Atzinums

iebildumi par Likumprojektu «Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu» (23-TA-1030)

1. Biedrība «Pāvilostas tūrisma sabiedrība» (turpmāk – Biedrība) ir iepazinusies ar atjaunināto likumprojektu «Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu» (23-TA-1030) (turpmāk – Likumprojektu), tā anotācijas pielikumu un izziņu, kas nodoti saskaņošanai līdz 2024.gada 4.oktobrim.

2. Biedrība uztur tās š.g. 19.jūnijā nosūtītos iebildumus un papildus norāda sekojošo.

Likumprojekta pielikums

3. Biedrība vērš uzmanību, ka Likumprojekta pielikumā ir ievietots attēls ar atsauci uz Jūras telpisko plānojumu. Tomēr šajā plānojumā tieši šāda attēla nav. Biedrība arī konstatē, ka minētajā attēlā ir ieviesti papildu apzīmējumi. Turklāt attēls (karte) bez atšifrējuma lietotajiem apzīmējumiem (leģenda) nav nolasāma un saprotama.

4. Biedrība lūdz precizēt šo pielikumu un ļaut ieinteresētajām pusēm par to izteikties.

Likumprojekta ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju

5. Biedrība lūdz arī papildināt Anotāciju ar objektīvu un aprēķinos balstītu skaidrojumu par konkrētiem ieguvumiem uzņēmējdarbībai skartajā reģionā un tautsaimniecībai kopumā tieši Latvijai, nevis saistībā ar citām valstīm.

6. Šobrīd Anotācijā norādītais, ka “Dienvidkurzemes un Ventspils novada ekonomiskā attīstība veicinās arī iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanos, jo ELWIND vēja parka attīstība radīs darba vietas, tajā skaitā saistītajās nozarēs, tāpat arī palielinās nodokļu ieņēmumus un saskaņā ar noteikumu projektu “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (24-TA-1019) ir paredzēti arī kompensējošie pasākumi vietējām kopienām un mājsaimniecībām” ir ļoti vispārīgs un nekonkrēts.

7. Iepriekšējā saskaņošanas procesā sniegtās atbildes (skat. izziņu) nav uzskatāmas par objektīvu un aprēķinos balstītu skaidrojumu tieši konkrētā reģiona attīstībai darba vietu radīšanā. Tāpat nav precizētas, par kādām “saistītajām nozarēm” ir runa un kāds būs to konkrēts pienesums. Nav nevienas norādes uz reģionā esošo uzņēmējdarbības specifiku.

8. Saistībā ar uzņēmējdarbību Likumprojekta skartajā reģionā (Pāvilostā un Jūrkalnē) atgādinām vēlreiz, ka Biedrības biedru vidū ir Pāvilostas tūrisma uzņēmēji, kurus tieši ietekmēs ELWIND projekts un tātad Likumprojekts. Pāvilosta un tai 20 km attālumā esošā Jūrkalne ir vienīgās mazās apdzīvotās vietas Latvijas Kurzemes rietumpiekrastē ar jau šobrīd attīstītu tūrisma uzņēmējdarbību. To identitātes pamatā ir neskarta dabas ainava, zvejniecības tradīcijas, burāšana un citas ūdenssporta aktivitātes. Tūrisma uzņēmējdarbības attīstība šajās vietās ir aizsākusies pirms vairāk kā 30 gadiem un turpinās šobrīd. Jūrkalnes un Pāvilostas attīstības plānošanas dokumentos tūrisms (Pāvilostā - arī ostas darbība) ir noteikts kā viena no galvenajām saimnieciskās darbības nozarēm, norādot tās kā ainaviski vērtīgas teritorijas. Šodien Pāvilosta ir kļuvusi atpazīstama kā Latvijas vasaras galvaspilsēta, kas piesaista arvien vairāk gan pašmāju, gan ārvalstu tūristus. Tūrisma attīstības pamatā ir gan neskartas jūras un piejūras dabas ainavas baudīšana (pastaigas pa pludmali, laivu un jahtu izbraucieni ainavas apskatei, saulrieta vērošana utt.), gan tajās esošo dabas resursu – atklātās jūras, tajā esošā vēja un viļņu – lietošana ūdenssporta aktivitātēm. Sērfošanai, burāšanai, kaitsērfingam Pāvilosta ir unikāla vieta Latvijas un Ziemeļvalstu reģiona mērogā, piešķirot vietai savdabīgu un unikālu identitāti. Pāvilostā atrodas arī aktīva, starptautiski zināma mazo jahtu osta. Savukārt uz Jūrkalni cilvēki dodas, lai apskatītu vienu no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar iespaidīgu jūras stāvkrastu gandrīz 20 m augstumā. Tūristus šīm abām apdzīvotajām vietām piesaista arī tajās esošie kultūras, vēstures un dabas objekti.

