Atzinums

Aizstāt likumprojekta pirmā panta redakcijā zīmi “-” ar zīmi “–”, jo defisi "-” lieto:
1. dubultuzvārdos, piemēram, „Anna Zīle-Ose”;
2. īpašvārdos, kas veido vienu ģeogrāfisku nosaukumu, – „Klermona-Ferāna”;
3. marku, standartu apzīmējumos, piemēram, „Audi-80”;
4. starp ciparu vai simbolu grupām – „LV-1011”;
5. sarežģītu ķīmisku savienojumu nosaukumos, piemēram, „akrilnitrila-butadiēna kopolimērs”.

-

Nav saprotama nepieciešamība likumprojektā iekļaut bezemisiju transportlīdzekļa definīcijas skaidrojumu, ja attiecīgais termins (plašākā vārdu salikumā) jau šobrīd tiek definēts Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 2.5.² apakšpunktā, nosakot, ka bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis ir bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā. Turklāt jānorāda, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants regulē nodevas objektu, nosakot par ko attiecīgā nodeva maksājama, nepieļaujot tā saturu papildināt vienīgi ar kāda konkrēta termina skaidrojumu.
Izsakām priekšlikumu likumprojektā tekstā saglabāt vienveidību ar tiesību sistēmas kopumu un atbilstoši nozarei izmantot terminu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis.
Papildus norādām, ka likumprojektā esošā termina - bezemisiju transportlīdzeklis saglabāšanas gadījumā, atsaucoties uz starptautisku normatīvo aktu, tā nosaukums rakstāms pilnā apjomā, kā tas tiek darīts Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 2.5.2 apakšpunktā, t.i., Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta otrā panta redakciju atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 76. un 77. pantā minētajam.

-

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka nodevas nedēļas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus septiņas nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto  autoceļu lietošanas datuma sākumu. Likuma 4. panta ceturtā daļa paredz, ka nodevas mēneša likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 30 nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas datuma sākumu.
Pamatojoties uz minētajām tiesību normām, secināms, ka nedēļas vai mēneša likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus septiņas nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas datuma sākumu. Piemēram, ja nodevas maksātājs iegādājas vinjeti  uz 7 diennaktīm un sākuma datumu norāda 5.septembri, tad saskaņā ar minētajām tiesību normām viņš autoceļus var lietot no 5.septembra plkst.00 līdz 23.59. Sistēmā automātiski tiek norādīts autoceļu lietošanas sākums no 5.septembra plkst.00.00.
Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 2.punkts paredz, ka nodevas maksājums jāveic pirms Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumā noteiktā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa posma lietošanas. Saskaņā ar noteikumiem autoceļu lietošanas nodevas maksājums jāveic pirms valsts galvenā vai reģionālā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.  Secināms, ka minētā tiesību norma nosaka aizliegumu izmantot valsts galveno un reģionālo autoceļu posmus, ja nav veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.
Turklāt Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.panta trešajā  un ceturtajā daļā noteikts, ka nedēļas vai mēneša likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus septiņas vai 30 nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas datuma sākumu. Piemēram, ja autoceļu lietošanas nodevas maksājums par 7 diennaktīm veikts 5.septembrī plkst.20.00 un nodevas maksātājs sākuma datumu būs norādījis 5. septembri, tad saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.panta trešo vai ceturto daļu viņam ir tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos ceļus no plkst.00.00, neskatoties uz to, ka maksājums par vinjeti veikts tikai plkst.20.00.
Līdz ar to minētās tiesību normas rada neērtības ar to piemērošanu praksē. Nodevas maksātāji uzskata, ka viņi drīkst lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus, pamatojoties uz likuma 4.panta nosacījumiem, bet Ministru kabineta noteikumi paredz, ka maksājums jāveic pirms autoceļu  lietošanas uzsākšanas. Uzskatāms, ka šeit ir pretrunas starp dažāda juridiska spēka tiesību normām un būtu jāpiemēro tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks un tas ir likums.   
Lai turpmāk praksē nebūtu šādas pretrunas starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem, mūsuprāt, ir jāveic izmaiņas likuma 4.panta trešajā un ceturtajā daļā , proti,  paredzot, ka nodevas nedēļas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus septiņas nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto  autoceļu lietošanas laika sākumu, tātad no norādītā laika nevis datuma.
Priekšlikums pievienots nolūkā ieskicēt problēmu par pretrunām starp Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto un Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 2.punktā noteikto. Papildus nepieciešams izvērtēt, vai priekšlikumā aprakstītais nav attiecināms arī uz garākiem autoceļu lietošanas nodevas likmes apmaksas termiņiem: piedāvātajām 270 dienām un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.panta piektajā daļā noteikto gadu.

