Atzinums

Lūdzam skaidrot anotācijā Noteikumu projekta 2. un 3.punkta piemērošanu un nepieciešamības pamatojumu. Vai šāda konkrēta amatpersona jānorīko katru reizi uz katru atsevišķu datu pieprasīšanas gadījumu? Vai arī iestāde norīko konkrētu ierobežotu skaitu amatpersonu vienīgi kurām ir tiesības šādus datus pieprasīt?
Norādām, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes gadījumā katrs šāds pieprasījums ir nepieciešams konkrētā administratīvajā lietā, ko virza konkrēts iestādes darbinieks vai darbinieki, un citiem šo iestāžu darbiniekiem, t.sk. norīkotajai personai, šāda informācija var nebūt vajadzīga. Turklāt, ja iestādē pastāv konkrēts ierobežots skaits norīkotu amatpersonu, tad pastāv risks, ka šo amatpersonu prombūtnes gadījumā šo iestāžu iespējas izmantot šīs normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras būs ierobežotas.
Iestādēm kopumā atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem ir pienākums nodrošināt un uzņemties atbildību par personas datu un citas ierobežotas pieejamības informācijas apstrādi. Iestāžu iekšējās kārtības noteikumi jau nodrošina iespēju sekundāri prasīt atbildību no darbiniekiem, kas ir izdarījuši konkrētu pārkāpumu. Līdz ar to lūdzam anotācijā skaidrot, kā un cik lielā mērā Noteikumu projekta 2.punkta tad sadalāma atbildība starp iestādi un tās pilnvaroto darbinieku.

 

Saistībā ar 2.un 3.punktu aktualizējas jautājums, vai tiešām iestādei – konkrēti PTAC, nepieciešams norīkot konkrētu iestādes darbinieku  vai darbiniekus, kam jābūt amatpersonām, saglabājamo datu pieprasīšanai, ņemot vērā, ka katrs šāds PTAC pieprasījums ir pakļauts tiesas (tieneša) kontrolei un iestādes dokumentu vadības un kontroles sistēmai, ka katrs šāds pieprasījums ir nepieciešams konkrētā lietā, ko virza konkrēts iestādes darbinieks vai darbinieki un citiem PTAC darbiniekiem, t.sk. norīkotajai personai, var nebūt saiknes ar šādas informācija apstrādi, ka PTAC kā iestādei kopumā atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem ir pienākums nodrošināt un uzņemties atbildību par personas datu un citas ierobežotas pieejamības informācijas apstrādi, ka norīkotās personas prombūtnē, PTAC nav iespējams izmantot šīs normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras, ka katrs pieprasījums ir noformējams un nosūtāms atsevišķi (7.punkts), bet vienlaikus noteikumi pieļauj automatizētu datu nodošanu iestādei, kur neviena persona nav iesaistīta (10.punkts), bet attiecīgo informāciju izmanto konkrētās administratīvās lietas virzītāji (dažādi PTAC darbinieki, kuriem uzdots lietas izskatīšanas uzdevums). Ņemot vērā minēto, secināms, ka  secināt, ka noteikumu 2.punkts rada nesamērīgu un nevajadzīgu slodzi iestādei, kā arī risku, ka iestāde nevar izmantot šīs normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.
Gan 2., gan 3.noteikumu punkts satur pārspīlētas prasības norīkot konkrētu personu / darbinieku gan iestādēm, gan elektronisko sakaru komersantiem, jo ikviens no šiem subjektiem kā tāds, pirmkārt, ir atbildīgs par personas datu apstrādi, kā arī to iekšējās kārtība noteikumi nodrošina (tiem būtu jānodrošina) iespēju sekundāri prasīt atbildību no darbiniekiem, kas ir izdarījuši konkrētu pārkāpumu. Ja tomēr noteikumu 2.un 3.punkta prasības paliek iekļautas noteikumos, tad nav skaidrs, kā tās ir praktiski realizējamas – vai pilnvarojums sniedzams katrā pieprasījumā, kā tas iet kopā ar elektronisko informācijas apmaiņu, vai var tikt pilnvarots liels skaits iestādes darbinieku, kā un cik lielā mērā tad sadalāma atbildība starp iestādi un tās pilnvaroto darbinieku.
 

-

Noteikumu projekta 10.punkts paredz ar elektronisko sakaru komersantu var noslēgt līgumu par saglabājamo datu apmaiņu elektroniski. Attiecīgi nav saprotama Noteikumu projekta 2. un 3.punkta nepieciešamība, ja Noteikumu projekts vienlaikus pieļauj automatizētu datu nodošanu iestādei, kur neviena amatpersona nav iesaistīta.
 

-

Lūdzam papildināt 1., 2. un 3.pielikumā 2.punktu ar atsauci uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹³ panta trešās daļas 8.punktu, pamatojoties uz kuru Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa saglabājamos datus.

-