Atzinums

Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma 24.lapā Scenārija Nr.3 grafiskais attēls paredz gan valsts nozīmes kultūras pieminekļa  saglabāšanu valsts īpašumā, gan tā atsavināšanu. Savukārt scenārija apraksts paredz, ka valsts nozīmes kultūras piemineklis nav saglabājams valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā un tiek virzīts atsavināšanai. Ievērojot minēto, veidojas savstarpēja pretruna starp grafisko attēlu un tā aprakstu. Ievērojot minēto, attiecīgi precizēt Scenārija Nr.3 grafisko attēlu un tā aprakstu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 24.lapā precizēt Scenāriju Nr.1, norādot, ka tas attiecināms tikai uz valsts īpašumā esošiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, pretējā gadījumā tas ir piemērojams vispārīgi un var tikt attiecināts arī uz tādiem kultūras pieminekļiem, kas neatrodas valsts īpašumā.

-

Ierosinām informatīvā ziņojuma 11.lapas pēdējā rindkopā atbilstoši faktiskajai situācijai aktualizēt informāciju par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 61, Rīgā virzīšanu atsavināšanai, ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir atbalstījis risinājumu par nekustamā īpašuma virzīšanu atsavināšanai, nodrošinot tā pārdošanu publiskā atklātā izsolē (Ministru kabineta 26.03.2024. sēde Nr. 13 57. §).

-

Ierosinām protokollēmuma 3.punktā vārdus “valsts īpašumā saglabājamiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem” aizstāt ar vārdiem “valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, kuri saglabājami valsts īpašumā un nav nododami atsavināšanai”.

-

Ierosinām pārskatīt protokollēmuma 3.punktā dotā uzdevuma izpildes termiņu, salāgojot to ar Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānā 2024.-2027.gadam (iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā) paredzēto pasākumu īstenošanu, lai neradītu iestādēm lieku administratīvo slogu. Plānā ietverti pasākumi, kas cita starpā ietver arī iestāžu pienākumu līdz 2025.gada 30.jūnijam veikt valsts nekustamo īpašumu grupēšanas pārskatīšanu, izvērtējot centralizētas pārvaldības iespējas ieviešanu, kā arī sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu, nosakot nododamos nekustamos īpašumus, kuru sastāvā ir biroja ēkas, t.sk. nepieciešamības gadījumā paredzot potenciālo finansiālo ietekmi. Iekšlietu ministrija pauž viedokli, ka šī pasākuma ietvaros var tikt vērtēts arī jautājums par turpmāko rīcību ar valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, to lietošanas mērķiem, kā arī to uzturēšanas finansēšanas modeļiem.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai protokollēmuma 2. un 3.punkta izpildei nebūtu nosakāmi atšķirīgi izpildes termiņi, paredzot, ka sākotnēji tiek izstrādāti kritēriji valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai valsts īpašumā un tikai pēc tam tiek vērtēta valsts nozīmes kultūras pieminekļu atbilstība šiem kritērijiem un sagatavots pieminekļu saraksts, kas saglabājami valsts īpašumā, jo šobrīd abu uzdevumu izpildei ir noteikts viens termiņš.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra ieteikumu Nr.2 “Ieteikumi valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas nodrošināšanai” 8.punktu valsts nekustamā īpašuma izmantošanas perspektīvas izvērtē ne retāk kā reizi piecos gados. Arī Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānā 2024.-2027.gadam, kas tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, norādīts, ka, lai nodrošinātu efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu ilgtermiņā, būtu nepieciešams regulāri (reizi trijos gados) pārskatīt valsts nekustamo īpašumu sadalījumu pa portfeļiem.
Iekšlietu ministrija pauž viedokli, ka jau šajā posmā būtu jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību ar valsts nozīmes kultūras pieminekli, tajā skaitā tā lietošanas mērķiem un tā uzturēšanas modeļiem, kas nozīmē, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei kopā ar citām atbildīgajām institūcijām jau laikus būtu jāiesaistās šā jautājuma risināšanā, nevis jāgaida vēl viens gads no brīža, kad iesniegts priekšlikums par šāda objekta atsavināšanu, kamēr tiek meklēti risinājumi turpmākajai valsts nozīmes kultūras pieminekļu izmantošanai. Iekšlietu ministrijas skatījumā šāds modelis neveicina valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, tā vietā palielina iestādes administratīvo slogu, kā arī izdevumu apmēru valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai, kas beigu beigās tāpat var novest pie šāda īpašuma pārdošanas, ja gada laikā neizdosies rast risinājumu šāda objekta izmantošanai.

Gadījumā, ja tiks atbalstīts Finanšu ministrijas (VNĪ) priekšlikums attiecībā uz termiņu viens gads, kura laikā tiks meklēti risinājumi  turpmākai valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai, norādīt, kurš brīdis būs uzskatāms par attiecīgā termiņa tecējuma sākumu (piemēram, no izvērtējuma apstiprināšanas par valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu valsts īpašumā).

-

Lūdzam skaidrot, vai attiecīgo kritēriju piemērošana šajā posmā ietver arī prasību saņemt visu institūciju atzinumus (Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un visas tiešās valsts pārvaldes iestādes (ministrijas) un attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklis)?
 

-