Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā un ar to saistītajā regulējumā terminoloģija attiecībā uz “gandrīz nulles enerģijas ēkām” nav lietota vienoti.
Likumprojekta 3.¹ panta trešajā daļā noteikts, ka publiskā sektora subjekta ēkai vai tās daļai pēc atjaunošanas jāatbilst vismaz “gandrīz nulles enerģijas ēkas” prasībām. Likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts, ka prasības “gandrīz nulles enerģijas ēkai” nosaka Ministru kabinets.
Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” lietoti atšķirīgi jēdzieni, gandrīz nulles enerģijas ēkām jaunbūvēm un ēku atjaunošanai un pārbūvēm, lietots termins “gandrīz nulles enerģijas atjaunota ēka” un termins “gandrīz nulles enerģijas ēka”, nosakot tiem atšķirīgas energosnieguma prasības. Tāpat Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā “Nacionālais ēku renovācijas plāns” (26-TA-1443) atsevišķi skaidroti termini “gandrīz nulles enerģijas jauna ēka” un “gandrīz nulles enerģijas atjaunota ēka”, attiecīgi sasaistot tos ar A un C klases prasībām.
Ņemot vērā, ka uz šā deleģējuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 222 faktiski ir noteikti divi atšķirīgi prasību līmeņi, nav pietiekami skaidra likumā ietvertā vispārīgā deleģējuma sasaiste ar minētajos MK noteikumos noteiktajiem atšķirīgajiem prasību līmeņiem. Atšķirīga terminoloģija un neskaidra sasaiste starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem var radīt atšķirīgu regulējuma interpretāciju, jo īpaši nosakot publiskā sektora ēku atjaunošanā sasniedzamo energosnieguma līmeni.

Lūdzam likumprojektā savstarpēji saskaņot gandrīz nulles enerģijas ēkām piemērojamo terminoloģiju:
1) papildināt likuma 1. pantu ar attiecīgajām jēdzienu definīcijām;
2) likumprojekta 3.¹ pantā skaidri noteikt, līdz kuram līmenim publiskā sektora subjekta ēkai vai tās daļai jāatbilst pēc atjaunošanas;
3) precizēt likuma 9. panta trešajā daļā Ministru kabinetam doto deleģējumu, lai tas nepārprotami aptvertu prasību noteikšanu gan jaunām, gan atjaunotām vai pārbūvētām ēkām, ja tiek paredzēti atšķirīgi prasību līmeņi;
4) papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par lietotajiem jēdzieniem, to savstarpējām atšķirībām un likumprojekta 3.¹ pantā noteiktā atjaunošanas pienākuma izpildei piemērojamo prasību līmeni.

-

Likumprojektā t.sk. Ēku energoefektivitātes likuma 3.¹ pantā tiek lietots jēdziens “kopējā lietderīgā iekštelpu platība”. Anotācijā ir skaidrots, ka ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē var ieskaitīt arī atjaunotu ēkas daļu, ja tās platību ir iespējams objektīvi noteikt un nodalīt no pārējās ēkas platības. Tāpat norādīts, ka aprēķinā iekļauj ēkas, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, kurās enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai un kuras 2024. gada 1. janvārī neatbilda gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Tomēr ne likumprojektā, ne anotācijā nav nepārprotami skaidrots, kāda tieši platība ir saprotams ar jēdzienu “kopējā lietderīgā iekštelpu platība” un kā šī platība praktiski ir nosakāma. Papildus vēršam uzmanību, ka atšķirīgi platības jēdzieni tiek lietoti arī saistītajā regulējumā. Piemēram, Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 13. punktā ir definēts jēdziens “kopējā izmantojamā grīdas platība” kas ir ēkas vai ēkas daļas platība, kur enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai. Papildus direktīvas 6. panta 1. punktā ikgadējā 3 % atjaunošanas norma ir formulēta attiecībā uz ēku kopējo grīdas platību, vienlaikus nosakot, ka aprēķinā iekļauj ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m². Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” tiek lietots jēdziens “references grīdas platība”. Papildus Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” lietderīgā platība, nedzīvojamo iekštelpu platība un koplietošanas iekštelpu platība ir nošķirti jēdzieni (piemēram, 64.1. apakšpunkts paredz, ka ēkas lietderīgā platība sastāv no dzīvojamo telpu grupu kopējās platības un nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības; 65.2. apakšpunkts nosaka, ka dzīvojamo telpu grupas kopējā platībā ietilpst arī dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platība; 66.2. apakšpunkts nosaka, ka nedzīvojamo telpu grupas platībā ietilpst arī nedzīvojamo ārtelpu platība). Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas prasību piemērošanai tiek lietots jēdziens “ēkas kopējā platība”. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) 10. pantā saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas pienākuma robežvērtības noteiktas, izmantojot jēdzienu “lietderīgā grīdas platība”. Minētās direktīvas 2. panta 51. punktā šis jēdziens ir arī atsevišķi definēts. Līdz ar to var secināt, ka ar Ēku energoefektivitātes likuma ieviešanu saistītajos normatīvajos regulējumos lietotie jēdzieni nav automātiski pielīdzināmi likumprojektā lietotajam jēdzienam “kopējā lietderīgā iekštelpu platība”. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijas 7.3 sadaļā ir arī lietots jēdziens “kopējā izmantojamā grīdas platība”.
Līdz ar to no likumprojekta un anotācijas nav viennozīmīgi saprotams, kāda platība ir izmantojama nosakot robežvērtības un aprēķinot atjaunošanas apjomu. Kā arī uz kādu dokumentu vai informācijas avotu pamatojoties tā ir nosakāma. Minētā neskaidrība var radīt atšķirīgu regulējuma interpretāciju un nevienveidīgu piemērošanu, piemēram, attiecībā uz koplietošanas un tehniskajām telpām, neapkurināmām ēkas daļām un gadījumiem, kad tiek atjaunota tikai ēkas daļa.

