Atzinums

Norādām, ka jebkurš grozījums, ko plānots veikt Civilprocesa likumā, vispirms ir apspriežams ar tieslietu ministra rīkojumu  izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Arī šie  Civilprocesa likumā plānotie grozījumi tika apspriesti minētajā darba grupā, kur piedalījās un diskusijām sekoja līdzi arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Darba grupa nonāca pie secinājuma, ka  jaunajai 30.⁹ nodaļai jāaptver ne vien atlīdzinājuma prasījumi, bet arī prasījumi piemērot t.s. pienākumrīkojumu (injunction; Direktīvas 8.pants). Ja nodaļas piemērošanas robežas tiek noteiktas pēc prasījuma veida, kā tas šobrīd ir piedāvāts (“nodarītā kaitējuma atlīdzinājums”), tad citi prasījumi, proti, prasījums piemērot “aizlieguma pasākumus”, būs jāizskata parastajā prasības tiesvedības kārtībā, taču parastajā prasības tiesvedības kārtībā nav paredzēts celt kolektīvo prasību. Ņemot vērā minēto -  vispiemērotākais jaunās 30.⁹ nodaļas nosaukums būtu "Lietas, kas izriet no kolektīvajām prasībām par patērētāju tiesību pārkāpumiem", līdz ar to arī visam pārējam likumprojekta tekstam būtu jāatbilst nodaļas nosaukumam, lai neradītu neskaidrības tiesību normu piemērotājiem. 

Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:
“5)¹ prasītāji –kolektīvajās prasībās par patērētāju tiesību pārkāpumiem;” 



 

Sk.iepriekšējo iebildumu. 

Papildināt 214.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata lietu par patērētāju tiesību pārkāpumu, kas saistīta ar kolektīvo prasību par patērētāju tiesību pārkāpumiem.”
 

Norādām, ka jebkurš grozījums, ko plānots veikt Civilprocesa likumā, vispirms ir apspriežams ar tieslietu ministra rīkojumu  izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Arī šie Civilprocesa likumā plānotie grozījumi tika apspriesti minētajā darba grupā, kur piedalījās un diskusijām sekoja līdzi arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji.  Darba grupa nonāca pie secinājuma, ka  jaunajai 30.⁹ nodaļai jāaptver ne vien atlīdzinājuma prasījumi, bet arī prasījumi piemērot t.s. pienākumrīkojumu (injunction; Direktīvas 8.pants). Ja nodaļas piemērošanas robežas tiek noteiktas pēc prasījuma veida, kā tas šobrīd ir piedāvāts (“nodarītā kaitējuma atlīdzinājums”), tad citi prasījumi, proti, prasījums piemērot “aizlieguma pasākumus”, būs jāizskata parastajā prasības tiesvedības kārtībā, taču parastajā prasības tiesvedības kārtībā nav paredzēts celt kolektīvo prasību. Ņemot vērā minēto -  vispiemērotākais jaunās 30.⁹ nodaļas nosaukums būtu "Lietas, kas izriet no kolektīvajām prasībām par patērētāju tiesību pārkāpumiem", līdz ar to arī visam pārējam likumprojekta tekstam būtu jāatbilst nodaļas nosaukumam, lai neradītu neskaidrības tiesību normu piemērotājiem. Lūdzam precizēt nodaļas nosaukumu atbilstoši darba grupā secinātajam, kā arī attiecīgi papildināt likumprojekta anotāciju, skaidrojot, kādus prasījumus primāri domāts aptvert ar jauno 30.⁹ nodaļu.
Tāpat attiecīgi jaunā 250.⁹³ panta pirmās daļas redakcija būtu jāpielāgo nodaļas nosaukumā izmantotajai terminoloģijai. Līdz ar to lūdzam veikt attiecīgos precizējumus. 
 

Papildināt likumu ar 30.⁹ nodaļu šādā redakcijā:
"30.⁹ nodaļa
Lietas, kas izriet no kolektīvajām prasībām par patērētāju tiesību pārkāpumiem."

Izteikt jaunās 30.⁹ nodaļas 250.⁹³ panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"250.⁹³ pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas par patērētāju tiesību pārkāpumiem
(1) Patērētāju tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot kolektīvo prasību par patērētāju tiesību pārkāpumiem."