9. Turklāt Biedrība arī atgādina, ka nav objektīvas, konkrētos aprēķinos balstītas informācijas par to, kā, ieviešot šo projektu, tiks īstenots Likumprojekta mērķis (2.pants) sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību, ilgtspēju, elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un par to, vai nav pamats saistībā ar ELWIND projektu publiskajā telpā izskanējušajām bažām, ka saražotā elektrība tiks izmantota eksporta vajadzībām, no kā labumu gūs ārvalstu investori, nevis Latvijas sabiedrība, jo 2030.gadā, kad ELWIND parks varētu sākt darboties, Latvijas elektrības pašpatēriņa pieprasījums un enerģētiskā neatkarība varētu būt jau nodrošināta nacionālā kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” un līdzīgu projektu darbības rezultātā.

10. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Satversmes ievadu valsts darbībai, citstarp likumdošanas procesam, jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību un tādējādi likumdošanas procesam ir jābūt vērstam uz ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi, tiesību normu jaunradē, īpaši gadījumos, kad tiek ierobežotas pamattiesības, jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi. Turklāt labas likumdošanas princips paredz, ka paredzētais tiesiskais regulējums ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Šajā gadījumā tas nav ievērots.

11. Bez visas iepriekš minētās informācijas iekļaušanas Anotācijā tālāka Likumprojekta virzība nav pieļaujama.

Likumprojekta ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

12. Biedrība vērš uzmanību, ka Anotācijā (8.1.12.punktā par likumprojekta ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību) joprojām ir norādīts, ka Likumprojektam nav ietekmes uz cilvēktiesībām un demokrātiskām vērtībām. Biedrība ir pretējās domās un lūdz Anotācijā iekļaut šajā punktā atsauci uz ilgtspējības principu un Satversmes 115.pantu, uz kuru bijām jau norādījuši savos š.g. 19.jūnija iebildumos.

13. Kā norādīts Likumprojekta 2.pantā, tā “mērķis ir veicināt ELWIND projekta ieviešanu un radīt tiesiskus priekšnosacījumus Ceturtā starpsavienojuma izveidei un darbībai, īstenojot ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu kā savstarpēji saistītu hibrīdprojektu, tādējādi vairojot Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību, ilgtspēju un elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem”.

14. Tiesiskajam regulējumam, kurš regulē tāda projekta ieviešanu, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi un attiecībā uz kuru ir sākta ietekmes uz vidi novērtēšana, ir jābūt pieņemtam saskaņā ar Satversmes 115.pantā ietverto ilgtspējības principu.

15. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ilgtspējības princips nozīmē, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tikai tāds risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, ir uzskatāms par ilgtspējīgu. Tāpat Satversmes tiesa ir izcēlusi Satversmes 115. pantā ietvertā piesardzības principa nozīmi. Šajā ziņā tā ir atgādinājusi, ka vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar aizsardzību pret jau esošu apdraudējumu un jau iestājušos seku likvidēšanu, bet ietver arī nākotnē plānotās darbības iespējamo negatīvo seku mazināšanu vai novēršanu. Piesardzības princips prasa, lai pirms plānotās darbības šīs sekas tiktu apzinātas un vērtētas. Piesardzības principa ievērošana arī veicina vides ilgtspējību, nodrošinot dabas resursu pieejamību iespējami ilgāk. No tā izriet, kā secina arī Satversmes tiesa, ka valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt, lai tiesiskais regulējums, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas iespējamās negatīvās sekas (skatīt Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03, 17.2. punkts).