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par likumprojektā lietotā jēdziena “kopējā lietderīgā iekštelpu platība” saistību ar Direktīvā (ES) 2023/1791 lietotajiem platības jēdzieniem. Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar nepārprotamu skaidrojumu par jēdziena “kopējā lietderīgā iekštelpu platība” saturu, šīs platības noteikšanas kārtību un izmantojamo datu avotu, kā arī nodrošināt konsekventu platības jēdzienu lietošanu visā anotācijā. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā attiecīgā platība nosakāma gadījumā, ja atjaunošanas pienākuma izpildē tiek ieskaitīta ēkas daļa.
 

-

Likumprojekta 3.¹ panta otrajā un trešajā daļā paredzēts, ka ikgadējā atjaunošanas apjoma aprēķinā ņem vērā arī to vai ēka 2024. gada 1. janvārī atbilda gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Tomēr ne likumprojektā, ne anotācijā nav nepārprotami skaidrots, kā ikgadējā atjaunošanas pienākuma izpildē tiks vērtētas pēdējos gados pabeigtās, pašlaik īstenošanā esošās vai plānotās ēku atjaunošanas investīcijas, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētie projekti, kuriem finansējums jau ir piešķirts, bet kuru īstenošanas nosacījumos nav bijusi noteikta prasība pēc atjaunošanas sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeni. Ņemot vērā to, ka nav skaidrs, vai un kā šādu projektu ietvaros atjaunotās ēkas vai ēku daļas tiks ņemtas vērā ikgadējā atjaunošanas pienākuma izpildē, lūdzam papildināt anotāciju ar nepārprotamu skaidrojumu par to, kā likumprojektā noteiktā pienākuma izpildē tiks vērtētas nesen pabeigtās, īstenošanā esošās un plānotās ēkas, t.sk. ēku renovēšanas projekti, kuriem finansējums jau ir piešķirts, bet kuru īstenošanas nosacījumi neparedz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasību sasniegšanu.

-

Anotācijas 3. sadaļā norādīts, ka likumprojekts nerada ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem un ka tajā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta iesaistīto institūciju esošo līdzekļu ietvaros. Vienlaikus anotācijas 7.3. apakšsadaļā atzīts, ka publisko tiesību juridiskajām personām var rasties izmaksas, kas saistītas ar ēku energosnieguma līmeņa izvērtēšanu, atjaunošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, bet šo izmaksu apmēru nav iespējams precīzi noteikt. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ikgadēju pienākumu atjaunot vismaz trīs procentus no attiecīgās publiskā sektora subjektu ēku platības un nodrošināt vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasību sasniegšanu, anotācijā ietvertā vispārīgā norāde par pienākuma īstenošanu esošo līdzekļu ietvaros nav pietiekama, lai izvērtētu regulējuma finansiālo ietekmi un tā praktiskās īstenošanas iespējas.

Lūdzam anotācijas 3. sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” papildināt ar informāciju par ietekmi uz valsts budžetu, katru gadu atjaunojot vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktās ēku kopējās lietderīgās iekštelpu platības.

-