 

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.punktu, kurā iekļauts šāds teikums: "Lai sniegtu atbalstu patērētājiem to interešu aizstāvībā tiesā, ņemot vērā to, ka patērētājs ir uzskatāms par neaizsargātāko līgumslēdzējpusi un tā tiesības likumdevējs īpaši aizsargā, ir tikai lietderīgi noteikt PTAC PTAL un NKAL noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, kas stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami un nepārsūdzami Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā pierādījuma statusu civilprocesā."
Norādām, ka, pirmkārt, likumprojekts paredz noteikt prejudiciālu nozīmi  Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumam, kas ir stājies spēkā. Likumprojekta tekstā netiek lietots termins “neapstrīdams un nepārsūdzams lēmums”. Līdz ar to lūdzam anotācijā neizmantot šādu terminoloģiju. Otrkārt, norādām, ka ir atšķirība starp lēmumu, kuram ir prejudiciāla nozīme lietā un lēmumu, kam ir “pierādījuma statuss” lietā. Proti, prejudicialitāte rada pamatu atbrīvošanai no pierādīšanas. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu -  nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Ņemot vērā minēto lūdzam likumprojekta anotācijā nejaukt šos divus terminus kopā, lai neradītu neskaidrības tiesību normu piemērotājiem.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.punktu, kurā iekļauts šāds teikums: “Tāpat šāda informācija ir svarīga, lai tiesa, izvērtējot saņemto informāciju, ir spējīga iespējami agrākā tiesvedības posmā izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas un novērstu ļaunprātīgas tiesāšanās riskus.”
Norādām, ka šobrīd Civilprocesa likumā nav ietverta norma, kas ļautu tiesai izbeigt tiesvedību lietā uz šāda pamata, proti,  ka prasība vai pati lieta ir “acīmredzami nepamatota”. Līdz ar to likumprojekta anotācijā norādītais neatbilst Civilprocesa likuma regulējumam, tāpēc lūdzam šo teikumu svītrot no likumprojekta anotācijas.
 

-

Aicinām izvērtēt iespēju izslēgt likumprojektā ietvertā 250.94 panta pirmo daļu. Izlīgums civilprocesa kārtībā iespējams jebkura strīda risināšanā, izņemot likumā īpaši noteiktos gadījumus (Civilprocesa likuma 226.panta trešā daļa).

-

Lūdzam apsvērt iespēju papildināt anotācijas 1.3.punktu, paskaidrojot jaunā  250.⁹³ panta otrās daļas nozīmi. Lūdzam norādīt, ka minētā panta otrajā daļā ir ietverta prezumpcija attiecībā uz patērētāju tiesību pārkāpumu, kas konstatēts ar spēkā stājušos citas Eiropas Savienības dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestādes lēmumu, proti, ka šāds pārkāpums tiek uzskatīts par pierādītu, ja lietas dalībnieks neiesniedz tiesai pierādījumus par patērētāju tiesību pārkāpuma neesamību. Līdz ar to citas Eiropas Savienības dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestādes lēmumam netiek piešķirta prejudiciāla nozīme civillietā. 
 

-

Redakcionāli precizējams teksts anotācijas 1.3. punktā un konkrēti - teikums “Ja ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums ir izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.” Esošā redakcija formulēta neskaidri.
Norādām, ka no Civilprocesa likuma 226. – 228.panta izriet, ka vienošanās par izlīgumu (izlīgums) ir pušu vienošanās civilprocesa ietvaros, ar kuru tiek izbeigta uzsāktā civillieta. Respektīvi, izlīguma noslēgšana civilprocesā tiek uzskatīta par strīda risinājumu tiesas kārtībā. Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst Civilprocesa likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā. Civilprocesa likuma 164.panta piektā daļa noteic, ka lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi. Ar izlīguma apstiprināšanu domāta gan paša izlīguma apstiprināšana (tiesa konstatē izlīguma noslēgšanas atbilstību likuma prasībām), gan arī izlīguma noteikumu apstiprināšana. Lēmuma rezolutīvajā daļā tiesa uzskaitīs tās pušu uzņemtās saistības, kuras tiesa apstiprinājusi. Tātad Civilprocesa ietvaros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas spriedumam, tas ir, izlīgums ir saistošs un obligāti izpildāms abām pusēm tāpat kā tiesas spriedums. Attiecīgi atbilstoši Civilprocesa likuma 228.panta trešajai daļai ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Ikviens tiesas lēmums, ar kuru apstiprināts izlīgums un uz kura pamata izsniegts izpilu raksts, izpildāms piespiedu kārtā, ievērojot izpildu dokumentā norādītos nosacījumus (piemēram, labprātīgai izpildei pielemto termiņu) un piemērojot izpildes nodrošināšanai nepieciešamos piespiedu izpildes līdzekļus.

-