Atzinums

Lūdzam papildināt tiesību aktu projektu ar grozījumu arī Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 78.punktā.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.⁵ panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību var piešķirt par atlīdzību uz laiku, kas nav garāks par termiņu, kāds šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteikts publiskas personas zemes nomai, vienlaicīgi nosakot, ka maksas par apbūves tiesības piešķiršanu noteikšanas metodiku noteic Ministru kabinets. Vienlaicīgi Civillikuma 1129.² pantā ir noteikts, ka piešķirot apbūves tiesību, jānoteic zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, noteikts apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, kā arī maksa par apbūves tiesību un tās maksāšanas termiņi, ja apbūves tiesība piešķirta par atlīdzību. Maksa par apbūves tiesību jānoteic naudā.

Pašlaik uz publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesībām ir piemērojams arī Noteikumu 62. punkts, kas nosaka, ka iznomātājs vienpusēji pārskata nomas maksu ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā un maina, ja pārskatītā nomas maksa ir augstāka par noteikto nomas maksu. Attiecībā uz nomas maksu to pamato augstāk stāvoša tiesību norma Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā 6.¹ panta 
(1¹) daļa, ja slēdz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, publiskas personas nekustamā īpašuma iznomātājs nomas maksas apmēru vienpusēji pārskata un, ja nepieciešams, maina ne retāk kā reizi sešos gados, kamēr attiecībā uz apbūves tiesības šādas norādes nav (ir tikai norāde par termiņu).

Vienlaicīgi Civillikumā definētā apbūves tiesību būtība norāda, ka maksa par apbūves tiesību nosakām uzreiz to piešķirot, maksu var maksāt vienā maksājumā, vairākos vai visā apbūves tiesību periodā, tādējādi Noteikumu normas nonāk pretrunā ar likumu, jo faktiski paredz, ka apbūves tiesībai var tikt pēc 6 gadiem no jauna pārskatīta maksa, respektīvi, apbūves tiesīgajam nav nekādas iespējas aprēķināt, cik viņam būs jāmaksā par apbūves tiesības saņemšanu (apbūves tiesību minimālais termiņš ir 10 gadi, līdz ar to faktiski visos gadījumos apbūves tiesību laikā notiks maksas pārskatīšana). Ja apbūves tiesības maksa tiek noteikta kā periodisks maksājums, tad tam var piemērot % par atlikto maksājumu vai iespējams pat tiesiski pamatoti būtu vienoties par apbūves tiesību maksājumu palielināšanu atbilstoši inflācijas rādītājiem vai citiem kritērijiem, tomēr ir nepamatoti un pretrunā ar apbūves tiesību būtību, paredzēt ka apbūves tiesību maksas bāze tiek pārskatīta.

Tādējādi atbilstoši apbūves tiesību būtībai, Noteikumos būtu jāprecizē apbūves tiesību maksas noteikšanas kārtība, respektīvi, vai nu paredzot, ka uz apbūves tiesības maksu nav piemērojams pienākums to pārskatīt reizi 6 gados, kā tas ir noteikts nomas maksai, vai, ja tiek paredzēts arī apbūves tiesību maksas pārskatīšanas pienākums, tad tam jāparedz citādāka kārtība, kas neietver apbūves tiesības maksas bāzes izmaiņas, bet apbūves tiesību maksas pieaugums ir piesaistīts objektīviem, iepriekš prognozējamiem kritērijiem, piemēram, inflācijas rādītājiem.

Šis ir ne vien tiesisks, bet arī Latvijas lokālās un nacionālas tautsaimniecības attīstībai būtisks jautājums, jo pie pašreizējās kārtības investīciju veicēji, ja tie vēlas iegādāties apbūves tiesības uz publiskas personas zemes, faktiski nevar prognozēt apbūves tiesības maksas kopējo maksājumu lielumu, kam katrus 6 gadus tiek pārskatīts bāzes līmenis.