-

Likumprojekta otrā panta otrā daļa precizējama atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 76. un 77. pantā minētajam.

-

Ar likumprojekta 3.pantā piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz papildināt Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Valsts policija" ar vārdiem "un Valsts robežsardze", pēc būtības tiek paredzēts autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē iesaistīt arī Valsts robežsardzes amatpersonas. Taču tajā pašā laikā jākonstatē, ka Valsts robežsardzes amatpersonu pilnvaras iegūt lietā nepieciešamos pierādījumus netiek pilnībā pielīdzinātas Valsts policijas amatpersonu pilnvarām. Proti, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka: "Ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav datu par transportlīdzekļa motora izmešu līmeni, transportlīdzekļa vadītājam pēc Valsts policijas amatpersonas pieprasījuma ir pienākums pierādīt transportlīdzekļa atbilstību nodevas samaksai izraudzītajam motora izmešu līmenim.", bet nezināmu iemeslu dēļ grozījumi šajā regulējumā netiek piedāvāti.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 3.pantā piedāvātos grozījumus, paredzot attiecīgu grozījumu izdarīšanu arī Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta otrajā daļā, tādējādi nostiprinot transportlīdzekļa vadītāja pienākumu arī pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pierādīt transportlīdzekļa atbilstību nodevas samaksai izraudzītajam motora izmešu līmenim.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība", kas izdoti pamatojoties, tajā skaitā, uz Autopārvadājumu lietošanas nodevas likuma 8.panta pirmo daļu, 10.¹ punkts, piemēram, nosaka, ka Valsts policijas darbinieks pārliecinās par autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esību, izmantojot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētos datus. Attiecīgais normatīvais akts ir pārskatāms un precizējams, papildinot to ar Valsts robežsardzes kompetences normām.

-

Aizstāt likumprojekta 4. pantā skaitļus un zīmi "8.1" ar skaitļiem un zīmi "8.¹".

-

Ja turpmāk tiek paredzētas tiesības Valsts robežsardzei ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu, nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2022.gada 3.maija noteikumu Nr.267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem", kas izdoti saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.¹ panta piekto daļu, 5.punktā, kas nosaka - lai saņemtu piekļuvi automatizētajai meklēšanai, Valsts policija šo noteikumu 3. punktā minētajā kārtībā nosūta citas valsts kontaktpunktam datus par transportlīdzekli, papildinot to ar norādi uz Valsts robežsardzes tiesībām.

-

Papildināt noslēguma rindkopā teikumu "Noteikt Valsts robežsardzes kompetenci autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē, kas ļaus nodrošināt pārbaudes robežšķērsošanas vietās." ar noslēguma vārdiem "un veicot imigrācijas kontroli".

-

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas atzinumā norādīto par nepieciešamajiem saistītajiem tiesību aktu projektiem, lai pilnvērtīgi nodrošinātu Valsts robežsardzes iespējas veikt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli, kā to paredz izstrādātais tiesību akta projekts, papildināt anotācijas 4.1. sadaļu ar informāciju par nepieciešamo grozījumu izstrādi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" un Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumos Nr. 267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem".

-

Precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktu.

Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir satiksmes ministrs.