekustamo īpašumu, lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu, kādēļ ir noteikti 5 % no zemes kadastrālās vērtības, vai šāda maksa ir samērīga un taisnīga par aprobežojumu uz tik ļoti ilgu laika posmu.
 

-

29.² panta trešā daļa paredz, ka pārvaldnieks rīkojas privāto tiesību jomā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā. Lūdzam skaidrot, ko nozīmē, ka pārvaldnieks rīkojas privāto tiesību jomā, īpaši ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma īpašnieki ir valsts vai pašvaldība. T.i., lūdzam likumprojekta anotācijā norādīt qrisināmo problēmu, normas nepieciešamību un risinājuma tiesisko pamatojumu. Turklāt lūdzam skaidrot, vai tas nozīmē, ka, piemēram, nav piemērojams Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kaut gan minētais likums attiecas arī uz valsts kapitālsabiedrībām, vai nav piemērojami publiskas personas nomas un apbūves tiesību noteikumi, un kādēļ?
Tieslietu ministrijas ieskatā ir svītrojams likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums (prezumpcija), ka pārvaldnieks “rīkojas privāto tiesību jomā”, jo tikai atkarībā no konkrētas rīcības būtības ir secināms, vai pārvaldnieks rīkojas vai nu privāto tiesību jomā vai publisko tiesību jomā.
 

-

29.² panta otrās daļas 6) apakšpunkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības nodibināt sev par labu servitūtu uz privātpersonu zemes. Turklāt kā tas izriet no panta sestās daļas, šādu servitūtu var nodibināt uz 45 gadiem un vēl ilgāk. Vēršam uzmanību, ka servitūts ierobežo īpašuma tiesības. Lai gan servitūtu dibināšana ir ierasta prakse, ņemot vērā, ka tiek paredzēta īpaša tiesība pārvaldniekam, lūdzam anotāciju papildināt ar izvērstu normas nepieciešamību un pamatojumu (arī kontekstā ar panta ceturto daļu), ņemot vērā, ka tas ierobežo personu Satversmes 105.pantā garantētās tiesības. Lūdzam arī pieminēt, kādi servitūti varētu tikt dibināti.

-

29.² panta otrās daļas 4) apakšpunkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības zemes celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus, ierakstot tās zemesgrāmatā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka vārda. Lūdzam skaidrot detalizēti problemātiku, normas nepieciešamību un pamatojumu, īpaši ņemot vērā to, ka valsts politika ir vērsta uz vienota īpašuma veidošanu. Nav saprotams, kādēļ 2023.gadā ir jārada apzināti dalītais īpašums, ņemot vērā, ka pastāv citi tiesiski risinājumi. Vienlaikus pat pats likmprojekts paredz, ka pārvaldnieks var ierosināt atsavināt valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu. Tieslietu ministrijas ieskatā būtu jāpiemēro esošais tiesiskais regulējums, kā var būvēt būves uz citai personai piederošas zemes vai tas jāpielāgo, vai attiecīgi zeme jāiegūst īpašumā, lai jau sākotnēji tiktu veidots vienots īpašums.

-

29.² panta otrās daļas 3) apakšpunkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības pieņemt lēmumu par valstij vai pašvaldības zemes apbūves tiesību piešķiršanu.  Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta otrās daļa paredz, ka šādas tiesības ir tikai īpašuma tiesiskajam valdītājam, ne pārvaldniekam. Lūdzam anotāciju papildināt ar detalizētu problemātikas izklāstu, normas nepieciešamību un pamatojumu. Lūdzam skaidrot, kādā procesā un kārtībā lēmums par apbūves tiesību piešķiršanu  tiks pieņemts, kādā kārtībā tiks izvēlēts apbūves tiesīgais un noteikta apbūves tiesību maksa par valsts vai pašvaldības zemes lietošanu. Ne pa velti ir Ministru kabineta 2018.gada 19. jūnija noteikumi Nr350 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”, kuri nodrošina visiem skaidru un caurredzamu kārtību un procesu. Nav saprotams, kādēļ šie noteikumi nebūtu piemērojami arī lidlauka teritorijai.

