Atzinums

Lūdzam papildināt punktu, norādot līgumu veidu.

pašvaldība – tās īpašumā vai valdījumā esošas infrastruktūras izveidei, kā arī jaunu pamatlīdzekļu iegādei un uzstādīšanai, kopīgi ar fiziskām un juridiskām personām, kas veic saimniecisku darbību, ja starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts sadarbības līgums un projektu īsteno lauku teritorijā;

Lūdzam papildināt punktu, norādot līgumu veidu.

biedrība vai nodibinājums sadarbībā ar pašvaldību – aktivitātē "Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas", ja pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošā infrastruktūrā īsteno sabiedriskā labuma projektu un starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts sadarbības līgums;

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt visu noteikumu projektu termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
 

-

Projekta 6.7. apakšpunktā sniegts vārdu savienojuma "atbalsta pretendents" skaidrojums, proti, tā ir juridiska vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību. Vēršam uzmanību, ka:
Pirmkārt, juridisko personu dati atrodas ārpus Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) tvēruma. Par izņēmumu nevar uzskatīt pašnodarbināto personu datus, jo tie arī ir saistīti ar komercdarbību un ir iekļauti publiskajos reģistros (skat. https://www6.vid.gov.lv/SDV ).
Otrkārt, norādītie datu veidi, īsti nav pielīdzināmi fizisko personu datiem, bet gan juridiskā veidojuma datiem un vai šajā gadījumā personas kods ir tas, kas būtu jāapstrādā, jo veicot saimniecisko darbību, personai tiek piešķirts identifikators (reģistrācijas numurs, kods)?
Treškārt, no apakšpunkta redakcijas rodas priekšstats, ka datu subjekts (atbalsta pretendents) pats veic savu personas datu apstrādi.
Vēršam uzmanību, ka, lasot projektu kopsakarā, nav saprotams, kurā brīdī un cik lielā apjomā atbalsta pretendenta (fiziskas personas dati) nonāk vietējās rīcības grupas un Lauku atbalsta dienesta rīcībā.

Ņemot vērā  minēto, lūdzam izvērtēt, vai tiešām būtu uzskatāms, ka atbalsta pretendents pats par sevi apstrādā datus, un vai norādītais apstrādājamo ziņu apjoms ir atbilstošs. Kā arī kopsakarā izvērtēt faktu, ja atbalsta pretendents var būt tikai juridiska persona vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību (proti, arī juridisks veidojums, uz kuru nav attiecināms Datu regulas tvērums) vai vispār šīs punkts būtu iekļaujams projektā, vai pārveidojams, ka dati būtu iesniedzami, lai šo pasākumu administrētu (nevis no datu aizsardzības viedokļa, bet no personas identificēšanas mērķa).

Šajā sakarā, lūdzam vērst uzmanību arī uz projekta 50.1. un 51.1. apakšpunktiem un, iespējams, papildināt tos ar informāciju par iesniedzamo datu apjomu identificēšanas mērķim.

Papildus vēršam uzmanību, ka no projekta redakcijas nav saprotams, kas ir "vietējā rīcības grupa".

-

Lūdzam papildināt projekta 6. punktu ar jēdzienu "jauns produkts" un "jauns pakalpojums" definīcijām.

-

Vēršam uzmanību, ka nav nepārprotami skaidrs, kā saistītie uzņēmumi ietekmē atbalsta pretendenta apgrozījumu apmēru. Lūdzam precizēt projekta 13. punktu, norādot kā tieši projekta ietvaros tiek ņemti vērā sastītie uzņēmumi attiecībā uz pretendenta apgrozījuma apmēru (piemēram, pretendeta apgrozīmumā iekļauj visu sasitīto uzņēmumu apgrozījumu). 

-

Lūdzam skaidrot, kāda ietekme uz atbalsta saņēmēju būs gadījumos, kad darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pagājuši 18 mēneši pēc projekta īstenošanas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 17.5. apakšpunktu ar regulējumu, sekām gadījumos, kad darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pagājuši 18 mēneši pēc projekta īstenošanas.

-

Noteikumu projekta 34. punkts noteic, ka atbalstu nepiešķir, ja ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai saimnieciskās darbības veicēji atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru. Ievērojot minēto, norādām uz šādiem apsvērumiem:
Pirmkārt, lūdzam precizēt noteikumu projekta 34. punktā lietoto terminoloģiju atbilstoši Maksātnespējas likumā lietotajai:
1)  dzēšot, precizējot vai arī skaidrojot atsauci uz sanāciju un mierizlīgumu, jo šādi maksātnespējas risinājumi nav paredzēti spēkā esošajā Maksātnespējas likumā. Šādi maksātnespējas risinājumi bija paredzēti Maksātnespējas likumā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju";
2)  dzēšot vai precizējot formulējumu "uzsākta bankrota procedūra". Proti, spēkā esošais Maksātnespējas likums juridiskās personas maksātnespējas procesā neparedz bankrota procedūru.
Otrkārt, attiecībā uz normā ietverto formulējumu "vai saimnieciskās darbības veicēji atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru" norādām, ka jēdziens "maksātnespējas procedūra" netiek lietots maksātnespējas jomu regulējošos nacionālajos normatīvajos aktos. Proti, tas tiek lietots Eiropas Savienības tiesību aktos. Turklāt tā tvērums tajos ir plašāks – aptverot arī tiesiskās aizsardzības procesu. Papildus norādām, ka Maksātnespējas likuma 57. panta pirmajā daļā ietvertas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmes. Vēršam uzmanību apstāklim, ka atsevišķu pazīmju konstatēšana var būt problemātiska, jo par tām var pastāvēt strīds par tiesībām. Piemēram, Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. punkts.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt projektu ar attiecināmo vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānu.

-

Aicinām papildināt projektu ar punktu, ka finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību, kā pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību.

-

Iesakām projekta 6. punkta apakšpunktus izteikt vienotā stilistikā. 

6.1 lauksaimniecības produktu pārstrāde - atbilst Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), 2. panta 45. punktā sniegtajai definīcijai;
 

Iesakām projekta 6. punkta apakšpunktus izteikt vienotā stilistikā. 

saistīti uzņēmumi - atbilst regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta nosacījumiem;

Iesakām projekta 6. punkta apakšpunktus izteikt vienotā stilistikā. 

interešu konflikts - atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta 3. punkta nosacījumiem;

Iesakām projekta 6. punkta apakšpunktus izteikt vienotā stilistikā. 

neienesīgās investīcijas - atbilst regulas 2022/2472 2. panta 39. punktā sniegtajai definīcijai;

Iesakām papildināt punktu ar vārdu "konflikta" aiz vārda "interešu".

projektu vērtētāju individuālo vērtējumu par katru projektu un projektu vērtētāju interešu konflikta deklarāciju.