16. Likumprojektam acīmredzami ir ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un līdz ar to arī uz pilsoniskās sabiedrības attīstību.

17. Biedrība vēlreiz arī atgādina, ka ar Likumprojektu valsts nav vispusīgi izvērtējusi un pamatojusi ELWIND projekta ieviešanu, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses, kā arī ievērojot piesardzības principu reģiona īpašās situācijas gaismā.

18. Posms starp Jūrkalni un Pāvilostu 20 km garumā ar stāvkrastu ir unikāls ainavisks veidojums gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Šīs piekrastes un teritorijas ainava ir dabā neskarta jau daudzus gadsimtus. Tā tiek uzskatīta par skaistāko jūras piekrasti Latvijā un to Eiropas 20 skaistāko ainavu topā ir iekļāvis arī ASV kabeļu un satelīttelevīzijas kanāls “CNN”. Jūrkalnes stāvkrasts ir iekļauts arī Latvijas ainavu dārgumu sarakstā, kas veidots pēc iedzīvotāju balsojuma un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotas ekspertu komisijas vērtējuma. Turklāt šis stāvkrasts ietilpst Suitu kultūrtelpā, kas 2009. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālā mantojuma sarakstā. Posmā starp Jūrkalni un Pāvilostu atrodas arī Strantes – Ulmales stāvkrasts, kas ir viens no ainaviskākajiem un savdabīgākajiem stāvkrastiem un kurš ir aizsargājams dabas objekts. Šajā Baltijas jūras piekrastē ir izveidots arī dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa”. Baltijas jūras piekrastes ainava posmā no Jūrkalnes līdz Pāvilostai ir ļoti svarīgs šī piekrastes posma identitāti un sajūtu veidojošs elements un ir uzskatāma par unikālu Latvijas nacionālo dabas bagātību. Turklāt Jūras plānojumā 2030 ir minēts, ka piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava – vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums.

19. Visbeidzot, Biedrība atgādina, ka Latvijas tiesās vēl joprojām ir izskatīšanā Biedrības pieteikums, ar kuru tā apstrīd ELWIND projekta priekšizpētes pētījuma leģitimitāti. Runa ir par Nīderlandes uzņēmuma “Pondera” 2021.gada 16.decembra veiktu pētījumu “Priekšizpētes izpēte par atkrastes vēja parku enerģiju” (turpmāk – Pondera pētījums), kurā tieši ELWIND E4 ir atzīta par piemērotāko teritoriju atkrastes vēja parka izbūvei, kurā kā vienīgajā teritorijā tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējuma process. Šīs piemērotākās vietas izvēles process notika slepeni, bez sabiedrības līdzdalības. Proti, 2022.gada 13.septembra Ministru kabineta Protokollēmums Nr. 22-TA-1730 “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību"” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kurš balstījās uz Pondera pētījumu, bija atslepenots tikai 2023.gada 28.augustā. Kas attiecas uz pašu Pondera pētījumu, par to ietekmētā sabiedrība, tostarp Biedrība, pirmo reizi uzzināja vienīgi sākotnējās sabiedriskās apspriešanas noslēgumā (2023.gada 2. un 3.augustā). Tā kā šī sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2023.gada 11.jūlija līdz 11.augustam, ietekmētā sabiedrība, tostarp Biedrība, nevarēja vispār izteikties nedz par Informatīvo ziņojumu, nedz efektīvi sniegt savu atzinumu par Pondera pētījumu. Par efektīvas sabiedrības līdzdalības liegšanu šajā ziņā Biedrība ir vērsusies tiesā, kurā ierosinātā lieta vēl ir procesā.