-

29.² panta otrās daļas 2) apakšpunkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības tā pārvaldīšanā esošo valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Faktiski ir tiesība apgrūtināt nekustamos īpašumus. Lūdzam skaidrot, kā notiks uzraudzība, kontrole vai saskaņošana ar īpašnieku, ka, apgrūtinot īpašumu, tiek ievērotas īpašnieka tiesības, ņemot vērā, valsts un pašvaldība saglabās savas īpašumtiesības un arī pilnīgu atbildību par konkrētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Turklāt anotācijā tiek minēts, ka pārvaldnieks, attiecīgi darbojoties privāto tiesību jomā, būs tiesīgs slēgt attiecīgus civiltiesiskus līgumus. Vēršam uzmanību, ka tas, ka valsts vai pašvaldības nekustamais īpašums tiek nodots pārvaldīšanā privātpersonai, nenosaka to, ka tā attiecīgi darbojas tikai privāttiesību jomā un nav piemērojamas publisko tiesību normas. Tas, kādas jomas normas ir piemērojamas, ir atkarīgs no veicamās darbības būtības. Lūdzam minēto ņemt vērā. Tāpat, paredzot, ka pārvaldnieks būs tiesīgs slēgt civiltiesiskus līgums, neatbrīvo no tā, ka būtu jānodrošina atklāti procesi (nomas un apbūves tiesību iegūšanai), skaidri un visiem zināmi un pieejami noteikumi un prasības. Šobrīd ne no normas, ne anotācijas nav saprotams, kādēļ šāds īpašs regulējums ir nepieciešams un kas īsti ar to domāts.
 

-

29.²pantā minēts “publiskai personai” un “atvasinātai publiskai personai” piederošs nekustamais īpašums. Lūdzam skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt minēto subjektu uzskaitījumu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1) apakšpunktam publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt normas, lai ir nepārprotami skaidrs, kādu subjektu nekustamie īpašumi ir domāti, jo likums “Par aviāciju” nelieto terminus “publiska persona” vai “atvasināta publiska persona”. Lūdzam arī izvērtēt, vai nav nepieciešam anotācijā ietvert informāciju, ieskicējot datus par šādu nekustamo īpašumu skaitu un uz kādām valsts iestādēm vai pašvaldībām tas varētu attiekties.

-

29.²panta pirmā daļa paredz, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka (turpmāk – lidlauks) īpašnieka – privāto tiesību subjektam – kapitālsabiedrībai (turpmāk – Pārvaldnieks) pārvaldīšanā tiek nodots publiskai personai piederošais nekustamais īpašums. Ne no anotācijas, ne likumprojekta nav saprotams, kādi principi tiks ievēroti, pārvaldot valsts un pašvaldības nekustamos īpašumus, jo ne īpašumu īpašnieks, ne tiesiskais valdītājs nemainīsies. Nav saprotams, kas būs iekļauts pārvaldīšanas līgumā. Nav saprotams, kādēļ nebūtu piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 6. decembra noteikumi Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”. Piemēram, nav saprotams, kā notiks šādu nekustamo īpašumu uzraudzība. Tā pat pirmšķietami no anotācijas izriet, ka normas izstrādātājs ir piešķīris publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldniekam arī tiesiskā valdītāja tiesības, kas ir ļoti kritiski vērtējams aspekts (piemēram, 100% valsts akciju sabiedrībai – privātpersonai – pieņemt lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz pašvaldībai piederošas zemes).

Tieslietu ministrijas ieskatā publiskas personas nekustamo īpašumu pārvaldnieks faktiski ir īpašnieka pilnvarotā persona, kurai ir tikai tiesības apsaimniekot un uzturēt savu īpašumu, savukārt pilna atbildība un lēmumu pieņemšana saglabājas nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam, jo tas netiek mainīts. Minētais izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta pirmās[1] un otrās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91. panta pirmās daļas. Līdz ar to virkne lēmumu var pieņemt tikai pats nekustamā īpašuma īpašnieks – tiesiskais valdītājs (piemēram, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta otrās daļa paredz, ka lēmumu par publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu pieņem tā publiskas personas institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais neapbūvētais zemesgabals).

Lūdzam minēto skaidrot, attiecīgi arī papildinot anotāciju.


[1] Publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu.
 

-

Par šī likumprojekta 6. pantā piedāvāto 29.² panta ceturtās daļas trešo teikumu "Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību"  norādām, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu zemesgrāmatā ieraksta lietu tiesības (ierakstu veidā) vai šo tiesību aprobežojumus un nodrošinājumus (atzīmes veidā). Tomēr minētais regulējums nav skatāms atrauti no vispārējā numerus clausus principa un tiesību sistēmas kopumā. Spēkā esošais regulējums neparedz atzīmes veidā ierakstīt tādu tiesību, kas pēc būtības ir ierakstāma ierakstu veidā. Vispārīgi strīda gadījumā tiesīgai personai ir tiesības tiesas ceļā prasīt servitūta nodibināšanu, un ja nepieciešams, lūdzot tiesu noteikt pagaidu noregulējumu. Pamatojoties uz pieņemto lēmumu, zemesgrāmatā ierakstāma atzīme.

