Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atzinīgi vērtē centienus pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas modeli un virzīt institucionālās finansēšanas pieeju. Tomēr, analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par izmēģinājumprojekta rezultātiem, secinām, ka būtiski trūkst datu un analīzes, kas ļautu objektīvi novērtēt šī finansēšanas modeļa ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un darba tirgus vajadzību nodrošināšanu.

Pirmkārt, ziņojumā nav sniegta uz pierādījumiem balstīta informācija par to, kā izmēģinājumprojekts ir veicinājis studentu uzņemšanu tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, nav pieejama salīdzinoša analīze starp iesaistītajām un neiesaistītajām augstskolām, kā arī nav redzams progress iepriekšējo gadu griezumā. Tāpat nav vērtējuma par to, cik sekmīgi noslēgti līgumi ar augstskolām, ne arī datu, kā plānots sagatavot darba tirgus prognozēm atbilstošu speciālistu skaitu turpmākajos gados.

Bez šiem aspektiem ir grūti pamatot ziņojumā minēto nākamo loģisko soli – pakāpenisku institucionālā finansējuma sistēmas ieviešanu visās valsts augstskolās un koledžās. Lēmumam par šādas sistēmas ieviešanu būtu jābalstās uz izmēģinājumprojekta mērķu un rādītāju reālu izvērtējumu, kas šobrīd ziņojumā nav pieejams.

LTRK uzskata, ka īpašu uzmanību būtu jāpievērš arī tam, kā izmēģinājumprojekta ietvaros tiek risināts jautājums par skolotāju sagatavošanu, jo īpaši STEM un valodu jomās. Diemžēl ziņojumā šīs jomas ir aplūkotas ļoti vispārināti, apvienojot tās vienā punktā, tādējādi neļaujot gūt skaidru priekšstatu par konkrētu pedagogu sagatavošanas dinamiku, kā arī tās atbilstību pedagoģisko darbinieku pieprasījuma un darba tirgus prognozēm. Rezultātā nav saprotams, vai tiek veikti atbilstoši pasākumi izglītības kvalitātes nodrošināšanai ilgtermiņā.

Turklāt netiek paskaidrots, kā augstskolas, kas piedalās izmēģinājumprojektā, nodrošinās valsts izvirzītās izglītības politikas iniciatīvas, tostarp iekļaujošo izglītību un vienotās skolas koncepta īstenošanu. Ņemot vērā, ka šajās vidēs skolotājiem jāstrādā ar ļoti dažādu sagatavotības līmeņu skolēniem, pieaug nepieciešamība pēc skolotāju palīgiem. To nepietiekamība jau šobrīd apdraud izglītības kvalitāti, it īpaši STEM jomās, kas tālāk negatīvi ietekmē kvalitatīvas profesionālās izglītības iespējas un atbilstošu kadru sagatavošanu tautsaimniecībai.

LTRK uzskata, ka ekonomiskās ietekmes aprēķini, kas ietverti ziņojumā, nav pārliecinoši. Nav sniegts metodoloģisks skaidrojums, kā tieši tiks panākts, ka absolventu skaita pieaugums (samazinoties atbirumam) automātiski rezultēsies nodokļu ieņēmumu pieaugumā, visiem 118 un 260 absolventiem kļūstot par nodokļu maksātājiem Latvijas valsts budžetā. Turklāt jāņem vērā riski, kas rodas, mākslīgi stimulējot sekmību – tas var novest pie akadēmiskā procesa kvalitātes pazemināšanās, kas savukārt samazina darba tirgum sagatavoto speciālistu vērtību.

LTRK uzsver, ka līdz ar institucionālās finansēšanas attīstību nedrīkst aizmirst būtiskāko kritēriju – augstskolu darbības rezultātus, tostarp absolventu kvalitāti un viņu atdevi darba tirgū. Nevalstisko augstskolu izslēgšana vai diferencēšana tikai pēc zinātnisko institūciju novērtējuma vai statusa nav racionāla, ja nav veikts objektīvs novērtējums par to ieguldījumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka visas akreditētās augstskolas – neatkarīgi no to īpašuma formas – pakļaujas vienādām kvalitātes un akreditācijas prasībām.

Visbeidzot, LTRK norāda uz nopietnu problēmu – statistiskās informācijas kvalitātes pasliktināšanos pēdējos gados. Tas būtiski ierobežo iespējas izvērtēt valsts budžeta līdzekļu racionālu un efektīvu izlietojumu augstākajā izglītībā, tostarp arī šī izmēģinājumprojekta ietekmi. Bez precīziem un ticamiem datiem nav iespējams veikt kvalitatīvu analīzi un pamatot nozīmīgas reformas izglītības sistēmā.

LTRK aicina IZM organizēt saskaņošanas sanāksmi, kurā būtu iespējams detalizēti izskatīt šos iebildumus un izvērtēt pamatotus priekšlikumus turpmākajai rīcībai.
 

-