20. Katrā ziņā Biedrība norāda, ka Pondera pētījumā izmantotie dati un izvēlētās metodes ir apšaubāmas. Tajā ir iekļauti nepatiesi dati par Latvijas piekrastes tūrisma industriju starp Jūrkalni un Pāvilostu, nav sniegta ietekmes uz ainavu un ar to saistītā tūrisma attīstībai novērtējums un nav veikta nekāda objektīva izpēte par šo apdzīvoto vietu kopienas interesēm. Turklāt no Pondera pētījuma izriet, ka par kuģošanas intensitāti Latvijas teritoriālajos ūdeņos informāciju sniegusi Igaunijas puse. Tāpat ir jāvērš uzmanība uz Pondera pētījumā izmantoto metodi, kur kritērijam par vēja parka redzamību, ietekmēto sabiedrību un skartajām tūrisma aktivitātēm bija atvēlēts tikai 1% dažādu kritēriju ņemšanā vērā, lai izvēlētos ELWIND projekta īstenošanas teritoriju, kurā turpmāk veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

21. Sekas tam, ka projekta priekšizpētes pētījums nebalstās objektīvi pamatotā metodoloģijā un dažādu kritēriju svērumā, ir tādas, ka jau šobrīd ELWIND teritorijas izvēle rada ievērojamus riskus valsts budžetam, kas tikai pieaugs, ja nāksies maksāt soda naudas par saistību neizpildi ar investoriem un Eiropas Komisijai.

22. Iepriekš minētais norāda, ka valsts nav vispusīgi veikusi ELWIND projekta un ar to saistīto pasākumu izvērtējumu, šajā ziņā līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses, un nav nodrošinājusi, lai Likumprojekts, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas iespējamās negatīvās sekas reģiona īpašās situācijas gaismā. Šādos apstākļos Likumprojekta pieņemšana būs pretrunā Satversmes 115.pantam.

Nacionālā interešu objekta piešķiršanas nosacījumi

23. Likumprojekta Anotācijas Problēmas apraksta daļas piektajā punktā ir norādīts, ka ELWIND projektam nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) statusu. Tur pat kā vienīgais NIO statusa piešķiršanas nepieciešamības pamatojums ir norādīts, ka šādi gan ELWIND projektu, gan Ceturto starpsavienojumu var īstenot bez papildus būvniecības procesa kavējumiem gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. Anotācijā nav iekļauts vērtējums par to, ka NIO statusa piešķiršana ne tikai ļauj izvairīties no kavējumiem būvniecības procesā, bet arī būtiski sašaurina sabiedrības tiesības uz līdzdalību un savu interešu aizsardzību vēršoties tiesā.

Secinājumi

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Biedrība uzskata, ka Likumprojekts nevar tikt atbalstīts.

Katrā ziņā Biedrība norāda, ka ir precizējams:

- Likumprojekta pielikums;
- Anotācijas 8.18.punkts par Likumprojekta ietekmi uz iedzīvotāju sociālo situāciju;
- Anotācijas 8.1.12.punkts par Likumprojekta ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību;
- nacionālā interešu objekta piešķiršanas nosacījumi.

Atsauces:
1. https://ventspilsnovads.lv/wp-content/uploads/2022/11/pielik_1_IAS_2030.pdf; https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Pilsetasattistiba/1_LDK_IAS_35_Pilnveidota_redakcija_apstiprinats.pdf
2. https://jurkalne.ventspilsnovads.lv/turisms/
3. Roberts Zīle, Baltijas jūras piekraste – vērtība, ko neizteikt naudā, publicēts: https://www.delfi.lv/news/versijas/roberts-zile-baltijas-juras-piekraste-vertiba-ko-neizteiktnauda.d?id=55830160
4. Šajā ziņā skat. Satversmes tiesas 2019.gada 6.marta spriedumu lietā Nr. 2018-11-01, 18.1.punkts.
5. https://edition.cnn.com/travel/article/europe-beautiful-places/index.html?gallery=18
6. Skat. Eiropas Ainavu konvenciju: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1265
7. https://ainavudargumi.lv/jurkalnes-stavkrasts/
8. https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/strantes-ulmalesstavkrasts#:~:text=Strantes%20%E2%80%93%20Ulmales%20st%C4%81vkrasts%20ir%20aizsarg%C4%81jams%20dabas%20objekts%2C,st%C4%81vkrasta%20formas%20v%C4%93rojamas%20tie%C5%A1i%20Strantes%20%E2%80%93%20Ulmales%20posm%C4%81.
9. https://www.daba.gov.lv/lv/pavilostas-peleka-kapa
10. https://tap.mk.gov.lv/doc/2019_05/VARAMPl_180419_Juras_planojum.821.pdf
11. https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/9dbb3e23-1379-401c-adab-37048cb620ee/preview

-