-

Likumprojekta 6. pantā piedāvāta 29.² panta redakcijas ceturtās daļas otrais teikums "aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā" ir svītrojams, jo 2019.gada 1.decembrī stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likuma 17.pantā. Minētie grozījumi cita starpā noteic, ka zemesgrāmatā ieraksta tikai noteikta veida atzīmes - atzīmes par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem — ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtu, kā arī paredzot, ka atzīmes, kas neatbilst iepriekš minētajam dzēš, izskatot nostiprinājuma lūgumu.
Papildus norādām, ka likumprojekts satur norādi par īpašuma tiesību aprobežojumu, bet neparedz konkrētu īpašuma tiesību aprobežojuma saturu. Tādejādi regulējums nav pietiekams, lai varētu uzskatīt, ka īpašums kaut kādā mērā ir aprobežots, jo visām iesaistītajām pusēm ir jābūt pilnīgi skaidram, kādas tiesības un pienākumi viņus saista. Tātad speciālajā regulējumā būtu jābūt ļoti skaidri saprotamam, kā izpaužas īpašuma tiesību aprobežojums, kādi ir iesaistīto pušu pienākumi un kā šādu aprobežojumu nodibina, uz cik ilgu laiku, kā arī kā to izbeidz.

-

Anotācijā attiecībā uz pasažieru prasības iesniegšanas 2 gadu noilguma ieviešanu norādīts, ka līdzīgs termiņš ir citās valstīs. Vēršam uzmanību, ka nav norādīts neviens konkrēts citu valstu piemērs vai atsauces, uz kādu konkrētu citu valstu normatīvo aktu. Lūdzam anotāciju papildināt ar konkrētiem valstu piemēriem, kā arī norādīt atsauces uz normatīvajiem aktiem, kur šāds noilgums paredzēts vai cita veida avotiem, no kuriem norādītā informācija izriet.

-

29.² pants paredz dažādus izņēmumus no jau spēkā esošā regulējuma vai speciālu regulējumu tieši attiecībā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritoriju, tomēr anotācijā ne pie pašreizējās situācijas apraksta, ne problēmas apraksta nav ietverta situācijas analīze, kurā atspoguļotos esošā tiesiskā regulējuma trūkumi un jaunā regulējuma nepieciešamība un pamatojums.

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu, problēmas aprakstu un normas nepieciešamību un pamatojumu par katra 29.₂ panta daļā (kur tas nepieciešams arī katra apakšpunktā) ietverto regulējumu, jo anotācijā ir citēta norma, bet nav skaidrota tās būtība, piemērošanas aspekti, problemātika, nepieciešamība un pamatojums. Tāpat jāņem vērā, ka normas pamatojums un satversmības izvērtējums ir nepieciešams arī tādā gadījumā, ja citās nozarēs jau ir līdzīgs tiesiskais regulējums. Lūdzam apsvērt iespēju katru 29.² panta aspektu anotācijā apskatīt atsevišķi, nodalot atsevišķi katram savu problēmas aprakstu un risinājumu, lai nodrošinātu teksta labāku uztveramību.
 

-

Anotācijā attiecībā uz pirmpirkuma tiesību subjektu loku paplašināšanu norādīts: “Spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) nesasniedz savu mērķi, cita starpā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēto nosacījumu”. Lūdzam minēto papildināt un skaidrot, kādu tieši mērķi nesasniedz un kādu tieši likumā paredzēto nosacījumu nesasniedz un kādā veidā, valstij izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Iespējams bija domāts, ka valsts neizmanto savas tiesības, tādā veidā, neiegūstot nepieciešamo zemi, tomēr tas nav pietiekami skaidrs. Lūdzam anotāciju papildināt ar datiem, piemēram, cik gadījumos valsts savas pirmpirkuma tiesības neizmantoja, bet to būtu izmantojusi kapitālsabiedrība, cik valsts pirmpirkuma tiesības ir izmantojusi, bet tiesiskā regulējuma nepilnību dēļ to nav bijis iespējams izmantot.

-

Aicinām projektu saskaņot ar Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

-

Lūdzam apvienot likumprojekta 1.panta piekto un sesto daļu. Vēršam uzmanību, ka nevar papildināt spēkā esošā likuma "Par aviāciju"
sadaļu "Likumā lietotie termini" pēc termina "Valsts nozīmes lidojums", jo šobrīd šāda termina likumā nav.

-

Aicinām izvērtēt projekta 6. pantā ietverto likuma "Par aviāciju" 29.² panta sesto daļu, kas atbilstoši projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētajam, esot noteikta pēc analoģijas ar Ostu likumā paredzēto. Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekts "Grozījumi Ostu likumā" (23-TA-1049) paredz attiecīgo regulējumu grozīt, samazinot investīciju apjomu līdz 40 miljoniem euro.

-